2010.gada svarīgāko notikumu hronoloģija

JANVĀRIS

1.janvārī Pakistānas ziemeļrietumos pūlī, kas bija sapulcējies, lai noskatītos volejbola spēli, mīnētā automašīnā uzspridzinājās terorists pašnāvnieks, nogalinot 101 cilvēku. Tas bija tikai pirmais no daudzajiem terora aktiem, kurus šogad piedzīvoja starpkopienu vardarbības pārņemtā Pakistāna.

4.janvārī Dubaijas emirāts rīkoja greznas svinības, atklājot pasaules augstāko celtni, kas slejas 828 metru augstumā.

12.janvārī spēcīga zemestrīce skāra nabadzībā slīgstošo Haiti, pilnībā nopostot vairākas pilsētas, tostarp galvaspilsētu Portoprensu. Tiek lēsts, ka kopējais upuru skaits pārsniedza 250 tūkstošus.

17.janavārī Čīles prezidenta vēlēšanās uzvarēja konservatīvais miljardieris Sebastjans Pinjera.

25.janvārī dažas minūtes pēc pacelšanās no Beirūtas Vidusjūrā iegāzās Etiopijas pasažieru lidmašīna, kurā atradās 90 cilvēki. Katastrofā nevienam neizdevās izdzīvot.

26.janvārī, tikai 39 dienas pēc parādīšanās uz ekrāniem, trīsdimensiju zinātniskās fantastikas filma "Avatar" ("Avatars") kļuva par vēsturē visvairāk nopelnījušo kinolenti.

FEBRUĀRIS

5.februārī NATO īpašo uzdevumu vienība triecienā ieņēma Adenas līča pirātu sagrābto Slovēnijas kuģi un atbrīvoja 25 sagūstītos apkalpes locekļus.

6.februārī Lielbritānijas prokuratūra četriem likumdevējiem izvirzīja kriminālapsūdzības par parlamentāro izdevumu kompensēšanas sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu.

18.februārī ASV prezidents Baraks Obama tikās ar trimdā dzīvojošo tibetiešu garīgo līderi Dalailamu, tādējādi izsaucot Ķīnas sašutumu.

19.februārī militārā apvērsumā tika gāzta Nigēras valdība.

23.februārī, 85.dienā kopš badastreika uzsākšanas, protestējot pret ieslodzījuma apstākļiem, slimnīcā mira kubiešu disidents Orlando Sapata.

25.februārī amatā stājās jaunievēlētais Ukrainas prezidents, prokrieviski noskaņotais Viktors Janukovičs, kurš vēlēšanās pārspēja rietumnieciski orientēto Viktoru Juščenko.

27.februārī zemestrīcē, kas skāra Čīles pilsētu Konsepsjonu, gāja bojā vairāk nekā 700 cilvēku.

MARTS

1.martā zemes noslīdējumos, kas apraka vairākus ciematus Ugandas austrumos, gāja bojā aptuveni 300 cilvēku.

7.martā ikgadējā ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā visvairāk "Oskaru" ieguva Irākas karam veltītā režisores Katrīnas Bigelovas filma "Sapieris" ("The Hurt Locker").

8.martā Džosas apkārtnē, pamatā musulmaņu apdzīvotajā Nigērijas ziemeļu daļā, slaktiņā gāja bojā vairāk nekā 500 kristiešu.

22.martā ASV prezidents Baraks Obama parakstīja likumprojektu paketi par veselības aprūpes sistēmas reformām, kuru mērķis ir garantēt veselības apdrošināšanu 32 miljoniem šobrīd neapdrošināto amerikāņu.

26.martā Dienvidkoreja paziņoja, ka netālu no robežas ar Ziemeļkoreju nogrimis tās karakuģis, dzelmē aizraujot visus 46 apkalpes locekļus. Pēc izmeklēšanas Seula sava kuģa torpedēšanā apsūdzēja Phenjanu.

29.martā Maskavas metro uzspridzinājās divas sievietes, nogalinot 39 cilvēkus. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās viens no Kaukāza reģiona islāmistu grupējumiem. Divas dienas vēlāk Ziemeļkaukāzā terora aktos gāja bojā vēl 12 cilvēki.

8.aprīlī Kirgizstānā sākās sacelšanās, kas noveda pie valdības krišanas, kurai sekoja vairākas nedēļas ilga asinspirts.

10.aprīlī pie Smoļenskas Krievijā nogāzās lidmašīna, kurā atradās Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, viņa dzīvesbiedre, kā arī citas augsta ranga amatpersonas. Katastrofā gāja bojā visi 96 lidmašīnā esošie cilvēki.

12.aprīlī ASV prezidents Baraks Obama un viņa krievu kolēģis Dmitrijs Medvedevs, uzturoties Prāgā, parakstīja jauno Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumu (START). ASV Kongress līgumu ratificēja decembrī.

13.aprīlī plūdos, kas skāra Riodežaneiro apkārtni Brazīlijā, un to izraisītajos zemes noslīdējumos gāja bojā vismaz 245 cilvēki.

14.aprīlī viens no Īslandes vulkāniem sāka izmest atmosfērā virs Atlantijas okeāna ziemeļu daļas pelnus, izraidot daudzu Eiropas lidostu slēgšanu un uz trim nedēļām paralizējot gaisa satiksmi visā pasaulē.

14.aprīlī spēcīga zemestrīce skāra vienu no nomaļajiem Ķīnas ziemeļrietumu reģioniem. Zemestrīces upuru skaits pārsniedza 2000.

20.aprīlī notika eksplozija uz vienas no naftas ieguves dziļurbuma platformām Meksikas līcī, kurā gāja bojā 11 strādnieki. Sprādziens izraisīja ilgstošu naftas noplūdi, kas izvērtās smagākajā dabas katastrofā, kāda līdz šim bija piemeklējusi ASV.

2.maijā eirozonas finanšu ministri vienojās par 110 miljardus eiro lielu aizdevumu, kurš trīs gadu laikā tiks piešķirts parādos nonākušajai Grieķijai, lai glābtu valsti no bankrota. Eiropas Savienība (ES) Atēnām apsolīja 80 miljardus, bet atlikušo summu apņēmās segt Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Savukārt 9.maijā ES un SVF vienojās par triljonu dolāru liela tirgus stabilizācijas fonda izveidi, no kura paredzēta arī Grieķijas finansēšana.

6.maijā Lielbritānijas vispārējās vēlēšanās uzvarēja Deivida Kemerona vadītā Konservatīvā partija, taču nespēja iegūt absolūto vairākumu. Pēc vairākas dienas ilguša neskaidrības perioda Kemerons panāca vienošanos par koalīcijas veidošanu ar trešās vietas ieguvējiem - liberāldemokrātiem.

6.maijā mira Nigērijas prezidents Umaru Jaradua, kuru amatā nomainīja viņa līdzšinējais vietnieks Gudlaks Džonatans.

10.maijā virknē uzbrukumu un sprādzienu Irākā gāja bojā vismaz 110 cilvēki.

10.maijā ASV paziņoja, ka atsākas netiešās sarunas starp Izraēlu un palestīniešiem, taču atsākto miera procesu gandrīz nekavējoties paralizēja ziņas, ka izraēlieši nolēmuši uzsākt ebreju apmetņu celtniecību Austrumjeruzalemē. Tāds pats liktenis piemeklēja mēģinājumu septembrī uzsākt tiešas abu pušu sarunas.

22.maijā lidsabiedrības "Air India" lidmašīna pēc neveiksmīga mēģinājuma nosēsties uz skrejceļa Mangalūru lidostā nogāzās pilsētā. No 166 lidmašīnā esošajiem cilvēkiem izdzīvoja tikai astoņi.

31.maijā izraēliešu īpašo uzdevumu vienības triecienā ieņēma kuģus, kuri, pārkāpjot 2006.gadā Izraēlas noteikto blokādi, mēģināja nogādāt Gazas joslā palīdzības kravu. Operācijas laikā tika nogalināti deviņi palestīniešu atbalstītāji, kas atradās uz viena no flotiles kuģiem. Vairums no viņiem bija Turcijas pilsoņi.

2.jūnijā kāds taksometra šoferis Vaitheivenas mazpilsētā Anglijas ziemeļrietumos nošāva 12 cilvēkus, bet 11 ievainoja. Pēc tam slepkava izdarīja pašnāvību.

3.jūnijā ugunsgrēkā, kas izcēlās Bangladešas galvaspilsētā Dakā, gāja bojā vismaz 120 cilvēki.

8.jūnijā par Japānas premjerministru kļuva Naoto Kans. Viņa priekštecis Jukio Hatojama atkāpās, pateicoties domstarpībām par ASV Okinavas militārās bāzes nākotni.

9.jūnijā par Filipīnu prezidentu kļuva Benigno Akvino, kurš vēlēšanās guva pārliecinošu uzvaru.

23.jūnijā ASV prezidents Baraks Obama atcēla no amata līdzšinējo Afganistānā dislocēto spēku virspavēlnieku ģenerāli Stenliju Makristelu, kuru nomainīja ģenerālis Deivids Petreuss. Makristels kādā žurnāla intervijā bija kritiski izteicies par Vašingtonas īstenoto Afganistānas kara stratēģiju.

29.jūnijā Taivāna un Ķīna parakstīja bezprecedenta līgumu par savstarpējo tirdzniecību.

JŪLIJS

8.jūlijā franču ārsti paziņoja, ka veikuši vēsturē pirmo sejas transplantācijas operāciju.

9.jūlijā Kongo Demokrātiskajā Republikā, apgāžoties un aizdegoties degvielas autocisternai, gāja bojā vismaz 271 cilvēks.

9.jūlijā ASV apmainīja desmit Savienotajās Valstīs aizturētos krievu spiegus pret Maskavas atklātajiem amerikāņu aģentiem.

11.jūlijā Ugandas galvaspilsētā Kampalā, eksplodējot vairākiem spridzekļiem, tika nogalināti 74 cilvēki, kuri skatījās pasaules futbola čempionāta translāciju. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmās Somālijas islāmistu kaujinieki.

12.jūlijā Šveice paziņoja, ka neizdos ASV poļu izcelsmes franču režisoru Romānu Poļanski, kurš Savienotajās Valstīs apsūdzēts par nepilngadīgas meitenes seksuālu izmantošanu, kas notikusi 1977.gadā.

29.jūlijā mēnesi ilgušās musonu lietusgāzes izraisīja Pakistānā spēcīgus plūdus, kas skāra piektdaļu valsts teritorijas. Dabas katastrofa prasīja vismaz 1760 dzīvības un atstāja bez pajumtes 21 miljonu cilvēku.

29.jūlijā Krieviju sasniedza nepieredzēts karstuma vilnis. Mežu ugunsgrēkos, kas plosījās līdz pat rudens sākumam, gāja bojā aptuveni 50 cilvēki. Liesmas nopostīja vairāk nekā miljonu hektāru mežu un lauksaimniecības sējumu, kā arī apdraudēja militāros un kodolobjektus.

AUGUSTS

7.augustā zemes noslīdējumos Gaņsu provincē Ķīnas ziemeļrietumos gāja bojā vai pazuda bez vēsts vairāk nekā 1700 cilvēku.

31.augustā, septiņus gadus pēc iebrukuma sākuma Irākā, ASV armija pārtrauca kaujas operācijas.

5.septembrī basku separātistu bruņotais grupējums ETA izsludināja uguns pārtraukšanu, taču Spānijas valdība teroristu paziņojumu noraidīja kā nepietiekamu.

9.septembrī, eksplodējot pie Ziemeļosetijas republikas Vladikaukāzas centrālā tirgus novietotai mīnētai automašīnai, tika nogalināti vismaz 15 cilvēki, bet vairāki desmiti guva ievainojumus.

12.septembrī Turcijas vēlētāji referendumā atbalstīja konstitūcijas grozījumus, kas paredz tiesu sistēmas reformas un armijas politiskās ietekmes ierobežošanu. Tādējādi valdība, kuru veido uz aizliegtās islāmistu kustības bāzes izveidotā Taisnīguma un attīstības partija (AKP), guva svarīgu politisku uzvaru.

16.jūlijā skandālu izraisīja Francijas uzsāktā Austrumeiropas čigānu deportāciju kampaņa.

24.septembrī Japāna atbrīvoja ķīniešu zvejas kuģa kapteini, kura aizturēšana pirms divām nedēļām strīdīgajos ūdeņos uz abu valstu jūras robežas izsauca lielāko saspīlējumu Pekinas un Tokijas attiecībās pēdējo gadu laikā.

29.septembrī Ziemeļkorejas līdera Kima Čenira jaunākais dēls Kims Čenuns tika iecelts vairākos ietekmīgos amatos valdošajā partijā, tādējādi apstiprinot izskanējušās runas, ka tieši viņš izraudzīts par valsts vadītāja pēcteci.

29.septembrī rietumvalstu izlūkdienesti paziņoja, ka teroristu grupējuma "Al Qaeda" Pakistānas atzars plāno uzbrukumus Lielbritānijai, Francijai un Vācijai.

8.oktobrī, izraisot Pekinas sašutumu, 2010.gada Nobela Miera prēmija tika piešķirta ķīniešu disidentam Liu Sjaobo, taču ieslodzījumā esošais laureāts nevarēja ierasties Oslo, lai balvu saņemtu.

13.oktobrī beidzot tika izglābti 33 čīliešu kalnrači, kas 69 dienas bija pavadījuši, ieslodzīti pazemē. Iesprostoto kalnraču "sāgai" tiešraidē sekoja visa pasaules.

15.oktobrī Šveices Alpos tika pabeigta pasaulē visgarākā tuneļa rakšana.

27.oktobrī, neskatoties uz nedēļām ilgiem protestiem un streikiem, kuros piedalījās miljoniem strādājošo, Francijas parlaments apstiprināja prezidenta Nikolā Sarkozī ierosināto pensiju sistēmas reformu paketi.

31.oktobrī par Brazīlijas prezidenti tika ievēlēta Dilma Rusefa, kura, nomainot līdzšinējo valsts galvu Luišu Inasiu Lulu da Silvu, kļuva par pirmo sievieti šajā amatā.

31.oktobrī uzbrukumā vienai no Bagdādes kristiešu baznīcām "Al Qaeda" kaujinieki noslepkavoja 44 dievlūdzējus un divus priesterus. Vēl 60 cilvēki uzbrukumā guva ievainojumus.

NOVEMBRIS

2.novembrī ASV Kongresa vēlēšanās prezidenta Baraka Obamas pārstāvētie demokrāti cieta smagu sakāvi un republikāņi pārņēma savā kontrolē Pārstāvju palātu.

10.novembrī, vairāk nekā astoņus mēnešus pēc parlamenta vēlēšanām, Irākas politiskajiem spēkiem beidzot izdevās vienoties par varas sadali un valdības veidošanu.

13.novembrī, pēc septiņiem mājas arestā pavadītiem gadiem, tika atbrīvota Mjanmas opozīcijas līdere Auna San Su Čži.

19.novembrī pāvests Benedikts XVI uz bezprecedenta sanāksmi uzaicināja 150 kardinālus no visas pasaules, lai apspriestu priesteru pedofilijas skandālu.

22.novembrī Kambodžas galvaspilsētā Pnompeņā panikas izraisīta drūzmēšanās uz tilta prasīja 351 Ūdens festivāla dalībnieka dzīvību.

23.novembrī pirmo reizi kopš Korejas kara ziemļkorejiešu artilērija apšaudīja Dienvidkorejai piederošu salu, nogalinot četrus un ievainojot aptuveni 20 cilvēkus. Dienvidkorejiešu armija atbildēja ar pretuguni.

28.novembrī interneta vietne "Wikileaks" sāka publicēt ASV diplomātiskās sarakstes dokumentus. 250 000 telegrammu, kas nonākušas "Wikileaks" rīcībā, satur vaļsirdīgu viedokļu apmaiņu starp Valsts departamentu un ASV diplomātiskajām pārstāvniecībām visā pasaulē.

DECEMBRIS

4.decembrī, neskatoties uz to, ka vēlēšanu rezultāti liecināja par sakāvi, līdzšinējais Kotdivuāras valsts galva Lorēns Gbagbo pats pieņēma savu prezidenta zvērestu. Kotdivuāru pārņēma politiskā nenoteiktība un vardarbība.

12.decembrī, cenšoties Ziemassvētku iepirkumu drudzi pārvērst asinspirtī, Stokholmā uzspridzinājās terorists pašnāvnieks.

16.decembrī, pēc deviņām Lielbritānijas cietumā pavadītām dienām, interneta vietnes "WikiLeaks" dibinātāju Džūljenu Asanžu, kura izdošanu bija pieprasījusi Zviedrija, tiesa atbrīvoja pret drošības naudu.

19.decembrī sniegputeņi izsauca haosu Eiropas transporta sistēmā. Vēlāk sniegputeņi paralizēja satiksmi arī ASV ziemeļrietumos.

20.decembrī Minsku pārņēma nemieri, opozīcijai reaģējot uz paziņojumu, ka iepriekšējā dienā notikušajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās ar 80% balsu uzvarējis ilggadējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko.

21.oktobrī kāda neatkarīga interneta vietne paziņoja, ka 2010.gadā Afganistānā kritušo ārvalstu karavīru skaits pārsniedzis 700.

25.decembrī Ziemassvētkus aptumšoja no vairākām valstīm saņemtās ziņas par uzbrukumiem kristiešiem. Uzbrukumos Nigērijā un Filipīnās vairāki desmiti cilvēku gāja bojā, bet simtiem guva ievainojumus. Pāvests Benedikts XVI uz to reaģēja, nosodot "absurdo vardarbību".

27.decembrī Maskavas tiesa atzina, ka magnāts Mihails Hodorkovskis ir vainīgs izvirzītajās apsūdzībās par naftas piesavināšanos un iegūto līdzekļu atmazgāšanu. Spriedums izsauca rietumvalstu paziņojumus, kuros tika apšaubīta Krievijas tiesu sistēmas neatkarība.

Kasjauns.lv/LETA/Foto:LETA/AFP