Zinātnieki: Globālā sasilšana nozīmē vairāk sniega vētru
Klimata pārmaiņas ne tikai padara planētu siltāku, bet daudz spēcīgākas un biežākas kļūst arī sniega vētras, pavēstīja ASV zinātnieki.
"Spēcīgas sniega vētras nav nesavienojamas ar sasilstošo planētu," Amerikas Ieinteresēto zinātnieku savienības (UCS) konferencē pavēstīja pētnieks Džefs Māsterss. "Patiesībā, tā kā Zeme kļūst siltāka un atmosfērā tiek absorbēts lielāks mitrums, mēs neatlaidīgi virzāmies uz ekstrēmām vētrām visās sezonās," viņš piebilda. Zinātnieks norādīja, ka ASV ziemeļaustrumus pēdējās divās ziemās piemeklējušas trešās kategorijas sniega vētras, kādas nav pieredzētas kopš 1960.-1961.gada ziemas. "Ja klimats turpinās kļūt siltāks, jārēķinās ar spēcīgiem sniegputeņiem un snigšanu nākamajās desmitgadēs, līdz klimats kļūs tik silts, ka nokļūsim punktā, kur būs pārāk silts, lai smagi snigtu," paskaidroja Māsterss.
Aizputinātā Eiropa
ASV Kolorādo štatā bāzētā Nacionālā sniega un ledus datu centra (NSIDC) direktors Marks Sereizs norādīja, ka Arktikas ledāju kušana palielina mitrumu atmosfērā un var izraisīt atmosfēras cirkulāciju polārajos reģionos, kas pazīstama kā Arktikas svārstības. Viņš atzīmēja, ka tie vēl ir jauni pētījumi, bet ir pierādījumi, ka, samazinoties jūras ledus apjomam, no okeāna atmosfērā nonāk lielāks karstums un "atmosfēras cirkulācija atbild tam". "Mēs esam fiksējuši tendenci, ka rudeņiem ar mazāku jūras ledus kārtu seko Arktisko svārstību negatīvās fāzes," viņš piebilda. Lai gan Ziemeļamerikā pavasaris ir turpat aiz stūra, Māsterss brīdināja, ka nākamnedēļ gaidāma jauna snigšana un kūstošais sniegs šopavasar var radīt rekordlielus plūdus Minesotā, Dienviddakotā un Ziemeļdakotā.
