Pēc imigrantu uzbrukumiem Vācijā pieņemas spēkā kritika pret Merkeli

Četri nežēlīgi uzbrukumi, kas pagājušajā nedēļā notikuši Bavārijā un Bādenē-Virtembergā un no kuriem trīs pastrādājuši patvēruma meklētāji, satriekuši vāciešus un no jauna uzkurinājuši pret Merkeli vērstos noskaņojumus, kurus pērn izsauca viņas lēmums faktiski atvērt valsts robežas nekontrolētai nelegālās imigrācijas plūsmai.

"Šķita, ka priekš Merkeles viss rit samērā labi, taču desmit dienu laikā kopš Nicas uzbrukuma līdz spridzināta pašnāvnieka svētdienas izbrukumam Ansbahā situācija dramatiski mainījusies," norāda laikraksts "Sueddeutsche Zeitung".

"Kanclerei atkal jābaidās, ka vēlētāji viņu sodīs," atzīst avīze, norādot, ka jau septembrī gaidāmas vēlēšanas trijās federālajās zemēs.

Merkeles līdzstrādnieki gan steiguši norādīt, ka trīs no četriem imigrantiem, kas pastrādājuši pagājušās nedēļas noziegumus, esot ieradušies Vācijā vēl pirms pagājušā gada valsts robežas faktiskās atvēršanas, bet ceturtais - irāņu izcelsmes pusaudzis, kas piektdien sarīkoja apšaudi Minhenē un kura vecāki kā patvēruma meklētāji ieradās valstī pagājušā gadsimta 90.gados, - ir pat dzimis un uzaudzis Vācijā.

Izmeklētāji apgalvo, ka Minhenes slepkava turklāt neesot iedvesmojies no islāma ekstrēmistu vardarbības, bet bijis apsēsts ar masu slepkavībām kā tādām, tostarp interesējies par labējo ekstrēmistu Andersu Bēringu-Breivīku, kurš pirms pieciem gadiem sarīkoja masu slaktiņu Norvēģijā.

Pēc tā dēvētā Balkānu maršruta slēgšanas to nelegālo imigrantu plūsma, kas ierodas Vācijā, ievērojami sarukusi, un tās izsauktā politiskā spriedze bija šķietami mazinājusies, taču pēdējā laika vardarbīgie incidenti to atkal uzkurinājuši.

Bavārijas premjerministrs Horsts Zēhofers, kas pārstāv Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) vietējo meitaspartiju - Kristīgi sociālo savienību (CSU) - un kura vadītā zeme pieredzēja trīs no četriem pagājušās nedēļas uzbrukumiem, otrdien pat apšaubījis līdzšinējo principu, saskaņā ar kuru patvēruma meklētājus nedrīkst nosūtīt atpakaļ uz karadarbības zonām.

"Mums nopietni jāapsver, kā pret šādiem cilvēkiem jāizturas, ja tie pārkāpj likumu vai var tikt atzīti par apdraudējumu," intervijā laikrakstam "Münchner Merkur" atzina Zēhofers, kas sen asi kritizējis Merkeles piekopto imigrācijas politiku.

Pēc terorista pašnāvnieka uzspridzināšanās Ansbahā, ievainojot 15 cilvēkus, Bavārijas premjers devis rīkojumu pastiprināt drošības pasākumus zemes lidostās un dzelzceļa stacijās.

Arī Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs apsolījis pastiprināt izlases pārbaudes pierobežas rajonos, taču Berlīne joprojām izrāda pretestību aicinājumiem pieņemt jaunus drošības likumus.

"Es iesniegšu atbilstošus grozījumus, kad atzīšu tos par nepieciešamiem," žurnālistiem norādīja de Mezjērs. "Likuma vara Vācijā gan nacionālajā, gan reģionālajā līmenī ir stipra un paliks stipra."

Tikmēr Merkele, domājams, cenšoties izvairīties no tālākas kaislību uzkurināšanas, arī šonedēļ palikusi savā lauku mājā, kas atrodas uz ziemeļiem no Berlīnes. Viņas pārstāve žurnālistiem gan apliecināja, ka kanclere "vienmēr atrodas dienestā" un jebkurā brīdī var nekavējoties atgriezties galvaspilsētā, ja tas būs nepieciešams.

Laikraksts "Bild", kas visumā izrādījis atbalstu Merkelei imigrācijas jautājumā, otrdien slavējis kancleri par vēsas galvas saglabāšanu.

"Tātad "Islāma valsts" ir sasniegusi Vāciju. Agri vai vēlu tam bija jānotiek. Ar vai bez bēgļiem Vācija nevarēja palikt par miera salu," savā ievadrakstā apgalvo "Bild". "Taču tiesa ir arī tas, ka mūsu valsts darbojas labāk nekā vairums citu un ka mūsu ļaudis galēja saspīlējuma laikos nekavējas cits citu atbalstīt. Tāpēc mūsu valstij un mūsu sabiedrībai jāiedveš mūsos pārliecība, ka mēs pārvarēsim savas bailes."

Tomēr eksperti brīdina, ka šāda stratēģija var būt riskanta. Jau 4.septembrī gaidāmas reģionālās vēlēšanas Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, un izskanējušas prognozes, ka pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) tajās varētu pirmo reizi apsteigt visas citas partijas.

11.septembrī sekos vēlēšanas Lejassaksijā, bet 18.septembrī - Berlīnē.

Berlīnes Brīvās universitātes politiskās komunikācijas profesors Martins Emmers norāda, ka Merkeles "hiperracionālais stils", kas līdz šim grūtos laikos izpelnījies vāciešu atzinību, var izrādīties nepiemērots apstākļos, kad sabiedrību pārņem bailes no terorisma.

"Politikai jānosedz abi aspekti - no emocionālās puses, jums ticami jāsola aizsargāt pilsoņus, no faktos balstītas politikas puses, jums jāspēj to paveikt," sarunā ar aģentūru AFP uzsver Emmers.