Īslande oficiāli sāk iestāšanās sarunas ar ES

ES un Īslande sarunas uzsāka četrās no 35 sadaļām, kuras Īslandei ir jāvienojas par savas likumdošanas saskaņošanu ar ES vienoto likumdošanu.  Sarunas pēc uzsākšanas tika slēgtas divās no sadaļām, kas parāda, ka Īslande jau tagad ir daļēji integrējusies blokā.

"Manuprāt, Īslande šodien raksta vēsturi, oficiāli uzsākot iestāšanās sarunu procesu," preses konferencē paziņoja Īslandes ārlietu ministrs Osurs Skarphedinsons.

Ministrs paziņoja par plāniem šogad uzsākt sarunas pusē no sarunu sadaļām, tostarp divās, kas tiek uzskatītas par īpaši nozīmīgām un sarežģītām - lauksaimniecība un zivsaimniecība. Pārējās sadaļas plānots atvērt nākamgad.

Zvejniecība rada vislielākās nesaskaņas starp Īslandi un tām ES dalībvalstīm, kurās arī šī nozare ir attīstīta. Tomēr Īslandei tā ir ārkārtīgi svarīga nozare.

Daudzi uzskata, ka Brisele varētu pieprasīt  Īslandei  izbeigt vaļu zveju, kas šajā valstī ir sena tradīcija. Īslandieši  arī baidās pazaudēt savas pašreizējās ekskluzīvās tiesības uz mencām bagātām zvejas teritorijām. Bažas ir arī par ārvalstu investīcijām zvejniecības sektorā, kas   Īslandei  nodrošina pusi tās eksporta apgrozījuma.

Lielbritānijas un Dānijas valdības arī pieprasa, lai Reikjavīka kompensētu miljardiem eiro vērtos depozītus, kas tika iesaldēti Īslandes internetbankā "Icesave", kura 2008. gadā atzina savu maksātnespēju.

Īslande, kurā ir 320 000 iedzīvotāju, iesniedza pieteikumu dalībai ES 2009. gadā pēc tam, kad sabruka tās banku sistēma.

2010. gada jūnijā Eiropadome pieņēma lēmumu sākt sarunas ar Īslandi par tās uzņemšanu blokā.

Lai gan sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka lielākā daļa Īslandes iedzīvotāju neatbalsta valsts iestāšanos ES, Skarphedinsons norādīja, ka tas ir tādēļ, ka salas iedzīvotāji gaida, kā beigsies sarunas par zvejniecības jautājumiem, kas daudziem ir pamata iztikas avots.

Ja iedzīvotāji referendumā tomēr atbalstīs dalību ES, Īslande  varētu kļūt par 29.bloka dalībvalsti pēc Horvātijas, kas ES pievienosies nākamā gada 1.jūlijā.