Dienvidāfrikas vīna un augļu plantāciju strādnieku dzīves un darba apstākļi ir necilvēcīgi
Dienvidāfrikas slaveno vīna un augļu saimniecību strādniekiem jādzīvo nepiemērotos mājokļos, viņi pakļauti tiešai saskarei ar pesticīdiem un viņiem nav ļauts veidot arodbiedrības, liecina otrdien publiskotais cilvēktiesību aizstāvju organizācijas "Human Rights Watch" (HRW) ziņojums.
96 lappuses garajā ziņojumā teikts, ka lauksaimniecībā strādājošo algas ir vienas no zemākajām visās Dienvidāfrikas nozarēs, lai gan vīna ražošana un augļu saimniecības valsts ekonomikai dod miljardiem latu, veicina tūristu piesaisti un eksportē savu produkciju visā pasaulē.
"Šo strādnieku rokām saražoto turību un labklājību nevajag balstīt uz cilvēcisku postu," uzsvēra HRW Āfrikas nodaļas direktors Daniels Bekele.
"Valdībai un rūpniecības nozarēm, un pašiem lauksaimniekiem ir jādara daudz vairāk, lai aizsargātu cilvēkus, kas dzīvo un strādā lauku saimniecībās," viņš stāstīja.
HRW apsūdzēja valdību nespējā pārraudzīt darba apstākļus un piespiest ievērot darba likumus. Organizācija norāda, ka sistēmu darbinieku tiesību pārkāpumu atklāšanai vājina darba inspektori, kas laikus brīdina lauksaimniekus par gaidāmajām pārbaudēm.
Tāpat daudzu laukstrādnieku dzīvošanas apstākļi Dienvidāfrikā ir necilvēcīgi un viņus var izlikt no dzīvesvietas, neskatoties uz 1997.gadā pieņemto likumu, kas strādniekus pasargā no šādiem gadījumiem. Pilsoniskās sabiedrības aktīvistu grupas novērtējušas, ka laikā no 1994.līdz 2004.gadam no dzīvesvietas izlikti apmēram 930 tūkstoši lauksaimniecībā strādājošo.
HRW ziņojumā teikts, ka kāds laukstrādnieks organizācijas pārstāvjiem parādījis bijušo cūku kūti bez elektrības un ūdens, kur viņš ar sievu un bērniem dzīvojis desmit gadus.
Problēmas rada arī veselības un drošības jautājumi, jo lielākā daļa laukstrādnieku nav pasargāti no tiešas saskares ar pesticīdiem, daudziem nav pieejams dzeramais ūdens, tualetes vai vietas, kur nomazgāt rokas.
Tikai 3% Rietumkāpas provinces laukstrādnieki ir iestājušies arodbiedrībās, lai gan vidēji Dienvidāfrikā arodbiedrībās ir 30% strādājošo.
HRW pētījumu veica martā, veicot vairāk nekā 260 intervijas ar lauku saimniecību strādniekiem, to īpašniekiem, zinātnisko aprindu pārstāvjiem un citām saistītām personām.
Tomēr HRW atzīst, ka ne visās lauku saimniecībās Dienvidāfrikā strādnieku stāvoklis ir tik slikts, dažās pat viņiem tiek piešķirta zeme, kur audzēt labību.
"Atbilde nebūtu Dienvidāfrikas produkcijas boikots, jo tas iznīcinātu laukstrādniekus," secina HRW, aicinot mazumtirgotājus izdarīt spiedienu uz saviem piegādātājiem, lai tie nodrošina, ka produkcija nāk no saimniecībām, kurās strādniekiem ir pienācīgi dzīves un darba apstākļi.
BNS
