Krievijā sāk pirmo tehniskās gāzes iesūknēšanu cauruļvadā "Nord Stream"
Krieviju un Vāciju savienojošajā gāzes cauruļvadā "Nord Stream" otrdien uzsākta pirmās tehniskās gāzes iesūknēšana, kas pirmo reizi nodrošinās, ka Rietumeiropa gāzi no Krievijas saņem tieši bez, piemēram, Ukrainas starpniecības.
Vienošanās par "Nord Stream" projektu tika panākta 2005.gadā, kad to parakstīja toreizējais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders un toreizējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kas tagad ir premjers. Pret to asi iebilda vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis.
Gan Putins, gan Šrēders, kurš tagad ir "Nord Stream" padomes priekšsēdētājs, otrdien piedalījās ceremonijā Viborgā, kurā gāzesvadā sāka iesūknēt tehnisko gāzi.
Šobrīd cauruļvadā tiek iesūknēta tehniskā gāze, kas nepieciešama, lai radītu vajadzīgo spiedienu, lai galamērķi Vācijā un arī vēl tālāk sasniegtu reālās gāzes piegādes.
Gaidāms, ka pirmā pa "Nord Stream" pārsūknētā gāzes savus klientu sasniegs oktobrī vai novembrī, bet otra paralēlā cauruļvada izbūvi plānots pabeigt līdz 2012.gada beigām.
Krievijas vicepremjers Igors Sečins paziņoja, ka kopējās cauruļvada izmaksas sasniedz 8,8 miljardus eiro (6,2 miljardi latu).
Krievija nodrošina apmēram ceturto daļu ES patērētās gāzes un cauruļvads Baltijas jūras dzelmē garantēs, ka Eiropai nav jācieš no gāzes piegādes pārrāvumiem, kas rodas nesaskaņu ar tranzītvalstīm dēļ, kā tas, piemēram, notika 2009.gadā, kad Ukraina pārtrauca gāzes piegādes.
Savukārt gāzes vada kritiķi uzsver, ka tas tikai vairos ES atkarību no Krievijas gāzes un kaitēs centieniem liberalizēt kontinenta enerģētikas tirgu.
Par tehniskās gāzes iesūknēšanas sākšanu "Nord Stream" pirmdien paziņoja Putins.
2012.gadā, kad tiks pabeigts otrs vads, Krievija varēs gada laikā piegādāt 55 miljardus kubikmetru gāzes patērētājiem Rietumeiropā, kur, kā lēš Krievijas valdība, nākamajos desmit gados gāzes patēriņš ik gadu sasniegs 200 miljardus kubikmetru.
1233 kilometrus garais cauruļvads pa Baltijas jūras gultni savieno Viborgu Krievijas Ļeņingradas apgabalā un Vācijas piekrasti.
Savu piekrišanu cauruļvada būvniecībai ir devušas visas projektā iesaistītās valstis - Dānija, Krievija, Somija, Vācija un Zviedrija. Nevienai no trim Baltijas valstīm, kuras paudušas nopietnus iebildumus pret cauruļvada būvniecību, nav piešķirtas veto tiesības "Nord Stream" projektā.
"Nord Stream" akciju kontrolpakete pieder Krievijas dabasgāzes eksporta monopoluzņēmumam "Gazprom", un lieli akcionāri ir arī Vācijas kompānijas E.ON un BASF, kā arī Francijas "GDF-Suez" un Nīderlandes "Gasunie".
Līdzīgu projektu "South Stream" Krievija īsteno arī Melnajā jūrā, pa kuru gāze tiks nogādāta Bulgārijā, tomēr tas nenotiks ātrāk par 2015.gadu.
