Baltkrievija otrreiz devalvē rubli. Kurss pret dolāru zaudē gandrīz 40%
Baltkrievijas rubļa kurss pret ASV dolāru un eiro trešdien zaudēja aptuveni 40% vērtības, jo šī krīzes smagi skartā Eiropas valsts bija spiesta īstenot šogad otro nacionālās valūtas devalvāciju krasi izsīkstošo valūtas rezervju dēļ.
Atkārtota devalvācija notika, neraugoties uz Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko agrākajiem solījumiem par katru cenu saglabāt rubļa kursu stabilā līmenī.
Baltkrievijas centrālā banka trešdien informēja, ka rublis ir zaudējis aptuveni 38% vērtības pret ASV dolāru un 40% vērtības pret eiro, kas atbilst reitingu aģentūras "Moody's" šonedēļ izteiktajai prognozei par gaidāmu devalvāciju 30–50% apmērā. Tagad Baltkrievijas rubļa kurss pret ASV dolāru ir 5347 rubļi un 12 100 rubļi pret eiro.
Baltkrievija maijā jau devalvēja rubli par 36%, lai segtu savu milzīgo maksājumu konta deficītu un risinātu maksājumu bilances krīzi, kuru izraisīja iepriekš īstenotie vērienīgie valdības tēriņi. Lai gan rubļa devalvācija uzlabo situāciju ārējā deficīta jomā, tās dēļ smagi cieš Baltkrievijas iedzīvotāji, jo samazinās viņu pirktspēja.
Vasaras sākumā Minska lūdza starptautisku palīdzību, taču tās saņemšanu sarežģī Lukašenko īstenotie opozīcijas apspiešanas pasākumi, nevēlēšanās pārveidot plānveida ekonomiku par tirgus ekonomiku un īstenot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prasības aizdevuma saņemšanai.
Jūlijā gada inflācija Baltkrievijā sasniedza 41%. Baltkrievijas centrālā banka nesen pacēla bāzes likmi līdz 30%, mēģinot cīnīties ar patēriņa cenu nerimstošo kāpumu. Pašlaik bāzes likme ir viena no augstākajā pasaulē.
Baltkrievijas krīzes iemesls bija ārējo rezervju straujš izsīkums. Tā notika, jo valsts iepriekš iztērēja lielas summas rubļa atbalstam. Turklāt rezerves samazinājās, jo Lukašenko izmantoja tās, lai paaugstinātu algas valsts sektorā strādājošajiem un izpildītu citus pirms decembrī notikušajām prezidenta vēlēšanām dotos solījumus.
Straujā algu kāpumu un lēto kredītu buma dēļ Baltkrievijas ekonomika ir zaudējusi savu konkurētspēju – tas ir izraisījis maksājumu konta deficīta kāpumu līdz 16% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē.