Vācu teoloģe: Grāmatas par Pepiju Garzeķi ir rasistiskas
Kāda vācu teoloģe rosinājusi pretrunīgu reakciju, paziņojot, ka zviedru rakstnieces Astrīdas Lindgrēnas iecienītās bērnu grāmatas par Pepiju Garzeķi esot rasistiskas, un pieprasot turpmākajos izdevumos īpašas norādes, kas mudinātu vecākus zināmas vietas grāmatās izlaist vai arī sniegt par tām sīkākus paskaidrojumus.
Doktore Eske Volarda, kas pārstāv Vācijas Evaņģēlisko sieviešu federālo apvienību, ar šo paziņojumu nāca klajā, uzstājoties Leipcigā pagājušajā nedēļā notikušajā konferencē par diskriminācijas novēršanu.
Volardas izteikumi raisījuši dzīvu diskusiju vācu presē.
"Nav tā, ka Pepijas Garzeķes tēls būtu rasistisks, taču visas trīs triloģijas grāmatas satur koloniāli rasistiskus stereotipus," otrdien sarunājoties ar interneta izdevumu "The Local", paskaidroja Volarda.
Jau iepriekš izdevēji ir mainījuši grāmatā lietoto Pepijas tēva "titulu" no "nēģeru karalis" un "Dienvidjūru karalis", atzīmēja teoloģe, kas protestantu sieviešu organizāciju konsultē vienlīdzības un sociālās atbildības jautājumos.
Taču arī citas vietas iecienītajās grāmatās ir "problemātiskas", piebilda Volarda.
"Melnie bērni balto bērnu priekšā grāmatā metas smiltīs," turpināja pašpasludinātā "literatūrkritiķe". "Lasot grāmatu savam krustbērnam, kas pats ir melns, es rindkopu vienkārši izlaidu."
Viņa piebilda, ka līdzīgas delikātas vietas esot daudzās grāmatās, kuras Lindgrēna sarakstījusi pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados.
"Es, protams, nenosodu grāmatu kopumā, gluži pretēji, grāmatā ir daudzi ļoti pozitīvi aspekti. Tā arī ir ļoti jautra. Tā bērniem ir ļoti pamācoša, jo tajā ir spēcīgs personāžs sieviete un viņa ir pret adaltismu, pieaugušo dominēšanu, un viņa aktīvi cīnās ar vardarbību pret dzīvniekiem. Grāmatā ir ļoti spēcīga autoritātes kritika."
Volarda vēlas, lai grāmatas teksts tiktu papildināts ar paskaidrojumiem, kas brīdinātu lasītājus, ka orģinālteksts attiecīgajā vietā bijis rasistisks.
"Jautājums, kas jāuzdod sev pašam, ir, vai jūs varat attiecīgo rindkopu skaļi nolasīt priekšā melnajam bērnam bez apstāšanās vai stostīšanās," viņa piebilda. "Tikai tad jūs varat pateikt, vai ar to viss ir kārtībā, vai arī nē."
Labs palīgs būtu zemsvītras piezīmes pie šādām rindkopām. Tas varētu vai nu kalpot par pamatu diskusijām, vai arī ļautu vienkārši "nevēlamās" vietas izlaist.
Volarda arī žēlojās, ka bērnu literatūrā trūkstot varoņu, kas nav baltie, un tādējādi baltie bērni nesastopoties ar citādas izcelsmes bērniem vismaz līdz bērnudārzam.
"Trešdaļa bērnu Vācijā, kas jaunāki par pieciem gadiem, ir imigrantu izcelsmes," norādīja teoloģe. "Izdevēji domā, ka šīs grāmatas pērk baltās vidusšķiras sievietes. Mums kā patērētājiem jādemonstrē, ka tas nav pietiekami labi."
