Krievija kritizē Baltijas valstis par lielo nepilsoņu skaitu
Krievijas Ārlietu ministrija trešdien publiskojusi savu pirmo ziņojumu par situāciju cilvēktiesību jomā dažādās pasaules valstīs, īpašu kritiku veltot Baltijas valstīm, jo īpaši Latvijai, kritizējot to par lielo nepilsoņu skaitu un nespēju atrisināt nepilsonības problēmu.
"Baltijas valstu varas iestāžu izraudzītais diskriminējošais kurss attiecībā pret tur dzīvojošo krievvalodīgo minoritāti praktiski nemainās. Īpašas bažas rada neatrisinātās problēmas ar masveida nepilsonību Latvijā (apmēram 330 tūkstoši nepilsoņu) un Igaunijā (apmēram 100 tūkstoši nepilsoņu), kā arī to radītie krievvalodīgo minoritātes pārkāpumi šajās valstīs. Neskatoties uz vairākkārtējām starptautisko un cilvēktiesību organizāciju rekomendācijām, naturalizācijas procedūra nav atvieglota vecāka gadagājuma cilvēkiem, nepilsoņu bērniem pēc dzimšanas netiek piešķirta pilsonība automātiski," paskaidrots Krievijas Ārlietu ministrijas ziņojumā, uzsverot, ka Baltijas valstīs ir Eiropā vissliktākā situācija cilvēktiesību jomā.
Krievijas Ārlietu ministrija ziņojumā uzsvērusi, ka nepilsonības problēma rada krievvalodīgo minoritātes pamata politisko un sociālo tiesību pārkāpumus.
Bez Baltijas valstīm pieminēti arī cilvēktiesību pārkāpumi Bulgārijā, Lielbritānijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā, Somijā, Francijā, Vācijā un Zviedrijā, Eiropas valstīs kā galveno problēmu minot nacismu, kas, pēc Krievijas Ārlietu ministrijas vērtējuma, ir problēma arī Baltijas valstīs. Krievija sola vērst savu partneru uzmanību uz tendenci glorificēt nacismu, mēģinājumiem pārskatīt mūsdienu starptautiskās tiesības, kas balstītas uz Nirnbergas tribunāla lēmumiem.
Dokumentā īpaši uzsvērts, ka "situācija ASV tālu atpaliek no Vašingtonas sludinātajiem ideāliem". Krievijas Ārlietu ministrija šādu viedokli skaidro ar situāciju Guantanamo cietumā un slepenajiem ASV cietumiem Eiropā, amerikāņu vajāšanu, vārda brīvības ierobežošanu, rasu un reliģisko diskrimināciju un citām problēmām.
Atsevišķi ziņojumā kritizēta Gruzija par mītiņu dalībnieku izklīdināšanu, personu piespiedu pārvietošanu, kā arī etnisko minoritāšu tiesību pārkāpumiem.
Ziņojuma noslēdzošajā daļā uzskaitīti starptautisko tiesību pārkāpumi NATO gaisa spēku militārās operācijas Lībijā laikā un Lībijas nemiernieku īstenotie pārkāpumi.
Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Konstantīns Dolgovs Maskavā žurnālistiem teica, ka Krievija "sagaida konstruktīvu reakciju. Ziņojumā nav nekādu izdomājumu. Nav nekādu izdomātu apstākļu, faktoru".
"Ir konkrēti fakti, ko piefiksējuši ne tikai mēs, ne tikai Krievija, bet fiksējuši arī visā visumā autoritatīvi starptautiskie avoti un struktūras. Atbilstošās valstis lieliski zina par šīm problēmām. Jautājums ir tikai par to, ka tas, visticamāk, ne vienmēr un ne pilnībā atklāti tiek atzīts. Reizēm vienkāršāk ir nolasīt lekciju citiem par to, kā vajag ievērot cilvēktiesības," uzsvēra Dolgovs.
