Vācijā šodien notiek prezidenta vēlēšanas

Tādējādi divus augstākos Vācijas valsts amatus turpmāk ieņems politiķi, kas nākuši no savulaik komunistu pārvaldītās Austrumvācijas, un sabiedriskās televīzijas kanāls ZDF atzinis, ka divu "osīšu" nonākšana Vācijas varas piramīdas virsotnē ir "gandrīz politisks brīnums".

Tikmēr politikas zinātnieks Klauss Šrēders to nosaucis tikai par "nejaušu sakritību", norādot, ka jāpaiet vēl vismaz 20 gadiem, lai valdībā, uzņēmējdarbībā un medijos izzustu vispārējā rietumnieku dominēšana.

Kanclere Angela Merkele, kura arī uzaugusi toreizējā Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR) pēc iepriekšējā prezidenta Kristiāna Vulfa atkāpšanās no amata izšķīrās par 72 gadus vecā Gauka kandidatūras atbalstīšanu.

Gauku, kurš pēc Vācijas apvienošanās 1990.gadā kļuva par pirmo komunistiskā režīma slepenpolicijas "Stasi" arhīvu pārraugu, atbalsta visas tradicionālās partijas, un tas nozīmē, ka viņam faktiski garantēta ievēlēšana.

Federālā sapulce, kuras vienīgais uzdevums ir prezidenta vēlēšanas un kas sastāv no visiem parlamenta apakšpalātas - Bundestāga - deputātiem un tikpat liela skaita federālo zemju delegātu, kurus izraugās zemju parlamenti, sanāks Berlīnē svētdienas rītā.

Federālās sapulces locekļi sākotnēji piedalīsies ekumēniskā dievkalpojumā, bet pēc tam dosies uz Reihstāgu, kur notiks jaunā prezidenta vēlēšanas.

Pret Gauka kandidatūru iebilst tikai kreiso ekstrēmistu partija "Die Linke" ("Kreisie"), kas izveidojusies, apvienojoties kādreizējās Austrumvācijas komunistiem, Rietumvācijas kreisajiem radikāļiem un populistiski noskaņotajiem pārbēdzējiem no sociāldemokrātu (SPD) rindām.

"Die Linke" pieteikuši savu kandidātu - nacistu mednieci Beāti Klārsfeldi.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā laikraksts "Die Welt" publicēja dokumentus, kas liecina, ka Klārsfelde, kas pasaules ievērību izpelnījās 1968.gada 7.novembrī, iecērtot pliķi toreizējam Vācijas Federatīvās Republikas (VFR) kancleram Georgam Kīzingeram un paziņojot, ka viņš savulaik esot bijis nacistiskās partijas biedrs un strādājis Trešā Reiha propagandas ministrijā, bijusi VDR valdošās Sociālistiskās vienības partijas (SED) apmaksāta aģente.

Tikmēr Gauks atzinis, ka viņam, uzņemoties jauno amatu, nāksies atteikties no paša veidotās "demokrātijas skolotāja" lomas un pārtapt valstsvīrā, lai gan Vācijas prezidentam pamatā jāpilda tikai ceremoniālas funkcijas, kalpojot par zināma veida sabiedrības morālo kompasu.

"Man patiesi būs ar sevi jāstrādā un jāuzklausa padomi," intervijā ietekmīgajam žurnālam "Der Spiegel" sacīja Gauks.

"Kā es varu palikt patiess, nekļūstot par provokatoru?" retoriski vaicājis prezidenta amata kandidāts.

Tikmēr žurnāls norāda, ka Gauks, iespējams, ir ideāli piemērots valsts galvas krēslam, jo varētu uzņemties vadīt nāciju, kura, pateicoties sarežģītajai Vācijas vēsturei, šķiet, reizēm pati bīstas no sava spēka.

"Viņš vēlas atbrīvot vāciešus no to bailēm no brīvības, no apjukuma, kuru rada atvērtā sabiedrība un viņiem pieejamās dažādās izvēles," raksta "Der Spiegel". "Viņš vēlas tos pamodināt no viņu pilsoniskās letarģijas, piespiest viņus uz rīcību, uz dalību grūtajā demokrātijas spēlē."

Gauks, dzīvodams komunistiskā režīma apstākļos, izvēlējās kļūt par mācītāju, lai izmantotu baznīcai piešķirto relatīvo brīvību cilvēktiesību aizstāvībai. Vēlāk viņš kļuva par vienu no vadoņiem miermīlīgajā revolūcijā, kas 1989.gadā noslēdzās ar Berlīnes mūra krišanu.

Gauks atzinis, ka par savas prezidentūras galveno motīvu vēlas padarīt brīvību, lai Vācija, kas pārdzīvojusi divus diktatoriskus režīmus, saprastu, ka brīvība ir jāuztver kā "dāvana", kura izmantojama saprātīgi.

Savukārt intervijā turku laikrakstam "Hurriyet " Gauks šonedēļ sacīja, ka viņa prezidentūras prioritāte būšot imigrantu integrācija.

Vienīgais, kas līdz šim metis ēnu uz Gauka kandidatūru, ir viņa privātā dzīve.

Gauks jau gadiem dzīvo šķirti no savas sievas, taču viņu laulība joprojām ir spēkā. Tomēr arī tagad viņš ignorējis izskanējušos aicinājumus šķirt faktiski neeksistējošo laulību un apprecēt savu ilggadējo draudzeni - 52 gadus veco žurnālisti Daniēlu Šatu.

LETA