Natašas Kampušas nolaupīšana: izskan jaunas versijas par baisajiem pagātnes notikumiem

Nozieguma vieta netiek izmeklēta

Grāmatas autors apkopojis paša atklātas jaunas detaļas par vairākiem nozieguma aspektiem. Iepriekš ziņots, ka īsi pēc meitenes izbēgšanas, Volfgangs Priklopils izdarījis pašnāvību. Dr. Ržešuts ir pārliecināts, ka Volfganga Priklopila nāves pasludināšana par pašnāvību nebija balstīta uz faktiem. 44 gadus vecā vīrieša ķermenis tika atrasts uz vilciena sliedēm Vīnē 2006. gada 23. augustā. Detektīvi ātri nonāca pie slēdziena, ka vīrietis izdarījis pašnāvību pēc tam, kad Kampušai izdevies izbēgt. Dr. Ržešuts nosodījis detektīvu paviršo darbu un uzskata, ka Priklopila nāvi bija rūpīgi jāizmeklē, norobežojot notikuma vietu un to rūpīgi izanalizējot. Autora izmeklēšana liecina, ka sākotnēji patologs nav ievērojis atšķirības starp slepkavību un pašnāvību. Pārskatot pierādījumus, Dr. Ržešuts nonācis pie slēdziena, ka Priklopils, iespējams, nogalināts pirms viņam uztriecās vilciens. Patologi, kuri konsultēja jaunās sašutušo autoru, arī ir pārliecināti, ka izmeklēšanas procedūras nav ievērotas un atskaites par vīrieša nāvi ir “bezjēdzīgas”.

Labākais draugs - iespējamais līdzdalībnieks

Dr. Ržešuts apgalvo, ka tikai dažas stundas pēc Natašas izbēgšanas, detektīvi tikai padzīti no nolaupītāja mājas. Jau nākamajā naktī Priklopila labākais draugs un biznesa partneris Ernests Holcapfels bez grūtībām iekļuvis nolaupītāja mājā un savācis visu, ko, pēc viņa teiktā, viņš bija “aizlienējis” draugam. Viņš apgalvoja, ka ir paņēmis tikai dažus darbarīkus, taču kopš tā laika policijai radušās aizdomas, ka viņš piesavinājies arī datorus un elektronisko aprīkojumu, kurā varējušas būt fotogrāfijas, kas pierāda viņa dalību Kampušas nolaupīšanā. Holcapfels vienmēr noliedzis, ka zinājis par nolaupīšanu, lai arī pierādīts, ka pēc izkļūšanas brīvībā meitene viņam zvanījusi 100 reizes, kopā runājot ar vīrieti piecas stundas.

Nolaupītājs sēž policistu deguna priekšā

Ar to autora aprakstītā policijas nekompetence nebeidzās. Tikai dažas nedēļas pēc tam, kad tolaik desmitgadīgā Nataša tika izsludināta par pazudušu, kāds aculiecinieks policijai ziņojis par Priklopilam piederošu automašīnu, kas atbilda policijas izsludinātajam ziņojumam. Policisti intervēja meitenes nolaupītāju, taču neatklāja vīrieša saistību ar noziegumu. Dr. Ržešuts ir pārliecināts, ka policisti būtu atklājuši, ka meitene atrodas Priklopila mājas pagrabā, ja vien būtu uzdevuši vairāk jautājumu.

Autora izmeklēšanā atklājies, ka pēc kāda laika policija tomēr klauvēja pie nolaupītāja durvīm. Kāda policijas darbinieka māte, kura dzīvoja Priklopila rajonā, bijusi pārliecināta, ka vīrietis atbilst nolaupītāja aprakstam. Viņa dēlam atklājusi, ka Priklopilam pieder arī aprakstītā automašīna, kuru nolaupīšanas laikā redzējusi divpadsmit gadus veca skolniece. Jaunajā grāmatā apkopotajās liecībās teikts, ka meitene redzējusi, kā viens vīrietis Kampušu ievilcis mašīnā, kamēr vēl viens sēdējis pie stūres. Par pārsteigumu Dr. Ržešutam, policija meiteni neintervēja un Priklopila saistību ar noziegumu nepierādīja.

Aizdomīga rokrakstu nesaderība

Dr. Ržešutam izmeklēšanā palīdzēja kāds policists vārdā Francis Krols un viņa brālis Karls. 2010. gada jūnijā Franci atrada mirušu uz paša balkona, un nāves cēlonis acīmredzami bija šāviens galvā. Franča revolveris atradās turpat uz grīdas kopā ar pašnāvības vēstuli, kurā bija uzskaitītas problēmas vīrieša dzīvē. Franča brālis Karls ir pārliecināts, ka viņu nogalināja, jo viņš zināja pārāk daudz. Karls uzskata, ka rokraksts atstātajā pašnāvības vēstulē nepieder viņa brālim.

Līdzīgi kritizēta arī Priklopila pašnāvības vēstule. Rokrakstu eksperti, ar kuriem konsultējies grāmatas autors, pat konstatējuši, ka Priklopila pašnāvības vēstulē redzamais rokraksts atbilst Holcapfela rokrakstam. Vēstule gan sastāvēja tikai no viena vārda – “Mama” – kas, pēc Holcapfela teiktā, bija Priklopila atvadas no mātes.

Pierādījumu ignorēšanā vainojama varas struktūra

Pirms savas nāves Francis noslēpa daļu no slepeni ievāktās informācijas par iespējamiem nozieguma līdzdalībniekiem. Kad Karls to atrada, taču atteicās nodot policijai, viņš tika arestēts. Ironiski, ka viņš vēl joprojām ir vienīgais cilvēks, kas izcietis cietumsodu saistībā ar Kampušas nolaupīšanu.

Arī pats grāmatas autors, bijušais Augstākās tiesas prezidents, saskāries ar policijas, viņaprāt, aizdomīgo attieksmi pret noziegumu. Lai arī komisija savu darbu beidza, Dr. Ržešuts turpināja izmeklēt nolaupīšanu un viņa kolēģa Franča Krola nāvi. Viņu apsūdzēja par mēģinājumu ietekmēt izmeklēšanu un policijas darbu, un viņš tika intervēts trīs reizes. Dr. Ržešuts nolēma sevis apkopoto informāciju publicēt. Kopš grāmatas publicēšanas, tā Austrijas presē tikpat kā nav pieminēta. Neskatoties uz to, autors izteicis cerību, ka kādu dienu patiesība nāks gaismā.

Dr. Ržešuts pieļauj, ka nekompetentā darba iemesls bijis varas struktūra valstī. Austrijā prokuroru darbu tiešā veidā pārvalda politiķi, un īpaši augsta profila izmeklēšanu veikšanu kontrolē tieši politiskie spēki. Pirms gaidāmajām vēlēšanām policijai bija svarīgi uzspodrināt savu un valdošās koalīcijas tēlu. Autors uzskata, ka tieši tāpēc mediji tika informēti, ka viens no apspriestākajiem noziegumiem Austrijas vēsturē ir atrisināts - nolaupītājs darbojies viens un atņēmis sev dzīvību.

Nataša sazvērestības teorijas neņem vērā

Jau vēstīts, ka pati Nataša Kampuša saņēmusi daudz vēstules, kurās aprakstītas dažādas sazvērestības teorijas. Viens no stāstiem vēstīja, ka Kampušai un Priklopilam bija kopīgs bērns, kurš apglabāts dārzā. Izskanēja arī baumas, ka Priklopils bija iesaistīts Austrijas elites pedofilijas tīklā, kura darbinieki arī nogalināja 44 gadus veco meitenes nolaupītāju. Nataša izteikusies, ka šādas runas izplata "nejauki cilvēki", kas ir vien "niecīga daļa". Lielākā daļa cilvēku meitenei liek mieru, kam priekšroku dod pati Kampuša, bet vēl citi mēģina viņu atbalstīt.