Aptauja: puse vācu padsmitnieku neuzskata Hitleru par diktatoru
Aptuveni puse vācu jauniešu nav pārliecināta, vai nacistiskā Vācija bijusi diktatūra, bet vēl lielāks skaits pusaudžu nav pārliecināti, vai tāda bijusi arī komunistu savulaik pārvaldītā Austrumvācija.
Pie šādiem secinājumiem nonācis Berlīnes Brīvajā universitātē veiktā pētījuma "Diktatūru novēlotā uzvara?" autors.
"Tas ir šokējoši," atzinis pētījuma autors Klauss Šrēders.
Vairāk nekā 7500 piecpadsmit gadus veciem skolēniem vaicāts, ko viņi domā par dažādām valdībām, kas savulaik atradušās pie varas Vācijā.
Tikai aptuveni puse no aptaujātajiem bijusi pārliecināta, ka nacistiskais režīms bijis diktatūra, bet komunistisko režīmu par diktatūru bez šaubīšanās atzinusi nedaudz vairāk nekā trešdaļa.
Aptuveni puse respondentu sacījusi, ka kādreizējā Rietumvācija bijusi demokrātija, bet to, ka pašreizējā Vācijas valdība ir demokrātiska, atzinuši 60% skolēnu.
"Ietekme noteikti it vēstures zināšanu zemajam novērtējumam," uzskata Šrēders.
Visskaidrāk atšķirības starp demokrātiju un diktatūru spēj formulēt skolēni Tīringenes un Saksijas-Anhaltes federālajās zemēs, kas atrodas kādreizējā Austrumvācijā. Savukārt vismazākā nojēga šajā jautājumā ir Ziemeļreinas-Vestfālenes skolēniem bijušajā Rietumvācijā.
