Lihtenšteinieši referendumā noraida firsta pilnvaru ierobežošanu
Lihtenšteinas vēlētāji svētdien noraidīja ieceri ierobežot valdošās dinastijas pilnvaras un referendumā nobalsoja pret likumprojektu, kas paredzēja liegt firstam veto tiesības.
Tautas nobalsošanā piedalījās 83,9% lihtenšteiniešu, no kuriem pret likumprojektu balsoja 76,1%.
Kroņprincis Aloizs, kuram 2004.gadā viņa tēvs Hanss Ādams II uzticēja pildīt valsts galvas pienākumus, piedraudēja, ka gadījumā, ja vēlētāji referendumā nobalsos par monarha pilnvaru ierobežošanu, viņš no amata atkāpsies.
Komentējot balsojuma rezultātus, Aloizs atzina, ka tie ir "labs pamats, lai stātos pretī problēmām, kas nākotnē gaida firstisti".
Arī Hanss Ādams II savā paziņojumā paudis "apmierinātību un pateicību" lielākajai daļai vēlētāju, kas vēlas saglabāt "trīs gadsimtus ilgo efektīvo sadarbību starp tautu un monarhiem".
Referendums bija jau otrais mēģinājums šajā gadsimtā ierobežot firsta pilnvaras. Iepriekšējo reizi līdzīgi konstitūcijas grozījumi tautas nobalsošanai tika nodoti 2003.gadā.
Daudzi vēlētāji, kas balsoja pret reformām, savu apmierinātību ar referenduma rezultātiem izteica sociālās komunikācijas vietnes "Facebook" lapā "Par Dievu, firstu un valsti".
"Ceru, ka 23,9%, kas atbalstīja veto tiesību atcelšanu, ņems vērā rezultātus un pēc deviņiem gadiem nemēģinās atkal," vietnē izteikusies viena no firsta atbalstītājām.
Monarha pilnvaru ierobežošanas atbalstītāji sarosījās pagājušajā gadā, kad Aloizs draudēja izmantot savas veto tiesības, lai apturētu likumu, kas paredz abortu legalizāciju.
LETA
