Vācija apzinās uz komunistiskās Austrumvācijas robežas nogalinātos
Vācija piektdien uzsāka īstenot projektu, kura mērķis ir apkopot to simtu cilvēku vārdus, kas Austrumvācijas komunistiskā režīma varas gados tika nogalināti, tiem mēģinot bēgt uz Rietumiem.
Lai gan Berlīnes mūra pētniecības programma tika pabeigta jau 2009.gadā, līdz šim tā arī nav publiskoti oficiāli dati nedz par to cilvēku skaitu, kas gāja bojā, mēģinot slepeni šķērsot robežu starp tā dēvēto Vācijas Demokrātisko Republiku un toreizējo Rietumvāciju, nedz viņu vārdi.
Berlīnes Brīvās universitātes pētnieks Klauss Šrēders, kuram uzticēta trīs gadus ilgā projekta vadība, uzskata, ka pie gandrīz 1400 kilometrus garās robežas laikā no 1949. līdz 1989.gadam kopumā gājuši bojā 500 līdz 700 cilvēku.
"Projekta mērķis ir ne tikai noskaidrot upuru skaitu, bet atdot mirušajiem viņu vārdus, seju un cieņu," norādīja kultūras ministrs Bernds Noimans.
Projektu, kura īstenošanai atvēlēts pusmiljons eiro, paredzēts pabeigt līdz 2015.gada beigām, kad internetā tiks publicētas īsas upuru biogrāfijas.
Projekts uzsākts Berlīnes mūra uzsliešanas kārtējās gadskārtas priekšvakarā.
Saskaņā ar līdzšinējiem oficiālajiem datiem tikai pie Berlīnes mūra komunistiskā režīma robežsargi noslepkavojuši 136 cilvēkus, taču šis skaitlis tiek apšaubīts. Daļēji tas skaidrojams ar dažādu kritēriju piemērošanu.
Sarakstā, kuru tikko kā publicējis Berlīnes mūra muzejs "Checkpoint Charlie" iekļauti 1676 to cilvēku vārdi, kas tikuši nogalināti, mēģinot bēgt no Austrumvācijas.
Muzejs gan uzsver, ka saraksts esot tikai "darba dokuments" un ka tajā iekļauti arī to cilvēku vārdi, kas gājuši bojā uz robežas ar toreizējo Čehoslovākiju, Ungāriju un Bulgāriju.
LETA
