Vācijas centrālās bankas šefs: ECB iedarbinājusi naudas drukājamo mašīnu
Eiropas Centrālās bankas (ECB) nule paziņotie pasākumi eiro zonas krīzes risināšanai nozīmē, ka ECB faktiski ir iedarbinājusi naudas drukājamo mašīnu, lai atmaksātu valstu parādus, paziņojis Vācijas centrālās bankas prezidents Jenss Veidmans.
Vācijas centrālā banka piektdien apstiprināja, ka tās vadītājs ECB padomes monetārās politikas sēdē ceturtdien balsojis pret ECB lēmumu sākt jaunu finanšu grūtībās nonākušu eiro zonas valstu obligāciju uzpirkšanas programmu, vēsta portāls "Marketwatch".
"Es uzskatu, ka šādi uzpirkšanas pasākumi ir teju pielīdzināmi valdību finansēšanai, drukājot naudas banknotes," Veidmana sacīto citē aģentūra AFP.
Arī vairāki komentētāji norāda, ka ECB jaunais plāns izplūdina robežas starp fiskālo politiku un monetāro politiku, kurai eiro zonā ir jābūt brīvai no politiskas ietekmes.
Vācijas kanclere Angela Merkele paudusi pārliecību, ka ECB darbojas neatkarīgi un sava mandāta ietvaros, piektdien teica Merkeles preses pārstāvis Štefens Zeiberts.
Savukārt Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible piektdien solīja, ka ECB nefinansēs eiro zonas valstu parādus ar savu jauno obligāciju uzpirkšanas plānu. "Tas [plāns] nav sākums valstu parādu monetārais finansēšanai," Šoible sacīja žurnālistiem Stokholmā. Viņš arī norādīja, ka Vācijas plašsaziņas līdzekļi esot "pārāk nervozi" reaģējuši, asi kritizējot ECB ceturtdienas lēmumu.
Jau vēstīts, ka ECB prezidents Mario Dragi ceturtdien paziņoja, ka ECB sāks īstenot tā dēvētās tiešās monetārās transakcijas ("Outright Monetary Transactions", OMT) otrreizējos eiro zonas valstu obligāciju tirgos, lai šādi palīdzētu samazināt problēmās nonākušu Eiropas Monetārās savienības (EMS) dalībvalstu aizņemšanās izmaksas, kas pašlaik sasniegušas neilgtspējīgus līmeņus.
Par iespējamu obligāciju atpirkšanas programmas atjaunošanu Dragi paziņoja pagājušajā mēnesī, tomēr pret šādu plānu kategoriskus iebildumus pauda Vācijas centrālās bankas vadītājs Veidmans, kurš darbojas arī ECB padomē.
Mediji vēstīja, ka Veidmans pat piedraudējis atkāpties no amata, protestējot pret ECB īstenoto eiro zonas krīzes apkarošanas politiku. Vācijas centrālās bankas šefs paudis uzskatu, ka šāda iecere nav pareizs risinājums, lai saglabātu stabilitāti eiro zonā un nodrošinātu ECB neatkarību.
Vācijas centrālā banka jau agrāk ir atkārtoti kritizējusi aicinājumus atsākt pretrunīgi vērtēto programmu, kuras ietvaros ECB uzpirka vairāku finanšu grūtībās nonākušu valstu obligācijas.
ECB pirmoreiz obligācijas uzpirka 2010.gadā. Šādu soli Vācijas centrālā banka kritizēja jau toreiz, un, protestējot pret to, no amata atkāpās toreizējas bankas prezidents Aksels Vēbers.
Vācijas centrālās bankas amatpersonas norādījušas, ka šāda obligāciju uzpirkšana esot salīdzināma ar tā dēvēto monetāro finansēšanu, kas būtībā nozīmē, ka centrālā banka drukā naudu, lai atmaksātu kādas valsts parādus. ECB statūti liedz īstenot šādus pasākumus.
BNS
