Atklāts "Nord Stream" cauruļvads, ko "Gazprom" šefs "dāvina" Putinam dzimšanas dienā
Pirmdien tika nodots ekspluatācijā Krieviju un Vāciju savienojošās gāzes cauruļvadu sistēmas "Nord Stream" otrais cauruļvads, un Krievijas valsts gāzes koncerna "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers "Nord Stream" pilnīgu nodošanu ekspluatācijā nosaucis par dāvanu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam 60.dzimšanas dienā.
"Redzu simbolisku Krievijas prezidents dzimšanas dienas nozīmi. Tā ir sava veida dāvana idejas autoram [Putinam]," Millers teica otrā "Nord Stream" gāzesvada nodošanas ekspluatācijā ceremonijā Portovajas līcī.
Millers atgādināja, ka ideju par cauruļvada pa jūru izbūvi, kas ļautu apiet gāzes eksporta tranzītvalstis, Putins viņam ierosinājis telefonsarunā, kad abi apsprieduši kārtējos sarežģījumus gāzes tranzītā caur Ukrainu.
Putins, kuram 60 gadi apritēja svētdien, uz ceremoniju nebija ieradies, bet prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs atgādināja, ka daudz laika pagāja, lai saņemtu nepieciešamās atļaujas gāzesvada izbūvei Baltijas jūrā.
"Prezidents patiešām veica daudz sarunu ar mūsu partneriem Eiropā, saskaņoja komerciālos jautājumus," Putina veikumu klāstīja Ivanovs.
Aprīlī tika pabeigta 1224 kilometrus garā otrā "Nord Stream" cauruļvada izbūve. Tas pa Baltijas jūras gultni savieno Viborgu Krievijas Ļeņingradas apgabalā un Vācijas piekrasti, un ir izvietots paralēli pērn novembrī ekspluatācijā nodotajam 1233 kilometrus garajam pirmajam "Nord Stream" cauruļvadam.
Pēc "Nord Stream" otrā cauruļvada nodošanas ekspluatācijā Krievija var gada laikā piegādāt 55 miljardus kubikmetru gāzes patērētājiem Rietumeiropā, kas ir 10% no pašreizējā Rietumeiropas gāzes patēriņa. Krievijas valdība lēš, ka nākamajos desmit gados gāzes patēriņš ik gadu sasniegs 200 miljardus kubikmetru.
Vienošanās par " Nord Stream" projektu tika panākta 2005.gadā, kad to parakstīja toreizējais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders un toreizējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Šrēders tagad ir uzņēmuma " Nord Stream" padomes priekšsēdētājs. Pret "Nord Stream" būvniecību asi iebilda vairākas Eiropas Savienības valstis.
Savu piekrišanu cauruļvada būvniecībai ir devušas visas projektā iesaistītās valstis – Dānija, Krievija, Somija, Vācija un Zviedrija. Nevienai no trim Baltijas valstīm, kuras paudušas nopietnus iebildumus pret cauruļvada būvniecību, nav piešķirtas veto tiesības " Nord Stream" projektā.
7,4 miljardus eiro (5,2 miljardus latu) vērtā " Nord Stream" akciju kontrolpakete ar 51% akciju pieder Krievijas dabasgāzes eksporta monopoluzņēmumam "Gazprom", un lieli akcionāri ir arī Vācijas kompānijas E.ON un BASF grupas uzņēmums "Wintershall", kam pieder katrai 15,5% akciju, kā arī Francijas "GDF-Suez" un Nīderlandes "Gasunie" ar 9% akciju katrai.
"Nord Stream" būvniecības darbi sākās 2010.gada aprīlī, un katrs no abiem tā vadiem ir veidots no 100 tūkstošiem tērauda cauruļu, kas novietotas uz Baltijas jūras gultnes.
BNS
