Krievija atgriežas pie Staļina ēras paraugprāvām
Krievijas vadība cīņā pret opozīciju atgriežas pie Staļina ēras taktikas, tostarp rīkojot paraugprāvas un nosūtot notiesātos uz bargām soda izciešanas nometnēm, otrdien atzina zināmā Krievijas cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Memoriāls".
"Pēdējo nedēļu notikumi apliecina, ka dialogā ar opozīciju Krievijas varasiestādes domā izmantot represiju valodu - arestus, tiesas un [soda] nometnes," norādīja aktīvisti. "Atkal, gluži kā 20. un 30.gados, pieprasīta ir politisko paraugprāvu rīkošanas pieredze. Atkal Krievija tiek uzdzīta uz sava ierastā un traģiskā ceļa."
Aktīvisti ar šādu paziņojumu nākuši klajā dienā, kad Krievijā tiek pieminēti politisko represiju upuri.
Gan pašreizējais prezidents Vladimirs Putins, gan viņa priekštecis tagadējais premjerministrs Dmitrijs Medvedevs nosodījis Staļina laikā pastrādātās represijas, taču Krievija nelabprāt atver savus arhīvus, lai vēsturnieki varētu pētīt šā laika dokumentus.
Cilvēktiesību aktīvisti otrdien Krievijā piemin komunistiskā režīma represiju upurus, godinot miljoniem nošauto, apcietināto un izsūtīto piemiņu, tomēr valsts vadība piemiņas pasākumos nepiedalījās, no jauna apliecinot izvairīgo attieksmi pret pagātnes noziegumu atceri.
Organizācija "Memoriāls", kuru izveidoja disidents Andrejs Saharovs un citi padomju laika brīvības cīnītāji, ik gadu šajā dienā rīko ceremonijas, pieminot komunistu represiju upurus.
Ideja par šādu atceres dienu pirmajiem radusies padomju cietumu nometnēs Mordvijā un Urālos turētajiem disidentiem, kas 1974.gadā sarīkoja Politieslodzītā dienu, sākot badastreikus un atsakoties piedalīties spaidu darbos.
"Politiskās represijas ir vēstures aspekts, ko valsts vara labprāt aizmirstu," sacīja "Memoriāla" pārstāvis Aleksandrs Čerkasovs. "Tas, kas mums ir upuru pieminēšana, viņiem tā ir vēsture, ko viņi gribētu izmantot, lai noorientētos."
Butovā, Maskavas dienvidu nomalē, kur nošauti un masu kapā apglabāti 20 000 komunistiskā režīma upuru, arī vairāk nekā tūkstotis latviešu, otrdien notika reliģiska ceremonija. Simtiem sapulcējušos cilvēku visas dienas garumā tur nosauca upuru vārdus.
"Šī traģēdija, ja tā ieslīgst aizmirstībā, var atkārtoties," pēc dievkalpojuma sacīja tēvs Kirils Kaleda, kura daudzi tuvinieki tika nošauti Butovā.
Savukārt premjerministrs Dmitrijs Medvedevs otrdien varas partijas "Vienotā Krievija" reģionālā aktīva pārstāvjiem sacīja, ka "ne tikai Josifs Staļins, bet arī virkne citu vadītāju, bez šaubām, pelnījuši visbargāko novērtējumu. Viņus nevar saukt pie atbildības, bet tas ir tieši tā".
"Tam ir jāpaliek mūsu vēstures annālēs, lai tas nekad neatkārtotos, jo karš ar savu tautu ir vissmagākais noziegums," piebilda Medvedevs.
Pirmdien Maskavā Lubjankas laukumā iepretim čekas - padomju režīma drošības dienesta - galvenajai mītnei aptuveni tūkstotis cilvēku piedalījās ceremonijā, pieminot komunistiskā režīma noziegumu upurus.
Šogad pirmo reizi šī ceremonija izvērtās par lielā mērā politizētu pasākumu.
"Apstākļi ir tādi, ka šodien šī diena atgūst savu sākotnējo [Politieslodzīto dienas] nosaukumu," apliecināja "Memoriāla" priekšsēdētājs Arsēnijs Roginskis.
Atbilstoši aktīvistu aplēsēm patlaban Krievijā apcietinājumā tiek turēti aptuveni 60 Kremļa oponentu. Viņu atbalstam otrdien vakarā Maskavā tika rīkota demonstrācija.
LETA, Foto: EPA/LETA
