Vienojas ierobežot dzīvsudraba lietošanu

Pasaules pirmā juridiski saistošā vienošanās par dzīvsudraba izmantošanu ir panākta pēc nedēļu ilgām sarežģītām sarunām. Vienošanās mērķis ir samazināt toksiskā smagā metāla dzīvsudraba emisijas līmeni pasaulē. Dzīvsudrabs rada riskus cilvēka veselībai un videi.

Šveice, kas kopā ar Norvēģiju pirms desmit gadiem sāka vienošanās panākšanas procesu, uzteica, ka ir izdevies panākt vienošanos, jo "jaunās vienošanās mērķis ir samazināt dzīvsudraba ieguvi un izmantošanu, jo īpaši preču ražošanā un rūpnieciskajos procesos", norādīja Šveices Ārlietu ministrija.

Valstis, kas piekritušas līguma, to parakstīs oktobrī Japānas pilsētā Minamatā, kur tiks pieminēti pilsētas iedzīvotāji, kas gadu desmitiem ir cietuši no smaga dzīvsudraba piesārņojuma radītajām sekām, informēja ministrija.

Dzīvsudrabs ir atrodams dažādos ražojumos, piemēram, elektriskajos slēdžos, termometros, spuldzēs, sakausējuma jeb amalgama zobu plombās un pat sejas krēmos. Lielos daudzumos smagais metāls atrodams zelta raktuvēs, akmeņogļu siltumstacijās, metāla kausētājos un cementa ražošanā.

Saindēšanās ar dzīvsudrabu ietekmē ķermeņa imūnsistēmu un var radīt psiholoģiskus traucējumus, zobu izkrišanu, kā arī gremošanas, sirds un asinsvadu sistēmas un elpošanas ceļu problēmas.

Tāpat dzīvsudrabs ietekmē smadzeņu un nervu sistēmas attīstību. Jo īpaši bīstams tas ir embrijiem un zīdaiņiem.

Pirms Ženēvas konferences Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma (UNEP) publiskoja pirmo vērtējumu par dzīvsudraba izplatību pasaules upēs un ezeros.

Taja secināts, ka pēdējo simts gadu laikā cilvēka radītas dzīvsudraba emisijas dēļ šī smagā metāla koncentrācija pasaules okeānu augstākajos slāņos 100 metru dziļumā ir dubultojusies, bet dziļākos ūdens slāņos ir palielinājusies par 25%. UNEP piebilda, ka lielā mērā cilvēki ir pakļauti saindēšanās riskiem, ēdot saindētas zivis.

BNS