Bulgārijas pareizticīgā baznīca pirmo reizi piemin komunistisko represiju upurus
Bulgārijas pareizticīgā baznīca piektdien īpašā piemiņas ceremonijā pirmo reizi pieminējusi komunistisko represiju upurus. Piemiņas ceremonijā Sofijas Aleksandra Ņevska katedrālē piedalījās Varnas metropolīts un pagaidu patriarhs Kirils un citas augstas baznīcas amatpersonas.
"Šī ir pirmā reize, kad Bulgārijas pareizticīgās baznīcas Svētā sinode noturējusi valsts mēroga piemiņas ceremoniju represiju upuriem," aģentūrai AFP norādīja Kirils.
Uzrunājot draudzi pēc dievkalpojuma, viņš sacīja, ka baznīca identificējusi 152 priesterus, kas cietuši no komunistu režīma vajāšanas. 13 no priesteriem tika piespriests nāvessods, bet 13 - mūža ieslodzījums.
Svētā sinode - baznīcas augstākā organizācija - tagad apsver iespēju kanonizēt dažus no viņiem, atklāja Varnas metropolīts.
"Šī nostāja ir plaisa pareizticīgās baznīcas vienaldzības sienā," pēc dievkalpojuma atzīmēja bijušais politieslodzītais Fredijs Foskolo.
2011.gadā Bulgārijas parlaments pasludināja 1.februāri par piemiņas dienu vairāk nekā 7000 cilvēku, kuri kā "fašisti" tika ieslodzīti vai notiesāti uz nāvi komunistiskā režīma laikā no 1944.gada līdz 1989.gadam.
Režīma upuru vidū bija arī trīs bijušie premjerministri, daudzi ministri un deputāti, karaļa reģenti un padomnieki, skolotāji, priesteri, valsts darbinieki, prominenti rakstnieki un žurnālisti.
Komunistiskais režīms neslēdza baznīcas, bet pasludināja ateismu, negatīvi skatījās uz baznīcas apmeklētājiem un kontrolēja priesteru virzību pa baznīcas hierarhijas kāpnēm.
Pēc slepeno dienestu arhīvu atvēršanas atklājās, ka 11 no 15 Svētās sinodes locekļiem savulaik bijuši slepenie aģenti.
Bulgārijas patriarhs Maksims, kurš no dzīves šķīrās 2012.gada 6.novembrī, kolaboracionistu sarakstā nebija minēts, bet Kirils gan.
Bulgārijas pareizticīgās baznīcas nākamais patriarhs tiks izraudzīts 24.februārī.
LETA
