Obama sola veicināt ekonomikas izaugsmi, radot darbavietas vidusšķirai
ASV prezidents Baraks Obama otrdien savā runā par valsts stāvokli solīja otrās prezidentūras laikā veicināt ASV ekonomikas izaugsmi, radot "labas darbavietas vidusšķirai", kuru viņš raksturoja kā "ekonomikas izaugsmes patieso dzinēju".
Obama, ASV Kongresa palātu kopīgā sēdē sakot runu par valsts stāvokli, tajā pievērsās galvenokārt ASV iekšpolitikas prioritātēm un tikai garāmejot pieminēja ārpolitiskās krīzes, tostarp Ziemeļkorejas jauno kodolizmēģinājumu un Irānas kodolprogrammu.
Prezidents arī aicināja samazināt ar šaujamieročiem saistīto vardarbību un veikt imigrācijas reformu.
Obama atzinīgi novērtēja atveseļošanos no finanšu krīzes, kas plosījās viņa pirmās prezidentūras sākumā pirms četriem gadiem.
"Mēs kopā esam novākuši krīzes gruvešus un varam ar jaunu pārliecību teikt, ka mūsu valsts stāvoklis ir kļuvis spēcīgāks," sacīja Obama.
Viņš atzina, ka ASV ir jāsamazina savs budžeta deficīts, bet nosauca automātisku tēriņu samazināšanu par "tiešām sliktu ideju".
"Augošai ekonomikai, kas rada labas darbavietas vidusšķirai - tai jābūt Polārzvaigznei, kas vada mūsu centienus," sacīja Obama. "Tātad mūsu paaudzes uzdevums ir atkal iedarbināt Amerikas ekonomikas izaugsmes patieso dzinēju - augošu, plaukstošu vidusšķiru," uzsvēra prezidents.
Obama arī ierosināja veikt reformas pensionāru veselības aprūpes programmas "Medicare" izmaksu samazināšanai un aicināja veikt federālas investīcijas infrastruktūrā, tīras enerģijas ražošanā un izglītībā.
Obama ierosināja pakāpeniski paaugstināt minimālo algas likmi no tagadējiem 7,25 ASV dolāriem stundā līdz 9,00 ASV dolāriem stundā.
"Pat ar mūsu ieviestajiem nodokļu atvieglojumiem ģimene ar diviem bērniem, kas nopelna minimālo algu, vēl arvien dzīvo zem nabadzības līmeņa. Tas ir nepareizi," sacīja Obama.
Prezidents arī paziņoja par ieceri ieguldīt vienu miljardu dolāru 15 jaunu "rūpniecības inovāciju institūtu" izveidošanai ASV, no kuriem trīs tiktu izveidoti šogad.
Obama ierosināja jaunus infrastruktūras izdevumus ar mērķi veicināt ekonomikas izaugsmi un darbavietu radīšanu. No šiem izdevumiem 40 miljardi dolāru paredzēti "neatliekamai modernizācijai", tostarp 70 tūkstošu novecojušu tiltu atjaunošanai.
Obama kārtējo reizi ierosināja palielināt valdības ieņēmumus, atceļot īpašas atlaides bagātiem investoriem lielās korporācijās, kā arī izbeigt nodokļu atvieglojumus ASV kompānijām, kuras pārceļ darbavietas uz ārvalstīm, un ieviest "ārzonu nodokli" kompāniju ārzonās gūtai peļņai.
Obama uzstāja, ka viņa ierosinājumi nepalielinās budžeta deficītu.
Obama arī pauda uzskatu, ka Amerikas varenības atjaunošana nozīmē asiņainu un dārgu militāro operāciju izbeigšanu ārvalstīs, un paziņoja par 34 tūkstošu ASV karavīru izvešanu no Afganistānas nākamgad.
Obama sacīja, ka Ziemeļkorejas otrdien veiktais kodolizmēģinājums tikai veicinās šīs valsts tālāku izolāciju. Viņš arī solīja atbalstīt ASV sabiedrotos Āzijā, nostiprināt ASV pretraķešu aizsardzību un stingri reaģēt uz draudiem pasaules drošībai.
Obama solīja atbalsīt Jemenas, Lībijas un Somālijas drošības garantēšanu pret "Al Qaeda", palīdzēt sabiedrotajai Francijai cīņā pret islāma ekstrēmistiem Mali un pastiprināt spiedienu pret Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu.
Viņš arī paziņoja par oficiālu sarunu sākšanu starp ASV un Eiropas Savienību (ES) par transatlantisku tirdzniecības līgumu, un paredzēja jaunu plānu, kas novērstu kiberuzbrukumus ASV infrastruktūrai.
Obama sacīja, ka Krievijai un ASV vajadzētu vienoties par savu kodolarsenālu tālāku samazināšanu.
Republikāņu senators Marko Rubio oficiālā atbildē uz Obamas runu uzsvēra, ka ASV ekonomika 2012.gada pēdējā ceturksnī sarukusi par 0,1%, un sacīja, ka Obamas plānotie tēriņi pasliktinās ASV ekonomikas situāciju.
"Es ceru, ka prezidents atteiksies no savas apsēstības paaugstināt nodokļus un tā vietā sadarbosies ar mums, lai sasniegtu reālu izaugsmi mūsu ekonomikā," sacīja Rubio.
BNS
