Kipras pareizticīgo baznīca piedāvā palīdzību valsts parāda samazināšanai
Kipras pareizticīgo baznīcas vadītājs arhibīskaps Hrizostoms II trešdien piedāvāja palīdzību valsts parāda samazināšanā, nododot baznīcas īpašumus valdības rīcībā.
"Viss baznīcas īpašums ir šīs valsts rīcībā, lai novērstu ekonomikas sabrukumu," sacīja arhibīskaps pēc tikšanās ar valsts prezidentu Niku Anastasiadi.
Arhibīskaps paskaidroja, ka baznīca ir piedāvājusi ieķīlāšanai savus plašos īpašumus, lai iegādātos valdības obligācijas. Viņš atteicās novērtēt, cik daudz finansējuma šādi iespējams iegūt.
Pareizticīgo baznīca ir lielākā zemes īpašniece Kiprā un tai ir arī īpašuma daļas daudzos uzņēmumos, tostarp Kipras bankā "Hellenic Bank".
Kipras parlaments otrdienas vakarā noraidīja likumprojektu, kas paredzēja aplikt ar vienreizēju nodokli noguldījumus bankās, šādi iegūstot 5,8 miljardus eiro (četrus miljardus latu).
"Parlamenta 'nē' balsojums ir spēcīgs vēstījums, ka ar mazo cilvēku nevar jokot," arhibīskaps sacīja reportieriem.
Eiro zonas valstu finanšu ministru grupa (eiro grupa) pēc šī balsojuma paziņoja, ka eiro zona vēl arvien ir gatava palīdzēt Kiprai, bet šai valstij jārod cita iespēja iegūt 5,8 miljardus eiro. Eiro grupas vadītājs uzsvēra, ka starptautiskais aizdevums nevar pārsniegt 10 miljardus eiro, citādi Kipras parāda slogs nebūtu ilgtspējīgs.
Eiro zona un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) sestdien panāca vienošanos par 10 miljardu eiro (septiņu miljardu latu) aizdevuma piešķiršanu Kipras ekonomikas glābšanai. Lai samazinātu summu, kas jāpiešķir starptautiskajiem aizdevējiem, Kipras bankās esošos noguldījumus bija paredzēts aplikt ar vienreizēju nodokli, šādi iegūstot 5.8 miljardus eiro.
Jaunākais likumprojekta variants paredzēja, ka ar nodokli netiktu aplikti banku noguldījumi, kuru summa ir mazāka par 20 000 eiro (14 000 latu). Likumprojektā teikts, ka noguldījumi no 20 000 līdz 100 000 eiro (no 14 000 līdz 70 000 latu) jāapliek ar 6,75% nodokli, bet noguldījumi, kas lielāki par 100 000 eiro, ‒ ar 9,9% nodokli.
Kipras prezidenta Nika Anastasiada birojs paziņoja, ka viņš "pilnīgi respektē" parlamenta lēmumu un ka viņam bijusi "konstruktīva" telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Ir ziņots, ka Kipra sarunās ar Krieviju mēģina atrast alternatīvu finansējumu.
Sākotnēji bija plānots, ka visiem noguldījumiem Kipras bankās, kas pārsniedz 100 000 eiro (70 000 latu), tiktu piemērots 9,9% nodoklis, bet noguldījumiem, kas mazāki par 100 000 eiro, - 6,75% nodokli. Šis nodoklis tiktu attiecināts gan uz rezidentu, gan nerezidentu noguldījumiem. Kipras bankās ir daudz lielu nerezidentu noguldījumu no Krievijas, un tiek uzskatīts, ka Kipra ir viens no lielākajiem Krievijas netīrās naudas atmazgāšanas centriem.
Eiro zonas valstu finanšu ministri pirmdien aicināja neattiecināt uz mazajiem noguldītājiem bankās esošo noguldījumu aplikšanu ar šo vienreizējo nodokli.
BNS
