Maskavas patriarhs Kirils britu karalienei dāvina svētbildi, kas dziedē no akluma un klibuma

Kirils par prinča Čārlza reliģiskajām nosliecēm it kā labi zinot un tādēļ britu karalienei uzdāvinājis svētbildīti, kas ārstē no akluma un klibuma. Savukārt Elizabete II krievu patriarham apmaiņā pret svētbildīti uzdāvināja savu un sava vīra Edinburgas hercoga Filipa portretu.

Oktobra vidū Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā viesojās Krievijas pareizticīgās baznīcas virsgans Kirils, kurš tur piedalījās svinībās par godu krievu pareizticīgās draudzes 300. gadu jubilejai Lielbritānijā pasākumos. Patriarhs miglainajā Albionā ne tikai viesojās pie savas draudzes, bet arī tikās ar karalieni Elizabeti II un tas kārtējo reizi uzjundījis runas par Anglikāņu baznīcas galvas ģimenes ciešo saistību ar pareizticīgo baznīcu, ka vairāki tās locekļi tikai formāli skaitās anglikāņi, bet sirdī un dvēselē esot pareizticīgie.

Britu karaļnama pareizticīgie noslēpumi

Par to, ka britu karaļnamā teju čum un mudž no pareizticīgajiem, īpaši spekulē Krievijas plašsaziņas līdzekļi. Piemēram, Maskavas avīze „Argumenti Ņedeļi” uz pirmā vāka publicējusi patriarha un karalienes portretus ar lielu virsrakstu – „Patriarhs Kirils nodomājis karalieni Elizabeti II atbrīvot no politiskā akluma un klibuma”. Tas argumentēts ar to, ka patriarhs karalienei uzdāvinājis Dievmātes ikonu „Ātrā Palīdze”, kura palīdzot atlabt klibajiem un aklajiem.

Zīmīgi, ka „Ātrās Palīdzes” oriģināls atrodas Grieķijā – pareizticīgo mūku autonomajā valstī, Atona kalnā, kur izvietoti pārdesmit pareizticīgo klosteri. Un savas senču asiņu dzīts uz turieni bieži, pat vairākas reizes gadā, dodas un lielus naudas līdzekļus mūku kopienai ziedo troņmantnieks, Elizabetes II dēls, princis Čārlzs.

Te jāpiebilst, ka karalienes vīrs un Čārlza tēvs Edinburgas hercogs Filips savulaik bija grieķu pareizticīgais. Edinburgas hercogs ir Grieķijas karaļa Georga I mazdēls un viņš anglikāņos konvertējās tikai tad, ka apprecēja Elizabeti II. Savukārt Čārlza vecmāmiņa un karalienes vīramāte, grieķu princese Alisa bija kvēla pareizticīgā, kādu laiku pat bijusi pareizticīgā mūķene. Karalienes vīramāte Bekingemas pilī pat savām personiskajām vajadzībām ierīkojusi lūgšanu telpu – pareizticīgo kapelu. Tiek uzsvērts, ka Čārlzs esot loti ietekmējies no savas vecmāmuļas un tagad jau daudzus gadus izrāda pastiprinātu interesi par pareizticību. Savukārt prinča sabiedrisko attiecību speciālisti norāda, ka Čārlzs uz Atona kalnu dodas savā no oficiālajiem pienākumiem brīvajā laikā un tā esot viņa dziļi personiska padarīšana.

Acīgie vērotāji arī norādījuši, ka pareizticības ietekme bija vērojama arī 2011. gadā, kad troņmantnieka dēls princis Viljams precējās ar Keitu Midltoni. Vestiminsteres abatijas centrālajā ejā, kur notika laulību ceremonija, redzamās vietās esot bijušas novietotas pareizticīgo ikonas, kas anglikāņu tradīcijai neesot raksturīgi.

Princis Čārlzs – slepenais pareizticīgais?

Vairāki pareizticīgo garīdznieki norādījuši, ka princis Čārlzs jau sen kā būtu konvertējies par pareizticīgo. Tikai tam traucējot britu monarhistiskās tradīcijas. Par Lielbritānijas karali var kļūt tikai anglikānis, kurš arī automātiski kļūst par Anglikāņu baznīcas formālo galvu.

Konstantinopoles pareizticīgās baznīcas metropolīts Kallists, kas ir viens no ievērojamākajiem pareizticīgajiem teologiem, pirms kāda laika izteicies atzinis, ka Čārlzs ļoti interesējas par pareizticību, bet tajā nevar pāriet, jo tad zaudēs britu troņmantnieka godu.

„Troņmantnieks princis Čārlzs nepārprotami izrāda dzīvu interesi par pareizticību un viņam ir vairāki pareizticīgie draugi, ar kuriem princis apspriež pareizticīgās dzīves aspektus. Viņš daudzas reizes veicis svētceļojumus uz Atona kalnu. Bet, ja viņš kļūtu par pareizticīgo, tas Lielbritānijā radītu ļoti nopietnu konstitucionālo krīzi. Tā kā, visticamāk, viņš nevar atteikties no anglikānisma, bet tomēr savā dzīvē ievēros pareizticīgo kontekstu,” Kallista teikto citē pravmir.ru.

Tāpat Kallists atgādina kādu sarunu ar Edinburgas hercogu Filipu, uzreiz pēc viņa kāzām ar Elizabeti II. „Kad mēs ar viņu tikāmies, viņš hercogs Filips man teica: „Jā, mani kristīja pareizticībā, un es sevi turpinu uzskatīt par pareizticīgo, bet tagad, lūk, es esmu anglikānis”.

Londonā nejūt karaļnama „pareizticīgo auru”

Vai Londonā tik tiešām jūtams, ka anglikānisma citadele – britu karaļnams - aizvien jūtamāk izrāda interesi pareizticību, Kasjauns.lv jautāja Rīgas Anglikāņu draudzes mācītājai Jānai Jērumai – Grīnbergai, kura savas dzīves lielāko daļu nodzīvojusi Anglijā un nepastarpināti vērojusi arī britu karaļnama garīgo dzīvi. Uz jautājumu, vai jūtams, ka princis Čārlzs paslepeni pievērsies pareizticībai, Jēruma – Grīnberga atbild īsi un noliedzoši: „Var atbildēt īsi un vienā vārdā: „Nē!”. Tas nav iedomājams! Un viņš arī nevar pievērsties pareizticībai, jo to nepieļauj britu monarhistiskās tradīcijas. Tas gan ir tiesa, ka viņa vecmāmiņa no tēva puses bija ļoti dievticīga pareizticīgā, bijusi pat klostermāsa. Man ir pirmā dzirdēšana, ka viņa Bekingemas pilī it kā ierīkojusi pareizticīgo kapelu, bet, domāju, ka viņa tur varētu būt izveidojusi savu privātu lūgšanu telpu, bet katrā ziņā tā nav publiska lūgšanu vieta. Tas ir ļoti ticami.

Runājot par to, ka Vestminsteras abatijā prinča Vijama un Keitas Midltones kāzu dienā bija pareizticīgo ikonas, jāteic, ka tas nav nekas neparasts. Anglikāņi savos dievnamos, ne tikai Vestminsteras abatijā, izliek arī pareizticīgo svētbildes, tas nav nekas slikts un nosodāms. Piemēram, es tikko biju brīnišķīgā pareizticīgo ikonu izstādē Liverpūles anglikāņu katedrālē. Bet tas it nebūt nenozīmē to, ka tagad anglikāņi kļuvuši par pareizticīgajiem”.

Maskavas patriarhs Kirils tiekas ar Anglijas karalieni Elizabeti II

Patriarhs Kirils vada dievkalpojumu par godu Krievu pareizticīgās baznīcas 300 gadu jubilejai Lielbritānijā