Lietuva ES prezidentūras laikā gatavojas izvirzīt 560 likumdošanas iniciatīvas
Lietuvas valdība apstiprinājusi jaunas likumdošanas iniciatīvas, kuras Lietuva gatavojas izvirzīt, šā gada otrajā pusē pildot Eiropas Savienības (ES) prezidētājvalsts pienākumus, pirmdien žurnālistiem pastāstījis premjera Aļģirda Butkeviča kanclera pirmais vietnieks Remigijs Motuzs. No 560 šimbrīžam pieņemtajām iniciatīvām par prioritārām tiek uzskatītas170.
Viņš uzsvēris, ka Lietuva tiks vērtēta tieši pēc likumdošanas jomā paveiktajiem darbiem. Prezidentūras laikā nedz politiķi, nedz valsts ierēdņi nevarēs izvirzīt jaunas, iepriekš nesaskaņotas iniciatīvas, tādēļ sagatavošanas darbi ir visnotaļ svarīgi.
Pēc Motuza teiktā, līdz šim valdība jau bija apstiprinājusi aptuveni 200 iniciatīvas, bet pirmdien tām pievienotas vēl 360, un šis skaitlis pieaudzis objektīvu apstākļu dēļ. "Tās nav jaunas iniciatīvas, mēs vienkārši vēlreiz no jauna pārskatījām ES darba kārtību. Skatāmies, ko savas prezidentūras laikā nav izdevies paveikt Īrijai, tādēļ jūnijā mūsu Eiropas lietu komitejai būtu jāapstiprina vēl trīs simti iniciatīvu," skaidrojis premjera kanclera pirmais vietnieks.
Viņš pastāstījis, ka pagājušajā nedēļā, kad Viļņā ciemojās Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Martins Šulcs ar kolēģiem, pārrunāta arī varbūtība, ka Īrijas prezidentūras laikā varētu neizdoties paspēt vienoties par ES budžetu 2014.-2020.gadam un šis jautājums varētu tikt pārcelts uz Lietuvas prezidentūras laiku. Tādā gadījumā tas tiktu iekļauts prioritāšu skaitā.
Motuzs atzinis, ka viens no galvenajiem prezidentūras principiem ir Lietuvas un visu citu ES valstu interešu saskaņošana. Prezidentūras laikā sarunu pozīcijas ir kopīgas visai Eiropas Savienībai, bet vienlaikus izsaka arī Lietuvas intereses.
"Nacionālās prioritātes joprojām ir ļoti nozīmīgas, bet, protams, vienlaikus mēs turpināsim to likumdošanas procesu, kas īstenots agrāk," viņš piebildis.
