Snoudens pārdomājis: tomēr nevēlas patvērumu Krievijā

To otrdien paziņoja Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.  

"Viņš ir atteicies no sava nodoma un sava lūguma iegūt iespēju palikt Krievijā," Peskovs sacīja žurnālistiem. Viņš uzsvēra, ka "agrāk Snoudens tiešām izteica lūgumu par palikšanu Krievijā".

Maskavas Šeremetjevas lidostas konsulārā punkta dežurējošais konsuls Kims Ševčenko pirmdien pastāstīja, ka Snoudens ir lūdzis politisko patvērumu Krievijā. Konsulārajā punktā svētdien ap pusvienpadsmitiem vakarā ieradās Snoudena pārstāve "WikiLeaks" darbiniece Sāra Harisone, kura nodeva Snoudena lūgumu piešķirt viņam politisko patvērumu Krievijā. Ševčenko sacīja, ka viņš dokumentus pieņēmis un ar kurjeru nosūtījis uz Krievijas Ārlietu ministriju.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka Snoudens varētu palikt Krievijā, ja pārtrauktu rīcību, kas kaitē ASV. Putins pirms tam noliedza iespēju, ka Krievija varētu izdot  Snoudenu ASV.

Peskovs otrdien arī paziņoja, ka nav iespējama Snoudena izdošana valstij, kurā tiek izpildīti nāvessodi.

"Pats Snoudens pēc īstas pārliecības vai citiem iemesliem uzskata sevi par tiesību aizstāvi, cīnītāju par demokrātijas ideāliem un cilvēka brīvību. To atzīst arī Krievijas tiesību aizstāvji un tiesību aizstāvības organizācijas, kā arī to kolēģi ārvalstīs. Saistībā ar to nav iespējama Snoudena izdošana tādai valstij kā ASV, kur tiek pielietots nāvessods," Peskovs sacīja žurnālistiem.

"Krievija nekad nevienu neizdeva, neizdod un neizdos. Notikušie gadījumi ir bijuši saistīti ar [cilvēku] apmaiņu," uzsvēra Peskovs.

Peskovs arī sacīja, ka Snoudens ir nosūtījis 15 valstīm lūgumus par politiskā patvēruma piešķiršanu. Interneta vietne "WikiLeaks" pirms tam gan ziņoja, ka Snoudens šādus lūgumus iesniedzis 21 valstij, un nosauca visas šīs valstis.

"WikiLeaks" ziņoja, ka pirmie Snoudena politiskā patvēruma lūgumi tika nosūtīti Ekvadorai un Islandei, bet pārējos 19 viņa vārdā ir nosūtījusi "WikiLeaks" darbiniece Sāra Harisone.

"Lūgumi tika nogādāti amatpersonai Krievijas konsulārajā punktā Maskavas Šeremetjevas lidostā vēlā [svētdienas] vakarā," teikts internetā ievietotajā "WikiLeaks" paziņojumā. "Šie dokumenti uzsver vajāšanas riskus, kas Snoudenam draud ASV, un Krievijas konsulārais punkts tos ir sācis nogādāt attiecīgajām vēstniecībām Maskavā," informēja "WikiLeaks".

Politiskā patvēruma lūgumi Snoudena vārdā ir iesniegti Austrijai, Bolīvijai, Brazīlijai, Francijai, Indijai, Īrijai, Itālijai, Krievijai, Kubai, Ķīnai, Nīderlandei, Nikaragvai, Norvēģijai, Polijai, Somijai, Spānijai, Šveicei, Vācijai un Venecuēlai. 

Polijas telekanāls TVN24 ziņoja, ka šajā valstī otrdien ir saņemts Snoudena politiskā patvēruma lūgums, bet Polija grasās to noraidīt. "Ir saņemts vēstījums, kurā nav patvēruma piešķiršanas lūguma formālo nosacījumu. Tomēr, pat ja šādi nosacījumi būtu, es nedotu pozitīvu rekomendāciju," sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, kura teikto citēja šis telekanāls.

Pirms tam arī Norvēģija apstiprināja, ka saņēmusi šādu Snoudena lūgumu.

Snoudens pirmdien nāca klajā ar pirmo publisko paziņojumu kopš aizbēgšanas no Honkongas un tajā pavēstīja, ka ASV prezidents Baraks Obama ir devis viceprezidentam Džo Baidenam norādījumu izdarīt spiedienu uz to valstu līderiem, kurās Snoudens lūdz politisko patvērumu. 

Snoudens arī nosūtīja vēstuli Ekvadoras prezidentam Rafaelam Korream, pateicoties par atbalstu. "Pasaulē ir maz līderu, kas riskētu aizstāvēt privātpersonas cilvēktiesības pret visvarenāko valdību uz zemes, un Ekvadoras un tās tautas drosme ir piemērs pasaulei," teikts Snoudena vēstulē, ar kuras saturu iepazinusies Lielbritānijas ziņu aģentūra "Press Association".

Korrea ir sacījis, ka Baidens sarunā ar viņu nedēļas nogalē aicinājis noraidīt Snoudena politiskā patvēruma lūgumu.

Snoudens  turpina uzturēties Maskavas Šeremetjevas lidostā, kur viņš 23.jūnijā ieradās no Honkongas kā tranzītpasažieris ar Krievijas nacionālās aviokompānijas "Aeroflot" reisu. Snoudens jau Honkongā bija reģistrējies "Aeroflot" 24.jūnija reisam no Maskavas uz Kubu, tomēr viņš uz Havanu neizlidoja un joprojām atrodas lidostas tranzītzonā.

ASV Tieslietu ministrija 21.jūnijā izvirzīja  Snoudenam kriminālapsūdzības, tostarp par spiegošanu un valdības īpašuma zādzību.

16.jūnijā ASV anulēja Snoudena pasi, un tas, ka viņam nav derīga ceļošanas dokumenta, tiek uzskatīts par galveno iemeslu, kādēļ Snoudens nevar aizlidot no Maskavas.

Kriminālapsūdzības 30 gadus vecajam Snoudenam ir izvirzītas federālā tiesā ASV Virdžīnijas štatā, kur ir bāzējies viņa bijušais darba devējs - privāta konsultāciju firma "Booz Allen Hamilton", kas sniedza pakalpojumus ASV Centrālajai izlūkošanas pārvaldei (CIP). Ir izdots arī orderis viņa aizturēšanai.

Snoudens 20.maijā no ASV aizlidoja uz Honkongu. Atrodoties tur, viņš noplūdināja ASV un Lielbritānijas presē ziņas par slepenām programmām, ar kurām ASV izlūkdienesti izspiegojuši interneta un telefonsarunu datus.

BNS, Foto: EPA/LETA