Pasaules prese asi nosoda asinspirti Kairā

Londonas "The Times" trešdien Kairā notikušo asinspirti, kurā tika nogalināti vairāk nekā 400 cilvēku, dēvē par "slaktiņu" un brīdina, ka Ēģiptes pagaidu režīma leģitimitāte "karājas mata galā".

"Tas bija slaktiņš. [Musulmaņu] brālība nebija gluži bez vainas kūsājošās anarhijas periodā pēc tās atstādināšanas no varas, tomēr vakardienas operācija bija pilnīgi neproporcionāla iepretim jebkādām provokācijām," teikts "The Times" ievadrakstā.

"Ar teju pilnīgu pārliecību var teikt, ka tā ir lemta neveiksmei."

"The Times" arī mudina Vašingtonu rīkoties, ierosinot atlikt iznīcinātāju "F-16" piegādes un apturēt papildu finansējuma piešķiršanu, kas pērn tika solīti civilajām vajadzībām. Laikraksts brīdina, ka "klusā piekrišana musulmaņu pasaulē tiks iztulkota kā taktisks atbalsts".

ASV laikraksts "The New York Times" iet vēl tālāk un aicina prezidentu Baraku Obamu apturēt ikgadējās 1,3 miljardu dolāru (0,7 miljardu latu) lielās palīdzības piešķiršanu Ēģiptes armijai, brīdinot, ka Kairas asinspirts var Ēģiptē izraisīt pilsoņkaru.

"Ēģiptē valdošie ģenerāļi ir nodemonstrējuši, neatstājot nekādu vietu šaubām, ka viņi nesliecas vadīt savu valsti atpakaļ demokrātijā, nedz ka viņi būtu ieinteresēti to darīt," teikts avīzes ievadrakstā.

"Vašingtonas ietekme uz Ēģiptes sabiedrisko domu pamatā ir ierobežota," norādīja laikraksts, atgādinot par gadu desmitiem ilgo Vašingtonas nekritisko atbalstu bijušajam prezidentam Hosni Mubarakam.

"Obama jau ir aizkavējies ar šīs neatbilstības labošanu. Palīdzības apturēšana Ēģiptes nedemokrātiskajai armijai ir laba vieta, no kurienes sākt."

Rakstā "Ēģiptes demokrātija mirst vardarbīgā nāvē" avīze "The Financial Times" deklarē, ka tā zaudējusi ticību armijas atbalstītās valdības vēlmei un iespējām vadīt valsti vispārēju vēlēšanu virzienā.

Vašingtonai vajadzētu apturēt savu palīdzību, "līdz nav izbeigta vardarbība un visas puses nav piekritušas sarunām. Mursi atbrīvošanai ir jābūt dienas kārtībā," uzsver laikraksts.

Tiesa gan, tas vaino arī Musulmaņu brālību, "kas noraidījusi visus sarunu piedāvājumus". Laikraksts mudina Turciju un Kataru aktivizēt savus pūliņus un vērst lielāku spiedienu pret šo kustību, lai tā iesaistās krīzes politiska atrisinājuma centienos.

Francijā laikraksts "Le Monde" norāda, ka protestu kustības brutālā apspiešana un ārkārtas stāvokļa izsludināšana ir "šausmīgs solis atpakaļ".

"Tas iznīcina visu, kas bijis sasniegts kopš 2011.gada janvāra revolūcijas", kurā tika gāzts Mubaraks.

Žurnāls "The Economist" piebilst - "Nemieru mērogi un valsts dziļās brūces ir drūma zīme nākotnei."

Ēģiptē trešdien vardarbīgās sadursmēs, kas izraisījās pēc tam, kad drošības spēki Kairā iebruka gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītāju protesta nometnēs, nogalināti vismaz 464 cilvēki, ceturtdien pavēstīja amatpersonas.

Vardarbībā trešdien visā valstī dzīvību zaudējis vismaz 421 mierīgais iedzīvotājs, pavēstīja valdības pārstāvis Muhameds Fathalla.

Iekšlietu ministrija apliecināja, ka nekārtībās dzīvību zaudējuši 43 policisti.

Varasiestāžu dati liecina, ka Kairā demonstrantu apmetnē pie Rabjas al Adavijas mošejas nogalināti 137 cilvēki, bet Nahdas laukumā - 57.

227 nogalināti pārējā valsts teritorijā.

LETA jau ziņoja, ka trešdien Ēģipti pārņēma vardarbīgas sadursmes, kas izraisījās pēc tam, kad drošības spēki Kairā iebruka divās gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītāju protesta nometnēs.

Trešdien Ēģiptē pēc pieredzētajām sadursmēm izsludināts mēnesi ilgs ārkārtas stāvoklis.

Kairā trešdien notikusī drošības struktūru asiņainā izrēķināšanās ar Mursi atbalstītājiem izraisījusi asu pasaules sabiedrības nosodījumu. Vairāku valstu līderi Mursi atbalstītāju protesta nometņu brutālo likvidēšanu nodēvējuši par slaktiņu.

ANO, ASV, Irāna, Katara, Lielbritānija un Turcija paudušas asu nosodījumu tam, ka armijas atbalstītā Ēģiptes pagaidu valdība, pielietojot spēku, likvidējusi divas protesta nometnes, kas pēc 3.jūlija valsts apvērsuma bija izveidotas Kairā.

Musulmaņu brālība vēsta, ka atbilstoši tās datiem nogalināti ir 2200 cilvēki, bet vēl 10 000 - ievainoti.

Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien aicināja sasaukt ANO Drošība padomes sēdi saistībā ar Ēģiptes varasiestāžu asiņaino izrēķināšanos ar armijas apvērsumā gāztā prezidenta Mursi atbalstītājiem.

"ANO Drošības padomei ir jāsanāk vistuvākajā laikā, lai spriestu par situāciju Ēģiptē," žurnālistiem Ankarā sacīja Erdogans, trešdienas notikumus, kuros dzīvību zaudēja vairāki simti cilvēku, dēvējot par "ļoti nopietnu slaktiņu".

Ēģiptes pirmais demokrātiskās vēlēšanās ievēlētais prezidents Mursi tika gāzts armijas apvērsumā 3.jūlijā. Apvērsuma rīkotāji arestējuši Mursi un teju visu viņa pārstāvētās Musulmaņu brālības vadību. Kopš apvērsuma Mursi un Musulmaņu brālības atbalstītāji Kairā turpināja nepārtrauktas protesta akcijas. Viņi noorganizēja divas lielas sēdošās demonstrācijas pie Rabjas al Adavijas mošejas un Kairas Universitātes.

Ēģiptes jaunā valdība vairākkārt solījusi demonstrācijas pārtraukt, bet līdz trešdienai tas netika darīts.

LETA