Baltkrievi mierina Lietuvu: vējš no AES puses biežāk pūtīšot uz Baltkrievijas pusi
Lietuviešiem nevajagot uztraukties par Astravjecas atomelektrostacijas būvi Baltkrievijā, tikai pārdesmit kilometrus no Lietuvas robežas, jo ilggadēju novērojumu dati liecinot, ka vējš tur biežāk pūš uz Baltkrievijas pusi, - šādus mierinājuma vārdus cita starpā nācies uzklausīt Lietuvas sabiedrības pārstāvjiem un žurnālistiem, kuri pagājušās nedēļas nogalē bija uzaicināti uz Astravjecu, lai piedalītos diskusijā par topošās kodolspēkstacijas ietekmi uz vidi.
Kā vēsta portāls "Kauno.diena.lt", lietuviešus baltkrievu puses izklāstītie argumenti nav pārliecinājuši, bet pati diskusija, ko Baltkrievija, pretēji starptautiskajai praksei, nolēmusi rīkot savā teritorijā, drīzāk raisījusi sašutumu. Lietuvas oficiālās organizācijas šai pasākumā nebija pārstāvētas, atzīstot to par nelegālu.
Kā ziņots, Viļņa jau iepriekš kritizējusi Minskas vienpusējo lēmumu šo diskusiju ar Lietuvas sabiedrību un speciālistiem rīkot pašā Astravjecā. Bažas par tādu attieksmi Lietuva jūlijā pauda Baltkrievijas vēstniekam Lietuvā, norādot, ka tas neatbilst Starptautiskās Espo konvencijas normām, ierobežo Lietuvas pilsoņu iespējas piedalīties šajās diskusijās un neveicina konstruktīvu abu valstu dialogu par Astravjecas AES drošības jautājumiem. Minētā konvencija, kas 1991.gadā tika pieņemta Espo pilsētā Somijā, paredz informēt par projektu kaimiņvalstu sabiedrību un saskaņot ar šīm valstīm plānoto kodolspēkstaciju ietekmes uz vidi novērtējumu.
Savukārt Baltkrievija drīz pēc tam Lietuvas vēstnieku informēja, ka Viļņas iebildes pret minēto piedāvājumu esot nekonstruktīvas.
Kā tagad norādījusi Lietuvas Ārlietu ministrijas Ekonomiskās drošības departamenta direktore Gitana Grigaitīte, saskaņā ar Espo konvenciju Baltkrievijai vispirms bija izsmeļoši jāatbild uz Lietuvas puses uzdotajiem jautājumiem, iekams vispār rīkot šādu sabiedrisko apspriešanu, taču tas nav izdarīts.
Konkrēti, Lietuva vaicājusi, kādēļ AES būvlaukumam izraudzīta vieta, kas atrodas tikai 50 kilometrus no Viļņas. Jautāts arī, kādēļ netiek veikta seismiskā izpēte, lai gan XIX un XX gadsimtā šai reģionā fiksēti diezgan spēcīgi pazemes grūdieni, un kādēļ dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Nēres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai, kaut arī pašu elektrostaciju no upes šķir aptuveni 10 kilometri.
Informācija, ka Lietuvas sabiedrība 17.augustā tiek aicināta uz diskusiju Astravjecā, medijos parādījās tikai pāris dienas pirms tam. Ap to pašu laiku uzaicinājumu saņēma arī Lietuvas žurnālisti. Diskusijas dalībniekiem Minska solīja bezmaksas braucienu, bet Baltkrievijas vīzu tik īsā laikā saņemt ir problemātiski. Žurnālistiem gan tika apsolītas bezmaksas vīzas.
Kā tagad paziņojusi Baltkrievijas puse, aptuveni puse no 200 diskusijas dalībniekiem Astravjecā ieradusies no Lietuvas. Tiesa gan, šai statistikā ierēķināti arī žurnālisti, kas bija atbraukuši uz preses konferenci. Pēc portāla "15min.lt" ziņām, no Viļņas ieradusies tikai maza saujiņa cilvēku, bet no apturētās Ignalinas AES pilsētiņas Visaginas - pilns autobuss.
Baltkrievijas enerģētikas ministra vietnieks Mihails Mihadjuks ciemiņiem apgalvojis, ka AES būvdarbi vēl neesot sākti, jo vēl neesot saņemta licence. Pagaidām notiekot vienīgi sagatavošanās darbi - tiekot nostiprināts būvbedres dibens un sāni.
Kā pastāstījis enerģētikas uzņēmuma "Belnipienergoprom" direktors Andrejs Rikovs, Baltkrievijā izpētīti kopumā 74 potenciālie būvlaukumi, bet neviens no tiem neesot atzīts par derīgu, jo visur esot iespējami pazemes iegruvumi, savukārt Astravjeca izrādījusies vienīgā vieta, kur šādu problēmu neesot.
Tas, ka spēkstaciju iecerēts būvēt tikai 50 kilometrus no Viļņas, neesot šķērslis, jo pasaulē atomelektrostacijas tiekot celtas pat daudz tuvāk galvaspilsētām vai citām lielām pilsētām, norādījis Baltkrievijas radiācijas drošības laboratorijas vadītājs Jakovs Kēnigsbergs.
Viņš arī apgalvojis, ka Lietuvai neesot pamata baidīties, jo pētījumi divdesmit gadu garumā liecina, ka vējš šai reģionā daudz biežāk pūšot nevis uz Lietuvas, bet gan uz pašas Baltkrievijas pusi, tātad iespējamais piesārņojums Lietuvā neizplatītos.
Lietuvas un Baltkrievijas vides aizsardzības organizācijas izplatījušas paziņojumu, kurā norāda, ka AES ekoloģiskais novērtējums ir maldinošs un avāriju teorētisko scenāriju iespējamās sekas dokumentā ar nolūku piegludinātas. Tās arī skaidro, ka nepiedalījušās šajā diskusijā vairāku iemeslu pēc, tostarp arī tādēļ, ka iepriekšējās diskusijas Astravjecā beigušās ar vides aktīvistu arestiem.
Žurnālistiem, kas bija ieradušies Astravjecā, parādīta arī vieta, kur atradīsies spēkstacija. Kā vēsta portāls "15min.lt", būvdarbi tur jau kūsāt kūsā.
Lietuviešiem gan skaidrots, ka tie esot tikai sagatavošanās darbi - tiekot gatavota infrastruktūra, celti daudzdzīvokļu nami celtniekiem, nostiprināta izraktā būvbedre, bet īstais darbs sākšoties tikai pēc licences saņemšanas. Līdz tam gan nebūšot jāgaida ilgi - darbuzņēmēji cer visus nepieciešamos dokumentus saņemt jau pēc dažām nedēļām.
Tikmēr vietējie iedzīvotāji lietuviešiem atzinuši, ka darbi norisinās pilnā tempā. Astravjecā vienlaikus esot nodarbināti aptuveni 2000 celtnieku no visas Baltkrievijas.
LETA
