Pasaulē

ECT nosoda Krieviju par nepietiekošu Katiņas slaktiņa izmeklēšanu

Jauns.lv

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pirmdien nosodīja Krieviju par 1940.gada Katiņas slaktiņa izmeklēšanu, nolemjot, ka tā nav veikusi adekvātu noziegumu izmeklēšanu.

ECT nosoda Krieviju par nepietiekošu Katiņas slakt...

ECT paziņoja, ka Krievija "nav pildījusi savas saistības" atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.

Šajā lietā prasību pret Krieviju bija iesnieguši 15 Polijas pilsoņi.

Pērnajā aprīlī palāta septiņu tiesnešu sastāvā tikai daļēji apmierināja Katiņas slaktiņa upuru piederīgo prasības pret Krieviju.

ECT atzina, ka Katiņas slaktiņš uzskatāms par "kara noziegumu", tomēr nolēma, ka tā nevar vērtēt Maskavas veiktās Katiņas lietas izmeklēšanas efektivitāti, jo Krievija Eiropas Cilvēktiesību konvenciju parakstījusi astoņus gadus pēc izmeklēšanas uzsākšanas.

Tomēr tiesa atzina, ka Maskava nav sadarbojusies ar ECT un ka tās atteikšanās sniegt paskaidrojumus, kāpēc 2004.gadā izmeklēšana tika pārtraukta, ir nehumāna un neiejūtīga izturēšanās pret upuru ģimenes locekļiem.

Šā gada februārī Polijas pilsoņi iesniedza apelācijas prasību, un šoreiz lieta tika skatīta tiesas Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā.

Pēc Katiņas upuru tuvinieku prasības apmierināšanas varētu tikt no jauna atsākta slaktiņa izmeklēšana un varētu tikt pieprasītas kompensācijas upuru tuviniekiem.

22 000 poļu virsnieku un intelektuālās elites pārstāvju slepkavība, kuru PSRS iekšlietu karaspēks pastrādāja 1940.gadā, sen saspīlējusi Varšavas un Maskavas attiecības, un gan poļu juristi, gan vēsturnieki norāda, ka Krievijai jāuzņemas aktīvāka loma nozieguma izmeklēšanā.

Lai gan 1991.gadā Krievija uzsāka oficiālu izmeklēšanu, 2004.gada septembrī lieta tika izbeigta.

2005.gada martā Krievijas kara virsprokurors Aleksandrs Savenkovs paziņoja, ka lieta izbeigta, jo neesot konstatētas genocīda pazīmes pret poļu tautu.

Prasītājus atbalsta arī Polijas valdība, kā arī vairākas nevalstiskās organizācijas, tostarp Krievijas cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Memorial" un starptautiskā organizācija "Amnesty International".

LETA