Vācijas prokuratūra sākusi izmeklēšanu vēl triju Aušvicas apsargu lietās
Vācijas prokuratūra piektdien paziņojusi, ka sākusi sākotnējo izmeklēšanu vēl pret trijiem Aušvicas koncentrācijas nometnes apsargiem, kas tiek turēti aizdomās par līdzdalību slepkavībās.
"Ir trīs iespējamie aizdomās turamie, kas bija apsargi," aģentūrai AFP pavēstīja Hannoveres prokuratūras pārstāvis.
Visi trīs vīrieši ir aptuveni 90 gadus veci, savukārt ziņo laikraksts "Neue Osnabruecker Zeitung".
Visu trīs aizdomās turamo vārdi atrodas tajā 30 personu sarakstā, kuru prokuratūrai septembrī iesniedza Nacionālsociālistu noziegumu izmeklēšanas valsts tieslietu administrācijas galvenais birojs, lūdzot uzsākt viņu lietās kriminālvajāšanu.
Sākotnēji Nacionālsociālistu noziegumu izmeklēšanas galvenais birojs veica pārbaudi 49 personu lietās, taču kopš tā laika deviņi aizdomās turamie jau miruši. Vēl septiņi dzīvo ārvalstīs, bet divu atrašanās vieta nav zināma.
Vienam aizdomās turamajam, kuru mediji identificējuši kā 93 gadus veco Hansu Lipši, Štutgartes prokuratūra jau izvirzījusi apsūdzības.
Līdz 2011.gadam Vācijā tiesiskajai vajāšanai tika pakļauti tikai tie nacistiskie kara noziedznieki, par kuriem bija pierādījumi par viņu personīgo līdzdalību konkrētos noziegumos.
Taču 2011.gada spriedums Džona Demjaņuka lietā radīja precedentu, kurš rosinājis Vācijas varasiestādes atsākt izmeklēšanu vairumā citu lietu.
Demjaņuka lietā, lai viņu atzītu par vainīgu līdzdalībā 28 000 slepkavību, tiesa uzskatīja par pietiekamu faktu, ka apsūdzētais savulaik strādājis par apsargu Sobiboras koncentrācijas nometnē.
Kā norādīja tiesnesis Ralfs Alts, pierādījumi viņu pārliecinājuši, ka Demjaņuks ir bijis koncentrācijas nometnes apsargs un "kā apsargs viņš piedalījās vismaz 28 000 cilvēku noslepkavošanā".
Tomēr spriedums Demjaņuka lietā netiek vērtēts viennozīmīgi.
Piemēram, Seržs Klārsfelds, Francijas jurists un nacistu "mednieks", pēc prāvas pauda vilšanos, norādot, ka tiesā nav sniegtas nekādas jaunas detaļas šajā lietā un tieša Demjaņuka piedalīšanās slepkavībās tā arī netika pierādīta.
"Visi liecinieki ir miruši, un nav nekādu dokumentu, jo viņš bija sīka zivs," intervijā aģentūrai AFP savulaik norādīja Klārsfelds. Spriedums, kurā atzīta Demjaņuka vaina, "var atvērt durvis apsūdzībām par netaisnu tiesu", atzina nacistu mednieks.
Demjaņuks mira, nesagaidījis savas apelācijas izskatīšanu, un nav zināms, kā zemākās instances argumentus būtu vērtējušas Vācijas tiesu augstākās instances.
Nacionālsociālistu noziegumu izmeklēšanas valsts tieslietu administrācijas galvenais birojs tika izveidots 1958.gadā, un kopumā tas izmeklējis vairāk nekā 7000 lietu. Tomēr birojam pašam nav tiesību izvirzīt apsūdzības, par ko lemj attiecīgās federālās zemes prokuratūra.
Bez tam tiesvedības uzsākšanai nepieciešams konstatēt, vai aizdomās turamā veselības stāvoklis ļauj tam stāties tiesas priekšā, kas, ņemot vērā visu aizdomās turamo lielo vecumu, šobrīd varētu būt problemātiski.
