Lietuvas prezidente tomēr piešķir pilsonību ASV daiļslidotājai Tobiasai
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite izņēmuma kārtā pirmdien tomēr piešķīrusi Lietuvas Republikas pilsonību ASV daiļslidotājai Izabellai Tobiasai, kas starptautiskajās sacensībās pāriem dejās uz ledus startē kopā ar lietuvieti Deividu Stagņūnu, tā paverot viņai iespēju startēt gaidāmajās Soču olimpiskajās spēlēs.
Saņemot šo ziņu, daiļslidotāja reaģējusi uz ar to ar dedzīgiem pateicības vārdiem.
"Paldies jums par lielo atbalstu, kuru sajutu, pat būdama tālumā," teikts viņas paziņojumā presei. "Paldies jums, prezidente. Es nelikšu Lietuvai vilties. Pilsonības piešķiršana mums ar Deividu devusi spārnus. Olimpiādē mēs centīsimies sasniegt maksimumu. Apsolu! Vislabākie vēlējumi!"
Parakstot dekrētu par pilsonības piešķiršanu, prezidente ņēmusi vērā, ka Tobiasa un Stagņūns jau izcīnījuši tiesības piedalīties Soču Olimpiādē, apliecinot augstu sportisko meistarību. Šis pāris ierindojas Eiropas spēcīgāko daiļslidotāju desmitniekā un pasaules piecpadsmitniekā. Viņi ir arī vienīgie Lietuvas daiļslidotāji, kuri kvalificējušies Sočiem.
Grībauskaite arī novērtējusi to, ka Tobiasa jau trīsarpus gadus trenējas pārī ar Lietuvas pilsoni Stagņūnu, mācās lietuviešu valodu, ir nokārtojusi valodas eksāmenu un piedalās ASV lietuviešu kopienas dzīvē.
Šī ir pirmā reize, kad Grībauskaite izmantojusi prezidenta tiesības piešķirt Lietuvas pilsonību izņēmuma kārtā.
Šā gada sākumā Lietuvas prezidente noraidīja valsts pilsonības piešķiršanu Tobiasai, norādot, ka balstījusies uz Lietuvas konstitūciju, Konstitucionālās tiesas atzinumiem, Pilsonības likumu un Pilsonības lietu komisijas ieteikumiem un ka saskaņā ar Lietuvas likumdošanu pilsonību var piešķirt par jau esošiem, nevis nākotnē paredzamiem nopelniem valsts labā.
Piektdien prezidentei tika nosūtīta atklāta vēstule, kurā lūgumu piešķirt Tobiasai Lietuvas pilsonību izteikuši 19 pazīstami Lietuvas sporta aprindu pārstāvji, tai skaitā septiņi olimpiskie čempioni - Daina Gudzinevičūte, Lina Kačušīte, Vida Venciene, Darjus Kasparaitis, Šarūns Marčuļonis, Modests Paulausks un Aļģimants Šalna.
Vēstules autori uzsvēra, ka ceļazīmes uz Sočiem dejās uz ledus kopumā izcīnījuši tikai 15 valstu pārstāvji, un to skaitā ir arī Lietuva. Pilsonības piešķiršana Tobiasai stiprinātu Lietuvas delegāciju gaidāmajās olimpiskajās spēlēs un palīdzētu nest pasaulē Lietuvas vārdu, viņi norādīja. Sočos dejās uz ledus kopumā sacentīsies 24 daiļslidotāju pāri.
Piektdien īpašā preses konferencē Lietuvas Daiļslidošanas federācijas prezidente Lilija Vanagiene uzsvēra, ka tādai nelielai valstij kā Lietuva ir grūti atrast vienāda līmeņa daiļslidotājus pāru sacīkstēm, turklāt pašā Lietuvā šā sporta veida pārstāvjiem nav pienācīgu apstākļu augstu rezultātu sasniegšanai, tādēļ apdāvināti sportisti dodas trenēties uz citām valstīm.
"Mēs ļoti priecātos, ja Tobiasai tiktu piešķirta Lietuvas pilsonība un Stagņūns, kas ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm izcīnījis otrreiz, beidzot varētu piedalīties Olimpiādē," sacīja Vanagiene, atgādinot, ka šobrīd Stagņūns par saviem nopelniem saņem valsts stipendiju. Viņa arī pauda bažas, ka lietuviešu daiļslidotājs varētu pamest savu karjeru, ja viņa partnerei pilsonība netiks piešķirta.
Stagņūnam neizdevās piedalīties 2010.gada ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā, jo prezidente nepiešķīra Lietuvas pilsonību viņa toreizējai partnerei amerikānietei Katerīnai Kopeli.
Paredzams, ka 22 gadus vecā Tobiasa un 28 gadus vecais Stagņūns no 5. līdz 8.decembrim piedalīsies starptautiskajās sacensībās Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā, bet no 13. līdz 19.janvārim - Eiropas čempionātā Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā.
Tobiasa jau kopš 2010.gada sacensībās startē pārī ar Stagņūnu. 2012.gada Eiropas meistarsacīkstēs pāris izcīnīja devīto vietu dejās uz ledus. Sočos viņiem izvirzīts mērķis ierindoties no 10. līdz 15 vietai.
Ilgu laiku Lietuvas pilsonība ārvalstniekiem tika piešķirta diezgan brīvi, un savulaik to saņēmušas pat vairākas visai skandalozas personības. Taču situācija krasi mainījās 2003.gada nogalē, kad Lietuvas prezidents Rolands Pakss tika apsūdzēts Lietuvas pilsonības piešķiršanā un slepenas informācijas izpaušanā savam prezidenta vēlēšanu kampaņas galvenajam finansētājam uzņēmējam Jurijam Borisovam. 2004.gadā Seims impīčmenta ceļā atcēla Paksu no prezidenta amata, bet uz pilsonības pretendentiem Lietuva sāka raudzīties daudz stingrāk.
Kopš 2003.gada Lietuvas Republikas pilsonība izņēmuma kārtā piešķirta tikai diviem cilvēkiem - kinorežisoram Jonam Mekam un garīdzniekam Stasim Žiļum.
LETA
