Tūkstošiem cilvēku cīnās par savu brīvību Ukrainā. FOTOREPORTĀŽA

Opozīcija pieprasījusi izteikt neuzticību premjerministra Mikolas Azarova valdībai, taču nav skaidrs, vai tai Augstākajā Radā izdosies panākt nepieciešamo balsu vairākumu.

Opozīcija iesniegusi lēmumprojektu, kurā teikts, ka valdība, pakļaujoties Krievijas spiedienam un atsakoties no līguma ar ES, izdarījusi valsts nodevību.

Lai izteiktu neuzticību valdībai, par to jānobalso vismaz 266 no 450 Augstākās Radas deputātiem.

Kā atzina deputāts Nikolajs Tomenko, kurš pārstāv ieslodzījumā esošās bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko partiju "Tēvzeme", opozīcija spēj nodrošināt tikai 215 balsis.

Pēc balsojuma par neuzticību valdībai opozīcija vēlas panākt arī balsojumu par "politieslodzīto", tostarp Timošenko, atbrīvošanu.

Pēc prezidenta Viktora Janukoviča atteikšanās Viļņas ES Austrumu partnerības samitā parakstīt iepriekš parafēto asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu Kijevu pārņēmuši masu protesti, kādi nav pieredzēti kopš tā dēvētās Oranžās revolūcijas 2004.gadā.

Nedēļas nogalē protesti pārauga vardarbībā, taču pirmdien situācija kļuva mierīgāka. Tomēr Azarovs pirmdien paziņoja, ka protesti kļuvuši nekontrolējami un tajos esot vērojamas visas valsts apvērsuma pazīmes.

Tajā pašā laikā Janukovičs pirmdienas vakarā atzina, ka milicija, naktī uz sestdienu izklīdinot demonstrantus Neatkarības laukumā, "gājusi par tālu". Viņš gan joprojām uzstāj, ka miličus "kaut kas ir izprovocējis".

Otrdienas rītā parlamenta ēku ielenkuši vairāki simtiem specvienības kaujinieku, kurus savukārt ielenkuši tūkstošiem opozīcijas atbalstīju, virs kuru galvām plīvo Ukrainas un ES karogu jūra.

"Mēs šeit paliksim līdz uzvarai. Mēs nekā nebaidāmies," sarunā ar aģentūru AFP paziņoja viens no protestētājiem, 65 gadus vecais Anatolijs Kriluškins.

"Mēs iestājamies par demokrātiju," savukārt izteicās 21 gadus vecā Marta Mikitiča, kas Kijevā ieradusies no Ļvovas.