92 gadu vecumā cietuma slimnīcā  miris esesietis Heinrihs Bēre
Bēre, kurš Otrā pasaules kara gados pastrādātajās slepkavībās bija atzinies, miris dabīgā nāvē.
Pasaulē

92 gadu vecumā cietuma slimnīcā miris esesietis Heinrihs Bēre

Jauns.lv

Cietuma slimnīcā Vācijā 92 gadu vecumā miris bijušais "Ieroču SS" karavīrs Heinreihs Bēre, kuram par trīs civiliedzīvotāju nogalināšanu nacistu okupētajā Nīderlandē tiesa bija piespriedusi mūža ieslodzījumu, pavēstīja Ziemeļreinas-Vestfālenes Tieslietu ministrijas preses pārstāvis Detlefs Feige.

92 gadu vecumā cietuma slimnīcā miris esesietis H...

Bēre, kurš Otrā pasaules kara gados pastrādātajās slepkavībās bija atzinies, miris dabīgā nāvē.

"Viņš nomira 92 gadu vecumā svētdien Frēndenbergas cietuma slimnīcā," sacīja amatpersona.

Bēre sodu sāka izciest 2011.gada decembrī.

Intervijā žurnālam "Focus" Bēre 2008.gadā atzinās, ka 1944.gadā aukstasinīgi nošāvis farmaceitu Frici Biknesu, velosipēdu veikala īpašnieku Tēnisu de Grotu un Fransu Villemu Kustersu.

Bēre apgalvoja, ka viņam kā SS soda vienības karavīram bija jānogalina cilvēki, kas tika turēti aizdomās par dalību pretošanās kustībā vai arī tās atbalstīšanu. Ja viņš to nedarītu, pats tiktu nosūtīts uz koncentrācijas nometni.

Tiesnesis Gerds Nols prāvas gaitā konstatēja, ka Bēre brīdī, kad viņš nogalināja savus upurus, nebija pakļauts pilnīgi nekādam riskam.

Bēres tēvs bija nīderlandietis, un viņš uzaudzis Nīderlandē, bet 1940.gadā viņš iestājās SS rindās.

1949.gadā Amsterdamas tiesa viņam aizmuguriski piesprieda nāvessodu, kas vēlāk tika aizstāts ar mūža ieslodzījumu.

Taču Bērem izdevās no soda izvairīties, jo jau 1947.gadā viņam izdevās izbēgt no karagūstekņu nometnes un nonākt Vācijā.

1980.gadā Vācija atteicās Bēri izdot Nīderlandei, atteikumu pamatojot ar to, ka nav iespējams noskaidrot, vai viņš ir Vācijas pilsonis vai bezpavalstnieks. Vācija savus pilsoņus tiesāšanai citām valstīm neizdod.

2003.gadā Nīderlande pieprasīja, lai Bēre viņam piespriesto sodu izcieš Vācijā, taču šo prasību pēc četriem gadiem noraidīja Ķelnes tiesa, kas atzina, ka 1949.gada prāvā nav nodrošināts taisnīgs tiesas process.

Vēlāk Vācijas tiesa atzina, ka Bēri viņa veselības stāvokļa dēļ nevar tiesāt, taču apelācijas tiesa šo lēmumu atcēla.

LETA, Foto: All Over Press