Pārsteidzošā Vidzemes/Matīsa/Aleksandra tirgus vēsture 147 gadu garumā. FOTO. VIDEO

Viennozīmīgi nevar pateikt, kurš gads tad īsti uzskatāms par tirgus dzimšanas gadu. Tā “vectētiņš” tika atklāts 1876. gadā. Pašreizējā vietā tas darbojas no 1897. gada, bet tirgus paviljoni uzbūvēti 1902. gadā. Tā kā vēsturniekiem varētu būt dažādi ieskati par to, kad tad sākotnējā Aleksandra, pēcāk Vidzemes tirgū sākusies lielā andele.

121 gada laikā tirgus piedzīvojis gan lielus uzplaukuma laikus, gan arī panīkumu. Tam bijis arī savs, krasi atšķirīgs klientu loks. Ja starpkaru laikā uz turieni namamātes steidz iepirkt augstākā labuma sviestu, īsi pirms pirms kara – galvaspilsētas švīti pasēdēt glaunā restorānā, padomju okupācijas laikā – saulesbrāļi lāpīt paģiras ar kāpostu sulu, tad tagad trešdienās uz tirgu dodas pašmāju lauku labumu tīkotāji.

Neskaidrības ar dzimšanas datumu

Nu tirgus pēc vairāku gadu pamestības atkal atdzimst un visus aicina nosvinēt savu gadadienu. Lai gan īstā tirgus paviljonu jubilejas diena bija svētdiena, 15. oktobris, ballīte ne velti notiek trešdien. Tieši nedēļas trešajā dienā daudzu rīdzinieku ceļš pēdējo mēnešu laikā ved tieši uz lielo tirgus placi starp Tērbatas, Matīsa un Brīvības ielām, jo pēdējo mēnešu laikā tur ar sparu norisinās zemnieku Nakts tirgus. Pārējās nedēļas dienās tur gan pašlaik liela rosība nenotiek.

Vīkšķīšanās uz jubilejas ballīti mēneša sākumā gan sākās ar kādu kuriozu jeb vēsturisku kļūdu. Tad pašvaldības uzņēmumi “Rīgas nami” un “Rīgas Centrāltirgus” sociālajos tīklos izplatīja uzaicinājumu 18. oktobrī apmeklēt Vidzemes tirgus 101. dzimšanas dienas ballīti: “Ielūdzam Tevi uz Vidzemes tirgus 101. dzimšanas dienas svinībām 18. oktobrī!”. Jauns.lv atklāja, ka šajā reklāmā ir ieviesusies vēsturiska kļūda pāris gadu desmitu nogrieznī. Pēcāk šis reklāmas teksts tika labots un no tā pazuda jubilāra vecums.

Vidzemes tirgus tuneļi (2014. gads):

Vēsturiskie fakti liecina, ka Vidzemes tirgus (savos pirmsākumos līdz 1924. gadam tas nesa Aleksandra vārdu) tika atklāts 1902. gada 15. oktobrī. Un, tātad, šomēnes tas svin nevis 101., bet gan 121. pastāvēšanas gadadienu.

Jauns.lv vaicāja pēc kādiem rēķiniem tad “Rīgas nami” ir aprēķinājuši tirgus plača vecumu. Drīz vien pašvaldības uzņēmums atzina, ka savos aprēķinos ir kļūdījies un ierakstus sociālajos tīklos laboja, vairs neminot konkrētu Vidzemes tirgus vecumu, kā arī precizējot vēsturisko informāciju:

“Vidzemes (sākotnēji Aleksandra) tirgus Brīvības un Matīsa ielu krustojumā ir vecākais no lielajiem Rīgas tirgiem. Tirgotāji šeit sāka pulcēties 1902. gadā un tobrīd tas bija modernākais tirgus visā Latvijā”.

Tirgus rosība vēstures līkločos gājusi gan kalnā, gan lejā. Un pamestības sajūta tajā valdījusi ne tikai 21. gadsimtā, bet pat tā pirmajā oficiālajā darbības dienā. 1902. gada 16. oktobrī lielais latviešu dienas laikraksts “Baltijas Vēstnesis” par tirgus atklāšanu vēstīja:

“Aleksandra tirgu atklāja vakar, bet tas bija caurmērā vāji apmeklēts. Lai gan še tirgošanās atļauta līdz pulksten 6 vakarā, tomēr jau ap pulksten 3 dienā tirgus bija pilnīgi nobeigts un bez kādas publikas. Tikai daži āboļu pārdevēji veltīgi nogaidījās uz pircējiem līdz vakaram”.

Lielās vārdmaiņas

Daudzi Vidzemes tirgu dēvē par Matīsa tirgu, jo tam šāds nosaukums “pielipis” no tam pieguļošās ielas nosaukuma (1885. gadā, daudzus gadus pirms tika atklāts tirgus, 1810. gadā izveidojušos Lēģera ielu pārdēvēja par Matīsa ielu). Bet arī Vidzemes nosaukums nav peļams, jo kādreizēja Lielā Smilšu (tagad Brīvības) iela taču ir iesākums lielajai Vidzemes šosejai, kas vijas ārā no Latvijas galvaspilsētas uz Vidzemes Šveices pusi.

Tā īsti pat nav nojaušams, uz kuras ielas tirgus tad atrodas, bet oficiālā adrese tam ir Brīvības iela 90. Tāpat kā tirgus laukumu ieskaujošās ielas, arī tirgus ne vienu reizi vien ir mainījis savu nosaukumu.

Cara laikā laikā Brīvības ielu dēvēja par Aleksandra ielu (20. gadsimta sākumā arī par Lielo Aleksandra ielu, kas bija atsauce uz Krievijas cara vārdu), nacistu okupācijas laikā par Hitlerštrāsi, bet padomju laikā par Ļeņina “uļicu”, bet Tērbatas vārdu nomainīja ar vēl viena padomju revolucionāra - Pētera Štučkas vārdu, savukārt Matīsa ielai deva pašas Revolūcijas vārdu.

1902. gadā, kad atklāja Vidzemes tirgus paviljonus, tam tika dots Rīgas galvenās ielas – Aleksandra vārds, līdz 1924. gadā to oficiāli pārdēvēja par Vidzemes tirgu, padomju okupācijas laikā tam piekabinot klāt padomju kopsaimniecības vārdu, un oficiāli to sauca par Vidzemes kolhozu tirgu. Tomēr liela daļa pilsētnieku to dēvēja un joprojām dēvē Matīsa vārdā.

Tirgus baznīcas vietā

Patiesībā pats Vidzemes tirgus pirmsākums būtu datējams ar 1876. gada 1. jūliju, kad oficiāli atklāja tā “ciltstēvu” – Aleksandra vārdā nosaukto tirgu Tallinas un Brīvības ielā pie Lielā pumpja, no kura sūknēja labu dzeramo ūdeni gan ceļinieki, kas devās uz Rīgu, gan apkārtējie priekšpilsētas iedzīvotāji.

Vidzemes tirgus (2013. gads):

Kad šajā vietā sāka celt Jauno Svētās Ģertrūdes baznīcu (to būvēja laikā no 1903. līdz 1906. gada) radās vajadzība arī tirgu pārvietot, un to pārcēla uz pašreizējo vietu – pāris kvartālus tālāk. Tas bija otrais lielākais pārtikas preču tirgus tūlīt aiz Daugavmalas tirgus. Šis tirgus radās tāpēc, ka Pēterburgas priekšpilsētas iedzīvotājiem aizkļūt līdz Daugavmalas tirgum un ar iepirkumiem atkļūt no tā bija visai apgrūtinoši.

1902. gada 15. oktobris ir tikai de jure pašreizējā Vidzemes tirgus dzimšanas diena. De facto Aleksandra tirgus uz pašreizējo vietu pārcēlās jau 1897. gadā. Pirmajos piecos gados gan tas nebija tik lepns, jo tad pārsvarā tirgojās no vezumiem, jo jaunie tirgus paviljoni vēl nebija uzbūvēti.

No sviesta līdz skābētiem kāpostiem

Jaunā tirgus paviljonus būvēja pēc Rīgas pilsētas arhitekta Reinholda Šmēlinga (1840-1917 ) projekta. Arhitekts atstājis zīmīgas pēdas Latvijas galvaspilsētas arhitektūrā ar savu īpatnējo sarkano ķieģeļu arhitektūras stilu. Piemēram, vieni no viņa redzamākajiem veikumiem ir arī Āgenskalna tirgus, Ebreju lūgšanu nams Stabu ielā,  Rīgas pilsētas 1. slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, vairāki ugunsdzēsēju depo, Policijas pārvaldes nams Aspazijas bulvārī, Sarkanie spīķeri un daudzi citi.

Vidzemes tirgus līdz Otrajam pasaules karam bija slavens ar kvalitatīvajiem piena produktiem, it īpaši sviestu, bet padomju okupācijas laikā tas ievērību ieguva ar skābētajiem kāpostiem. Par izbijušo godību vēl liecina jau satrupējušās tirgotāju vietas, kas atgādina lielus kāpostu skābēšanai paredzētus kubulus. 1929. gadā tika uzcelts arī atsevišķs paviljons siļķēm

Pašreizējo tirgus apjomu izceļ lielais 1939. gadā uzceltais īres nams Brīvības un Matīsa ielas stūrī, kura pagrabu tirgus izmantoja ledus kamerām, bet pirmo stāvu dažādiem tirgus pakalpojumiem. Pagalma pusē iekārtoja 31 apkurināmu stendu augļiem un puķēm, ka arī publiskās tualetes pie Brīvības ielas ieejas, nojaucot veco pārvaldes ēku laukuma centrā.

Vidzemes tirgus mūris pamazām brūk (2016. gads):

Tomēr jau šajā gadsimtā, pēc valsts neatkarības atgūšanas un jaunās ekonomiskās sistēmas ieviešanas, kas rezultējās ar lielveikalu “uzbrukumu”, gadu no gada tirgus spozme un rosība panīka, līdz pirms dažiem gadiem tas atgādināja teju vai tuksnesi.

2007. gada novembrī aizdegās uz izdega Vidzemes tirgus gaļas paviljons. Mainījās tirgus nomnieki, risinājās tiesas prāvas, tirdzniecība gandrīz apsīka. Savukārt pašvaldība kala plānus par Vidzemes tirgus atdzimšanu. Domas un idejas bija dažādas – sākot no tā, ka vajadzētu atjaunot leģendāro skābēto kāpostu slavu un beidzot ar to, ka tā būtu ideāla vieta Rīgas koncertzālei, arī kā krāmu tirgus un dažādu kultūras pasākumu vieta. Šovasar sākās atdzimšana, tur iedzīvinot zemnieku Nakts tirgu, kas gan nenotiek, kā bija iecerēts, katru dienu, bet gan tikai trešdienās.

Glaunais restorāns

Runājot par Vidzemes jeb Matīsa tirgu, protams, kā neatņemama tā būvapjoma dominante ir ne tikai divi paviljoni (viens – gaļas, otrs – pārtikas), bet arī varenais no 1937. gada augusta līdz 1939. gada septembrim pēc arhitektu  Jāņa Rengarta un Alberta Vecsīļa būvētais īres nams, kura liela daļa bija atvēlēta arī tirgus vajadzībām.

Kas notiek Vidzemes tirgū (2021. gads):

Par tirgus varenību liecināja arī tur 1939. gada rudenī atklātais “Vidzemes tirgus restorāns”, kuram Kuzņecova porcelāna fabrikā tika izgatavoti speciāli trauki. Tas bija glauns iestādījums, bet ziedu laikus tā īsti arī nepiedzīvoja, jo tika atklāts jau tad, kad plosījās Otrais pasaules karš un pēc dažiem mēnešiem Latvija tika okupēta, Jauns.lv stāsta Latvijas porcelāna trauku kolekcionārs Mārtiņš Eglītis.

1947. gadā šo namu nodeva PSRS Baltijas flotes Sevišķā jūras aizsardzības rajona garnizonam kā virsnieku dzīvojamo māju. Tagad “okupācijas gars” no tās jau izsvēpēts, bet kādreizējā restorāna vietā nu atrodas “Mēness aptieka”.