Ārija bez operas. "Deviņvīri" testē jauno "Nissan Ariya"

Līdz šim "Nissan" ir pratis uzbūvēt vidējā latvieša gaumei atbilstošas mašīnas – "Qashqai" un "X-Trail" mūspusē par popularitāti nevar sūdzēties. Nissan arī bija viens no pirmajiem ražotājiem, kas mūs iepazīstināja ar elektromobiļiem, konkrēti ar modeli "Leaf", kas vēl šobaltdien ir viens no izplatītākajiem elektriskajiem vāģiem Latvijā. Statistika liecina, ka "Leaf" pie mums ir otrs populārākais elektroauto aiz "BMW i3". Taču "Leaf", lai arī salīdzinājumā ar tā pirmo paaudzi ir palielinājis distanci, ko spēj veikt ar vienu uzlādi, tomēr tik un tā liekas vairāk piemērots izbraucieniem pilsētā, nevis garākiem ceļojumiem un braucieniem pa laukiem. Šo nišu vismaz teorētiski vajadzētu aizņemt "Ariya", tādēļ kāpsim iekšā un paraudzīsimies, cik šīs pretenzijas ir pamatotas.

Robustā seja

Paraugoties uz "Ariya", ir grūti noticēt, ka šis automobilis būvēts uz tās pašas platformas kā "Renault Megane E-Tech". Pārāk atšķirīgi ir šie abi auto. "Megane E-Tech" izskatās ultramoderns un teju vai kosmisks, savukārt "Ariya" robusts un, kā lai tā labāk pasaka... tāds mazliet traktorīgs. Taču Latvijas apstākļos tas drīzāk ir kompliments, nevis nopēlums. Kaut gan platforma patiešām ir viena un tā pati, "Ariya" izceļas ar paaugstinātu klīrensu, kas uz mūsu ceļiem ir liels pluss. Īpaši jau tajos gadījumos, ja radusies vajadzība nobraukt no asfalta.

Vislabāk "Ariya" izskatās no sāniem – šādā rakursā to var saukt par diezgan stilīgu auto, par ko gan lielā mērā jāpateicas kosmiskā izskata riteņu diskiem. Paskatāmies no aizmugures – nekā īpaša, var iztikt. Paskatāmies no priekšpuses un saprotam, ka tā rada visvairāk jautājumu. Pārejot no iekšdedzes dzinēju darbinātām automašīnām uz elektromobiļiem, šķiet, ka tieši priekšgals dizaineriem rada visvairāk grūtību. Te vairs nav nepieciešamības pēc ierastās radiatora restes, taču ko likt vietā? Varianti parasti ir trīs. Pirmais – atstāt restes imitāciju. Otrais – padarīt priekšdaļu izteikti slīpu un šauru, tā līdz minimumam samazinot to vietu, kur kādreiz bija reste. Trešais – vienkārši aizpildīt restes vietu ar plastmasas gabalu. "Nissan" izvēlējušies šo trešo variantu, un personīgi man pret to ir vislielākie iebildumi – melnā plastmasa automobili padara lempīgu un ne pārāk glītu. To vairs nespēj glābt pat automašīnas stilīgā krāsa, kurai ir smalks nosaukums – "Akatsuki Copper". Varbūt no smagnējuma varētu izvairīties, auto priekšgalu atstājot tādā pašā krāsā kā visa pārējā mašīna – "Renault" ar "Megane E-Tech" tieši tā rīkojās, un rezultāts iznāca stilīgāks. Bet nu pieņemsim, ka tās ir tikai manas iedomas un gaumes var būt dažādas.

Ir koks vai nav koks?

Iekšpusē viss izskatās ievērojami labāk. Pašā priekšā, kā jau mūsdienīgā auto ierasts, ir garš divdaļīgs displejs: vienā pusē vienkāršs un labi pārskatāms instrumentu panelis, bet otrā mediju sistēmas vadība, navigācija un viss pārējais. Uzslavu ir pelnījis risinājums iestrādāt klimatkontroles podziņas priekšējā panelī, turklāt tās ir fiziskas pogas, nevis skārienjutīgās, kā varētu padomāt pirmajā acu uzmetienā. Ne tik labi ir tas, ka sēdekļu un stūres apsildes regulēšanai gan panelī vietas nav pieticis un tās ir pārceltas uz skārienjutīgo displeju. Auto sanāca testēt dienās, kad ārā bija mīnus pieci grādi, un, godīgi sakot, braucot bakstīties pa ekrānu, lai samazinātu siltumu zem dibena, ir diezgan neērti. Toties audiosistēmas skaļuma poga ir palikusi savā pelnītajā vietā – liela un viegli sataustāma pat bez skatīšanās.

Risinājumu ar apdarē iestrādātajām pogām dizaineri ir atkārtojuši arī uz izbīdāmā roku balsta, kur zem ātrumu pārslēga ir podziņas braukšanas režīma izvēlei un zem priekšējā paneļa esošās atvilktnes atvēršanai un aizvēršanai. Jā, to dara ar īpašām pogām! Ātrumu pārslēga knibulis gan izskatās vienkārši uztupināts uz roku balsta, taču jebkurā gadījumā tas ir labāks risinājums nekā ātrumu pārslēgšana ar podziņām ar burtiem D, R un P.

Zem roku balsta blakus kājām ir brīva vieta, kur dāmas varētu novietot savu rokassomiņu, bet kungi... pat nezinu, ko. Teiksim, kasti ar "Bosch" urbi. Turpat pie kājām ir īpatnējs izgaismots režģis – kā teica mūsu fotogrāfs, filmās par amerikāņu gangsteriem parasti aiz tādiem mājās atrodas ventilācijas šahtas, kurās, izceļot režģi, glabā narkotikas un negodīgā ceļā iegūtas dolāru paciņas. Te gan šis numurs neies cauri, jo režģis nav izņemams – paši pārbaudījām. Līdzīgi izgaismoti interjera elementi ir arī durvīs.

Salona apdare ir negaidīti kvalitatīva. Te mums ir gan eleganti un ērti ādas imitācijas sēdekļi, gan ar ādas imitāciju apšūts priekšējais panelis. Priekšējā paneļa un roku balsta apdarē izmantota lakota koka imitācija – nostrādāta tik labi, ka es labu brīdi to pētīju, lai pārliecinātos, vai tas patiešām nav īsts koks. Vēl viena ekstra – salona atpakaļskata spogulītis darbojas gan ierastajā režīmā, gan arī kā aizmugures videokameras ekrāns. Otrajā variantā to var izmantot sliktas redzamības apstākļos, jo kameras attēla kvalitāte būs ievērojami labāka nekā caur nošmulēti vai aizsvīdušu logu, vai arī naktī, lai izvairītos no aizmugurē braucošas automašīnas starmešu žilbināšanas. Kameras ļauj arī paraudzīties uz auto no augšas un redzēt, kas notiek ne tikai aizmugurē, bet arī sānos – noderīga lieta parkojoties.

Viens šaubīgs dizaina risinājums gan salonā ir – tās ir ventilācijas atveres, kuras ir veidotas garas un šauras visā priekšējā paneļa garumā. Kamēr tās sedzošais lokāmais vizieris ir nolaists uz leju, tikmēr viss ir kārtībā, taču, paceļot to uz augšu, spraugā noteikti saies putekļi, kas saulainā laikā būs izcili labi redzami.

Derēs arī sēņotājiem

Bet pietiks par salona ērtībām, pāriesim pie pasākuma interesantākās daļas – pie braukšanas. Pateicoties paaugstinātajam klīrensam, sajūta ir kā pie parasta krosovera stūres. Patiesībā "Ariya" arī ir krosovers, īpaši jau dārgākajā pilnpiedziņas versijā. Kā jau elektromobiļos ierasts, salonā vietas pietiek gan priekšā, gan aizmugurē sēdošajiem, arī bagāžniekā.

Par dinamikas trūkumu šajā auto nav jāsūdzas – uzrāviens, kā jau elektromobilim, ir straujš, tātad par apdzīšanu uz šosejas nav jāuztraucas. Pat lētākajā versijā "Ariya" ir 215 zirgspēku, bet ar diviem elektromotoriem aprīkotajai pilnpiedziņas "Ariya e-4orce" jauda jau pārsniedz 380 ZS, un līdz 100 kilometriem šis auto ieskrienas 5,1 sekundē! Te gan jāņem vienkārša patiesība: jo vairāk spiedīsi gāzes pedāli, jo straujāk kritīsies akumulatora līmenis. Tādēļ, lai cik foršs būtu "Ariya" sportiskais režīms, no ekonomijas viedokļa tomēr prātīgāk ir palikt pie standarta režīma vai pilsētas apstākļos par pie "Eco".

Jā, cik tad tālu "Ariya" ar vienu uzlādi var nobraukt? Te ir varianti. Vienkāršākā versija aprīkota ar 76 kWh akumulatoru, kuram specifikācijā norādīti 360 kilometru, taču Latvijas ziemā ceturto daļu no tiem diezgan droši varam svītrot nost. 87 kWh akumulators sola jau gandrīz 500 kilometru, kas ziemīgajā realitātē būs kādi 350–400  kilometru – patiesībā jau itin pieklājīgs rādītājs.

Pabraukājot gan pa šoseju, gan arī izmetot loku pa piesnigušu mežu, ir skaidrs, ka mūsu apstākļos mašīna jūtas gana komfortabli un ar to mierīgi var braukt arī uz copi vai sēņot. No braukšanas viedokļa šim auto nav kur piesieties – viss te ir kārtībā.

Un cik tad šis prieks maksā – jau dzirdu lasītāju jautājumus. Lēti nav, jo "Ariya" ir vidējās klases elektromobilis, bet tie zem 40 000 eiro nu nekādi nemaksā. Šajā gadījumā jāpiemet klāt vēl desmit tūkstoši ar astīti, jo pašā lētākajā versijā par šo auto prasa 53 600 eiro. Gribēsi 87 kWh akumulatoru, rēķinies ar 60 000 eiro. Pilnpiedziņu? Jau virs 63 000 eiro. Padārgi, un te garastāvokli īpaši nespēj uzlabot pat valsts subsīdija 4500 eiro apmērā. Šķiet, vēl tomēr būs jāpaiet kādam laiciņam, līdz vidējais latvietis būs gatavs par elektrisku "Nissan" maksāt apmēram tikpat, cik par 3. sērijas BMW.

FAKTI

"Nissan Ariya"

Dzinējs: elektromotors

Akumulators: 63 vai 87  kWh

Jauda/griezes moments: no 178 kW/300 Nm

Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 7,6 sek.

Ar vienu uzlādi nobraucama distance: līdz 500 km

Cena: no 53 600 EUR

KONKURENTI

"KIA EV6"

"EV6" ir viens no interesantākajiem un stilīgākajiem elektroautomobiļiem, kura interjera dizainā var atrast šādas tādas paralēles ar "Ariya". Taču cenas ziņā "KIA" aiztraucas garām Nissan ražojumam, jo "EV6" pat lētākajā versijā maksā virs 60 000 eiro.

"ŠKODA ENYAQ iV"

Lai arī "Škoda" īpaši nepretendē uz stilīga auto statusu un iekšējās apdares ziņā jūtami atpaliek no "Ariya", toties cenas ziņā tas ir mazliet tuvāks tautai – lētākā versija ir mazliet zem 50 000 eiro. Pilnpiedziņas versija – nepilni 58 000 eiro.