Padomi vīriem (un ne tikai), kā uzturēt sevi labā fiziskā stāvoklī
Ir virkne vienkāršu noteikumu, kas cilvēkam palīdz sevi uzturēt labā fiziskā stāvoklī. Nekā sarežģīta te nav, tomēr mēs par šiem elementārajiem pasākumiem bieži vien mēdzam aizmirst. Tādēļ, vadoties pēc principa, ka atkārtošana ir zināšanu māte, "Deviņvīri" atgādinās dažas veselīgas patiesības.
Dzer ūdeni!
Teorijā ikvienam cilvēkam dienā vajadzētu izdzert divarpus litrus šķidruma. Padaudz, vai ne? Taču apmēram pusi no nepieciešamā daudzuma mēs saņemam kopā ar ēdienu, tāpēc nepieciešamais glāžu un pudeļu cilāšanas reižu skaits samazinās. Pietiks, ja izdzersi apmēram pusotra litra. Svarīgs atgādinājums: alus un citi alkoholiski dzērieni neskaitās, tie veselībai nāk par sliktu, nevis par labu! Un vēl viens ieteikums, lai nevajadzētu maniakāli uzskaitīt katru izdzerto tējas vai ūdens glāzi – vienkāršāk būs skaitīt tualetes apmeklējuma reizes. Ja dienas laikā esi bijis pačurāt vismaz piecas reizes, tad viss ir kārtībā. Ar noteikumu, ka nav problēmu ar prostatu un pūsli...
Kaloriju skaitīšana
Šīs rindas attiecas uz tiem, kuri cenšas tikt vaļā no liekā svara vai nepieļaut tā rašanos. Vispirms mazliet matemātikas: dienā cilvēkam vajadzētu uzņemt apmēram 2500 kilokaloriju, taču tās jāiegūst ar sabalansētu uzturu. Bet sabalansēts uzturs izskatās tā: 30 procenti olbaltumvielu, 30 procenti taukvielu, 40 procenti ogļhidrātu. Tātad apmēram 1000 kilokaloriju jāiegūst no ogļhidrātiem, bet viss pārējais no olbaltumvielām un taukvielām. Viens ieteikums svara nomešanai – pārspīlēt ar badošanos un sevis izdzīšanu treniņu zālē nevajag, jo speciālisti uzskata – ja cilvēks nedēļā nomet vairāk par 1,2 kilogramiem, viņš savam organismam nodara vairāk ļaunuma nekā labuma. Visu vajag darīt ar prātu un pamazām.
Roku mazgāšana
Kovidpandēmijas laikā jau ikvienam būtu vajadzējis iemācīties šo pantiņu, taču katram gadījumam vēlreiz – rokas jāmazgā vismaz 20 sekundes! Kārtīgi un rūpīgi – katru pirkstu, to starpas, arī panadzes un delmus. Pēc tam noslaucīt papīra dvielī, jo sabiedrisko tualešu gaisa pūtēji, kas domāti roku nosusināšanai, ir sātana izgudrojums – tie tikai uz visām pusēm dzenā mikrobus. Pat ja pieņemam, ka ļaunais kovids ir atkāpies, pietiek visādu citādu sērgu, ko mēs savā organismā ievazājam ar nemazgātām rokām.
Pucē zobus divreiz dienā
Kāpēc tieši divreiz, nevis vienu vai trīs reizes? Tāpēc, ka dakteri ir secinājuši – retāka tīrīšana ļauj mutē savairoties nevajadzīgiem mikroorganismiem, savukārt biežāka var nodarīt pāri zobu emaljai. Tādēļ zobus neiesaka tīrīt uzreiz pēc skābes saturošu produktu, piemēram, augļu, ēšanas, jo tie uz laiku mīkstina emalju un birstēšana to var bojāt. Pagaidi vismaz pusstundu un tad ķeries pie zobu birstes.
Temperatūras "nodzīšana"
Ja gadījies saslimt, tad jāver zāļu skapīša durvis un jāmeklē drapes. Bet varbūt labāk nesteigties un necensties par katru cenu "nodzīt" temperatūru, ja tā ir mazliet virs 37 grādiem? Vairums mediķu uzskata, ka pie ķermeņa temperatūru mazinošām zālēm jāķeras tikai tad, ja tā pārsniedz 39 grādu robežu vai arī ilgāk par trijām dienām turas 38,5 grādu līmenī. Pārējos gadījumos prātīgāk ļaut organismam pašam cīnīties ar vīrusu, jo temperatūras paaugstināšanās ir viena no šīs cīņas formām – augstākā temperatūrā vīrusam grūtāk izdzīvot.
Miedziņš nāk
Naktī pieaugušam cilvēkam vajadzētu gulēt vismaz septiņas stundas, kaut gan vēsturei ir zināmi daži izņēmumi, piemēram, britu "dzelzs lēdija" Mārgareta Tečere gluži labi esot iztikusi ar trim stundām miega. Vēl organismam var ļaut restartēties, pēcpusdienā laižoties nelielā snaudā. Ofisā vai pie pasažieru autobusa stūres to diez vai atļausies, taču strādājot no mājām – mierīgi. Tad, lūk, daži ieteikumi pēcpusdienas gulētājiem. Labs variants ir ieslīgt īsā snaudā uz 10–20 minūtēm, jo smadzeņu restartam ar to pietiek. Der arī stunda vai pusotras, jo šajā laikā organisms sasniedz gan vieglā, gan dziļā miega fāzi un atjaunojas. Taču nekur neder pusstundas gulēšana, jo iznāk ne šis ne tas un cilvēks pamostas saņurcīts un īgns.
Kādā temperatūrā gulēt?
Šoziem elektrības un apkures rēķini ir tādi, ka diez vai daudzi no mums var atļauties gulēt gluži kā tropos, istabas temperatūrai svārstoties 22–24 grādu robežās. Un tas arī nav pareizi. Briti vēl 19. gadsimta beigās par pareizu gaisa temperatūru guļamistabā uzskatīja 16 grādus, bet 1940. gada ziemā Latvijā, kad Otrā pasaules kara dēļ nācās taupīt energoresursus (toreiz tās bija ogles), valdība rekomendēja pat 15 grādus. Tas tomēr ir pārāk maz, jo par ideālu guļamistabas temperatūru uzskata 18 grādus – tad organisms netērē savu enerģiju, lai sasildītos, savukārt 24 grādi ir par daudz, jo miegā organisms dabiskā veidā sasniedz savu zemāko temperatūru, bet karstā istabā ar to rodas problēmas, kas savukārt kaitē miega kvalitātei.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Veselības akadēmijas" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
