Copes ābece: kur ziemā ķert un kā saglabāt lomu?

Kā zināms, lai ar copes rīkiem atrastos pie publiskām vai privātām ūdenskrātuvēm, jums būs nepieciešama Makšķernieka karte. Izņēmumi – tie, kuri ir jaunāki par 16 gadiem, un tie, kuri vecāki par 65 gadiem. Šajā kategorijā ietilpst arī cilvēki ar invaliditāti. Cik tad maksā Makšķernieka karte 2023. gadā? Uzskaitīsim augošā secībā: vienai dienai – 1,50 eiro, mēnesim – piecus eiro, trim mēnešiem – 7,5 eiro, bet visam gadam – 15 eiro. Te neietilpst licenču maksas pie privātiem ūdeņiem vai arī specatļaujas (arī licences) pie lašupju zonām. Kādu karti iegādāties – tas ir jūsu pašu ziņā. Svētdienas copmaņiem tā būs viena izvēle, nevaldāmiem ūdensrunčiem – pavisam cita. Visiem jums – visdažādākā kalibra ne asakas!

Par iespējām un vietām

Ziniet, man tas bija šoka un neviltota izbrīna nokautējošs informatīvs aperkots! Ja godīgi, es vispār nekad nebiju sastapies ar tādu tūrisma operatoru piedāvājumu. Firmu nesaukšu, intertīklā jūs to viegli atradīsiet! Nieks par to, ka viņi nepareizi raksta vārdu ūdenstilpe. Palūkosim, kāds tad ir viņu piedāvājums. Citēju: "Makšķerēšana robežojas ar Rīgas jūras līci (Kisezers (tā ir oriģinālā – red.), Baltezers, Juglas, Daugava un Lielupe). Savienošana ar jūras ūdeņiem nodrošina, ka dīķiem pastāvīgi ir zivju takas un ka jūs neielaižaties dīķī, kur tika izsisti zivju krājumi." Citāta beigas. Kādā dīķī, kad, kas un kurā gadā izsita?

Labi, nepiekasīsimies, te cilvēki ir izmantojuši "Google" tulkotāju un neatšķir ezeru no dīķa. Bet vietu piedāvājums skaidrs! Ko mums vēl piedāvā? Tūrē ietilpst aprīkojums ziemas makšķerēšanai; profesionāli makšķerēšanas piederumi un ēsma; meistarklase un makšķerēšanas apmācība; fotogrāfijas un video ar iemūžinātām trofejām. Labi. Un kā tas strādā? Vēlreiz citēju: "Izvēloties ziemas makšķerēšanas pakalpojumus gida pavadībā, nevajadzēs ņemt līdzi makšķerēšanas piederumus zemledus makšķerēšanai – ēsmu, zivju kasti, urbi utt. (..) Jums nebūs jāuztraucās par to, cik ērti būs apstākļi, jo mūsu gids izvēlēsies ideālāko laiku un vietu makšķerēšanai. (..) Šī tūre ir piemērota gan iesācējiem, gan pieredzējušiem makšķerniekiem, jo papildus gida pakalpojumiem jums tiks nodrošināts arī profesionāls inventārs, viņi rīkos meistarklasi par ziemas velcēšanu (??? – red.) utt."

Velcēt zem ledus? Viņi raksta, ka tā esot ziemas makšķerēšanas metode! Okei, varbūt to ir izdomājis Īlons Masks. Par gidiem – var jau būt, ka pie viņiem strādā tādas raudzes universiāļi kā zemledus pasaules čempioni Grabovska, Kārkliņa vai Raciborska līmenī! Kaut gan māc stipras šaubas...

Un tagad – pie saldā ēdiena! Zināt, cik maksā šāda vienas dienas astoņu stundu tūrīte? Bungu tremolo... 400 eiro!!! Sasodīti četri simti! Jūs par to naudu varat nopirkt 250 litrus benzīna, 30 kilogramus izcilas laša filejas vai astoņus kilogramus sarkano ikru! Nemaz nerunājot par vairākkārtējiem braucieniem uz Pērnavas līci, Peipusu, Kuršu kāpu vai nedēļas nogali Ālandu salās!

Normāla izvēle

Pievēršoties kaimiņvalstīm, nevajadzētu aizmirst, ka Igaunijā visai strikti seko līdzi noķerto zivju izmēriem (asarim minimālais – 25 cm, breksim – 35, zandartam – 46 cm). Neviens jau iepriekš rakstītajā nenoliedz, ka zivis ziemā var noķert Rīgas līča rajonā. Te gribētos vien atzīmēt: jo lielāka ūdenstilpe, jo grūtāk tajā atrast un uzrunāt draudzēties alkstošu aukstasiņu tusētāju kompāniju. Protams, ir zināmas un aktīvas vietas, taču ziemā viss notiek nedaudz citādi. Mūsu ieteikums – ja jums ir labi copes paziņas un draugi vietējā vidē, tad dodieties pārdienu piedzīvojumā uz nelieliem Latgales vai Vidzemes augstienes ezeriem! Viena diena rūpīgākai izlūkošanai, un jau nākamajās – ja barība un pieredze nepievils – bez loma nepaliksiet teju ar simtprocentīgu garantiju!

Kā uzglabāt dižlomu?

Apsveicu – ja rudens sezonas spiningmedībās vai ziemā ūdojot esat ticis pie trofejlīdakas svarā virs pieciem kilogramiem! 99,99 procenti, ka tā ir mamma! Kāpēc? Tāpēc, ka ihtioloģijas novērojumu vēsturē "Esox lucius" jeb mūsu Eiropas līdakas tēviņi nav fiksēti svarā virs 5,4 kilo. Bet ko mums ar lomu darīt tālāk?

Transportēšana

Visvienkāršākais veids – braukt mājās, piešaut klāt speķi vai cūkas cauraudzi un visu pārstrādāt kotletēs. Tā nav slikta ideja, ja jums ir daudz ēdāju. Tiesa, ir otrs moments – ja ir liels ēdmaņas pārpalikums, atdzisusi zivs kotlete garšas un arī sulīguma kvalitātēs stipri zaudēs maltās gaļas kotletei. Tāpēc varam ieteikt dažus stiķus, kā ar līdaciņu našķoties teju visas ziemas garumā.

Skaidrs, ka pēc trofejas noķeršanas to vajadzētu ātri iemidzināt un atbrīvot no iekšām un žaunām. Ja jums ir vairāk laika, ērta filēšanas vieta un labs apgaismojums, tad varat turpināt to, kas būs aprakstīts tālāk.

Taču atgriežamies pie loģistikas. Mazai atkāpei – savulaik no Ālandu salām mēs līdakas filejas mājup vedām gluži kā hamburgerus, proti, starp līdaku filejām ieslāņojām pa kadiķa zariņam (var pat ar visām ogām) – pat pēc divu dienu pārbrauciena zivs bija supersvaiga un piesātināta ar maigu skuju aromātu.

Piedodiet par lirisko novirzi! Atgriežamies pie mūsu loma. Domājams, ka Latvijas apstākļos atgriešanās mājās no copesvietas jums neprasīs vairāk par četrām stundām. Bet tik un tā, lai saglabātu zivs miesu maksimāli svaigu, jums būs nepieciešama aukstumsoma vai aukstumkaste. Pirmā lielākoties ir ražota no mīksta materiāla (ekonomiskā cenu līnija 5–30 eiro), kas izoderēts ar alumīnija termoplēvju slāni, bet otrā – no cietiem plastmasas sakausējumiem (28–40 eiro). Protams, ja jūsu spēkrats ir pieblīvēts ar visādiem smalkiem copes daiktiem, tad labāk derēs otrs variants, jo to bez bēdu varēs nobēdzināt jebkurā tukšākā vietā. Drošības labad kastē vai somā mēs varam ieguldīt arī divus vai trīs aukstuma elementus (0,9–1,5 eiro).

Filēšana

Te, kā dzejnieks teiktu, iestājas divas pasaules. Tajā pirmajā dzīvo tie, kuri nevar iedomāties ceptu zivi bez ādas. Viss ir forši, tikai atcerieties, ka šajā gadījumā zivs 5+ kilo svarā būs jāatzvīņo un, ja tas notiks mājas virtuves apstākļos, iespējams, Lieldienas jūs sagaidīsiet viens pats un bez trušu olām! Vēl viena lieta: lai kā jūs tālāk neiepakotu savu fileju, tai ir daudz lielāki riski sabojāties ātrāk par tīru gaļas gabalu.

Labi, tagad ejam otras pasaules virzienā. Pirmais. Ar labu filejnazi (12–20 eiro) griežam abpus mugurkaulam no galvas pamatnes līdz astes galam tā, lai izveidotos divas zivs puses. Otrais: izņemam lielo mugurasaku kopā ar  monstra galvu – tā lieliski noderēs zupai vai zivs buljonam. Trešais. Taisām nelielu iegriezienu katrai no abām pusēm astes lejucī un tālāk, viegli piepalīdzot ar nazi, velkam nost ādu ar visām zvīņām uz galvas pusi – gluži kā kapuci! Pirmajā reizē var aizķerties, bet, kad piešaujas, šo manipulāciju var veikt pat sekunžu laikā!  Ceturtais – ar šķērēm vai pinceti izņemam visas redzamās lielās un mazās asakas un gatavojamies pēdējam cēlienam!

Mumificēšana

Te mums būtu jāsaprot, cik lielus gabalus mēs gribam iepakot un sasaldēt. Mēs ieteiktu proporcionāli 1:2, proti, 200 un 400 gramus, 250 un 500 gramus utt. Tas galvenokārt tādēļ, ka jūs jau iepriekš nekad nezināsiet, cik  tieši būs jāatsaldē, bet, ja ir divi dažādi lielumi, kopējo svaru ir vieglāk porcionēt bez atlikumiem, jo, kā teica viens aizsaulē copējošs meistars: divreiz saldēta zivs – tas vairs nav košers! Vienkāršākie no saldēšanas iepakojumiem ir pārtikas plēve (1,5–2,5 eiro rullis) vai aizveramie jeb zipmaisiņi (0,05–0,15 gabalā). 

Es gan vairāk uzticētos pirmajiem, jo ar plēvi katru fileju var ietīt daudzās kārtās gluži kā kokonu! Galvenais – saglabāt zivs iekšējās sulas un, pēc iespējas, minimalizēt gaisa piekļuvi. Te, protams, visdrošākais un reizē dārgākais variants ir izmantot vakuumatoru (30–70 eiro). Tādējādi produkts saldētavā var nodzīvot pat vairākas ziemas – tas ir empīriski noskaidrots! Un pēdējā piebilde par sāli. Zināms, ka tas padara gaļu blīvāku, un šajā procesā tas var būt ļoti noderīgi. Vienīgā neraža, ka mēs nekad nezinām, vai mūsu sālsgaršas sakritīs ar citām. Nu, izņemot reizēs, kad visi ir iemīlējušies...