Latvieši pārsteidz ar apbrīnojamu skaņu: Jānis Irbe par skandām, ko dzirdēs visā pasaulē
Latviešiem patīk ik pa laikam pārsteigt pasauli ar negaidīti kvalitatīviem risinājumiem dažādās tehnoloģiju jomās. Ar mūziku saistītās nav izņēmums. Oriģināli ģitāras pedāļi, inovatīvi modulārie sintezatori, neticami labi skanošas skandas… Šis stāsts būs tieši par skandām. Šoreiz par neparastajā "Aretai" vārdā nosauktām.
"Aretai" nav nedz japāņu, nedz kādas neparastāk nodēvētas latviešu meitenes vārds. Tas aizgūts no sengrieķu valodas un tulkojumā nozīmē “izcilības”. Tieši tik augstu mērķi sev uzlicis Jānis Irbe – IT jomas speciālists, kurš lielāko daļu sava līdzšinējā mūža veltījis pašmācībai arī audioinženierijas jomā. Savienojumā ar korista muzikalitāti un neizsīkstošu melomāniju radušās skandas, kurām atradusies vieta nežēlīgas konkurences piesātinātajā "high-end" audio aparatūras tirgū.
Radiotehnikas uzlabošana
“Lai uzbūvētu labas skandas, nepietiek ar orientēšanos elektronikā,” neparastā nosaukuma "Aretai" jēgu skaidro Jānis. “Ir jāiedziļinās gan elektronikā, gan akustikā, gan dizainā. No paša sākuma mans izaicinājums bija uztaisīt labāk par visiem.”
Mēs tiekamies plašajā salona "xcelsior design space" telpā Uzvaras bulvārī, kas pieejama ikvienam. Arī tiem, kuri vēlas paklausīties "Aretai" skanējumu un, jā, novērtēt arī dizainu. Skandas ar tādu kā gramofona taurīti, kas iebūvēta augšējā skaļruņa vietā, liek tajās iemīlēties ātrāk nekā vienkārši kantainā, lai arī glītā kastē.
Aizsākās "Aretai" iecerēšanas stāsts, protams, ne ar taurītēm skandu korpusa augšpusē. Jānis allaž bijis melomāns un audiofils, kuru vienmēr kaut kas kaitinājis jebkuru skandu skanējumā. “Manā uztverē izcilība ir visa liekā, traucējošā atmešana. Paliek nepieciešamais minimums, esence, kas tad arī veido to izcilību. Ja mēs runājam tieši par skaņu, tad izcila skaņa ir tāda, kas nevis neienes neko lieku, bet izskan dzīvi. Lai ir sajūta, ka mūzikas instrumenti skan telpā, mājās pie cilvēkiem.”
Izklausās vienkārši – nopērc dārgas skandas, noliec mājās, un visam taču būtu jābūt kārtībā. Tā diemžēl nav. Problēmas sakne ir mūzikas studijā ierakstīšanas un ieraksta mājās atskaņošanas ķēdē, kurā pa vidu dzīvespriecīgi mitinās dažādas cilvēku pieļautās kļūdas. Tās savukārt rodas galvenokārt tādēļ, ka skanējums ierakstu studijā, kur telpa ir akustiski noslāpēta, lai varētu dzirdēt visas ieraksta nianses, diezgan būtiski atšķiras no skanējuma mājas apstākļos.
“Ir, protams, cilvēki, kuri pacenšas uzbūvēt sev speciālu klausīšanās telpu, bet daudz lielāks tirgus segments ir ļaudis, kuriem vienkārši gribas mājās labu skaņu parastā, normāli mēbelētā istabā. Un tas patiesībā nav nemaz tik slikts variants.”
Te tad arī sākas īstā skandu ražotāju sacensība – kā panākt, lai tās skan izcili triviālos sadzīves apstākļos. Turklāt neaizraujoties ar pārāk lielas vietas aizņemšanu cilvēku dzīvesvietās. Šai sacensībai Jānis neapzināti sāka gatavoties jau… 11 gadu vecumā.
“Pirmās skandas mēs kopā ar brālēnu modificējām uz viņa balkona. Abonējām tādu krievu žurnālu "Radio". Tajā atradām šāda radošā procesa aprakstu – tur bija gatava shēma, kā uzlabot "Radiotehnikas" ražotās skandas "S30". Bija vajadzīga mazliet lielāka kaste ar biezākām un kārtīgāk apstrādātām sienām un tā tālāk. Atslēgas moments bija skandā iebūvētais joslu filtrs. Tieši izmaiņas tajā deva pārsteidzošu rezultātu un apziņu, ka ir tik tiešām liels potenciāls uzlabot to, ko var nopirkt veikalā.”
Objektīvais desmitnieks Minhenē
Loģiski, ka šādi secinājumi lika būvēt savas skandas, kuru skanējumā ik pa laikam atkal un atkal varēja sadzirdēt kādus kaitinošus trūkumus. “Biju izpētījis visus klasiskos "Radiotehnikas" skandu modeļus, kas bija ļoti izplatīti gan Padomju Savienībā, gan ārpus tās robežām. Ar tolaik vēl topošo sievu Agnesi bijām ceļojumā uz Laosu un pat tur ieraudzījām "S90", kas bija izliktas uz ielas, lai apskaņotu āra restorānu.”
Interesanti, ka Jānis skandu būves jomā tā arī palicis pie arvien intensīvākas un padziļinātākas pašmācības, jo Tehniskajā universitātē apguva IT zinības un šajā jomā līdz pat nesenam laikam visu mūžu arī strādājis. “Formālās izglītības akustikā un elektronikā man tik tiešām nav, taču iesāku ar "Radio" žurnāliem, turpināju ar interneta forumiem un jomas speciālistu sarakstītām grāmatām. Piemēram, vienu no fundamentālajiem darbiem sarakstījuši bijušie JBL darbinieki Floids Tūle un Šīns Olivs. Ir vēl tāda lieta kā "Audio Engineering Society" – organizācija, kas bāzējas Amerikā, bet organizē pasākumus visā pasaulē, tajā skaitā Rīgā, kuros tiekas šīs jomas patiesie interesenti. Turklāt ikvienam, kļūstot par biedru, par nelielu samaksu ir pieejama šīs organizācijas uzturētā, apjomīgā elektroniskā bibliotēka internetā.”
IT jomai Jānis deviņdesmitajos gados pievērsās tādēļ, ka tas bija arīdzan interesējošs lauks, kurā studiju laikā sākt pelnīt līdzekļus iztikai. Pirmais viņa darbs bija datortīklu administrators Akadēmiskajā bibliotēkā, kam sekoja strādāšana vairākos IT uzņēmumos, ieskaitot "Lattelecom", un attiecīgi lielu projektu izstrādāšana, bet šoreiz stāsts ne par to.
Izlemt pilnībā par labu skandu būvei, kam veltīt visu savu darbalaiku, Jānim palīdzēja bērnu kopšanas atvaļinājums. “Tas bija saistīts ar pirmajiem diviem bērniem. Attiecībā uz darbu sapratu, ka mani skandu būvēšana tik tiešām interesē un kaut kas ar to ir jādara. Noīrēju darbnīcu un sāku nopietni strādāt šajā virzienā.”
“Lūzuma punkts lēmumā par labu tam, ar ko pilnībā nodarbojos tagad, bija brauciens 2013. gadā uz Eiropā lielāko augstākās klases mājas audiosistēmām veltīto izstādi, kas katra gada maijā notiek Minhenē. Tur no visas pasaules sabrauc "high-end" jomas speciālisti, lai satiktos un apskatītos, kas jauns un interesants ir zīmolu piedāvājumā. Būtībā, ja tava zīmola tur nav, tad tu arī īsti neesi globālajā tirgū pamanāms. Izstādē toreiz pavadīju visas trīs dienas un biju uzstādījis sev mērķi paklausīties pilnīgi visas skandas, kas tur tiek prezentētas. Tas nozīmēja apmeklēt 136 stendus. Biju sev izdrukājis "excel" failu ar visu zīmolu nosaukumiem, gāju no istabas uz istabu, klausījos, analizēju un pierakstīju, kas ir un kas nav labs konkrētajā skanējumā. Piefiksēju arī cenas, lai saprastu, cik maksā kāda līmeņa skaņa un dizains. Tobrīd man darbnīcā jau bija pusgatavs mūsu pašreizējā TOP modeļa prototips, ar ko biju nocīnījies jau trīs gadus, tādēļ varēju izdarīt daudz vērtīgu secinājumu. Divus gadus vēlāk atkal devos uz Minheni, lai saprastu, vai esmu gatavs mesties iekšā tirgū. Ar vēsu prātu izvērtējot, sapratu, ka skaņas ziņā mans produkts ir tā brīža TOP desmitniekā.”
Uzrāviens pēc kovida
Pēc tik iedvesmojoša secinājuma Jānis saprata, ka nākamais solis ir dizaina izveide, tādēļ uzrunāja vienu no progresīvākajiem Latvijas dizaineriem – Edgaru Zvirgzdiņu. Viņš piekrita, un 2018. gada septembrī piedzima "Aretai". “Nākamā gada maijā mēs jau piedalījāmies pirmajā izstādē, lai arī brīdī, kad dibinājām uzņēmumu, mums vēl nebija gatava produkta. Devāmies uz to pašu Minheni, taču ne gluži uz lielo izstādi, bet vienlaikus notiekošo, kas domāta nelieliem jeb nišas ražotājiem un uz kurieni regulāri kursē busiņš no lielās izstādes. Pabeidzām savu produktu tikai iepriekšējā dienā pirms došanās uz izstādi, jo bija jāpārvar nenormāli daudz šķēršļu, tajā skaitā 3D modeļa radīšana un ražotāja atrašana, kas reāli uzražo pirmajam eksemplāram korpusus, viss jāsaliek un jānotestē. Paspējām, bet visu darījām burtiski pa minūtēm.”
Rezultāts bija pārsteidzošs gan pašiem, gan jauno ražotāju izstādes viesiem un organizētājiem – "Aretai" saņēma izstādes zelta godalgu! Kuģis bija palaists vētrainajos audio okeāna viļņos, tādēļ bija jāķeras pie tā stūrēšanas. Citiem vārdiem sakot, pie mārketinga, kura niansēs "Aretai" iedziļinās Annija Kristiāna Sirmā. Lielāka komanda pagaidām tā arī nav izaugusi, jo galvenais, kā zināms, ir tās kodols, bet "Aretai" ir vairāki sadarbības partneri.
“Sapratām, ka mārketingā nedrīkstam nolaisties zem tā līmeņa, kā mēs tirgū pozicionējam savu produktu un zīmolu. Proti, arī tam jābūt izcilam. Izveidojām ļoti kvalitatīvus datorgrafikas renderus, kas ir mūsdienīga tendence un ļauj variēt ar apdarēm, pirms tās ir realizētas, saprast arī pašiem, kas der un kas nē. Attīstīties palīdzēja arī piedalīšanās LIAA Biznesa inkubatorā.”
Kuģa ieskrējiens bija labs un daudzsološs, bet tad dzenskrūve satikās ar kovida tīkliem, kā jau tas notika arī daudzos citos biznesos. “Paspējām vēl aizbraukt uz izstādi Vjetnamā, kas bija interesants piedzīvojums. Tomēr svarīgākais bija konkrētas atgriezeniskās saites saņemšana – izplatītājs mums norādīja, ka ar vienu produktu ir par maz. Vajag produktu līniju, citādi neviens "Aretai" neuztvers pietiekami nopietni.”
Pandēmijas laiks bija ideāla pauze, kad to risināt, kā rezultātā radās jauni – vidējā un mazā izmēra skandu modeļi. Jānis, kļuvis arī par daļēju mājskolotāju, kā jau tas notika ar visiem vecākiem, saprata, ka jāpieliek galējs punkts savam paralēlajam “vismaz piecas "Zoom" sapulces dienā” darbam IT jomā.
Pandēmijas laikā "Aretai" izturēja arī atlases konkursu, lai ar LIAA atbalstu varētu piedalīties Latvijas stendā EXPO izstādē Dubaijā, bet šogad starptautiskā reprezentācija tika atsākta pilnībā. Jau aprīlī "Aretai" kopā ar ASV pastiprinātāju ražotāju Benchmark "Audio Systems" iesildījās izstādē "Axpona" Čikāgā. Maijā visa komanda devās uz lielo "High End Munich" izstādi. Tā kā tā ir lielākā izstāde Eiropā, tur radās kontakti ar jauniem sadarbības partneriem – austrāliešu izcelsmes lampu pastiprinātāju ražotāju "MelodyHIFI", vācu audio kabeļu ražotāju "VIABLUE" un dienvidkorejiešu skaņas straumētāju ražotāju Aurender, kā arī starptautiski nozīmīgiem audio produktu izplatītājiem.
Par svarīgāko gada notikumu "Aretai" kļuva "Red Dot" Eiropas dizaina balvas iegūšana. Tas ir prestižākais dizaina konkurss pasaulē ar vairāk nekā 20 000 dalībnieku katru gadu. Ļoti ražīga bija arī izstāde oktobrī Varšavā, kurā apmeklējums bija pārsteidzoši piesātināts, un "Aretai" klausīšanās istabā cilvēki uzturējās visu izstādes laiku.
“Vēl piedalījāmies arī dizaina izstādē "Maison & Objet" Parīzē. Kopumā visās izstādēs saņēmām no apmeklētājiem ļoti pozitīvu novērtējumu, bet, kas ir svarīgi, arī vēlmes un ieteikumus, ko pēc tam pārrunājām, un atsevišķos gadījumos arī veicām produktos nelielas korekcijas. Ļoti iedvesmojoši bija ieraudzīt un sajust klātienē, ka cilvēki tiešām sajūsminās par mūsu paveikto darbu. Daži mūsu istabā izstādēs nosēdēja stundu vai pat ilgāk. Mūsu mazākās skandas šajā izstādē visiem bija lielākais pārsteigums, kas saņēma arī žurnāla "Soundstage!" galveno izstādes balvu un vērtējumu – mazas skandas, kas pārsteidzošā kārtā skan tā, it kā būtu lielās.”
Motivācija ir emocijas
Daudzās atzinības, protams, vēl nenozīmē tūlītēju naudas kalnu gāšanos uzņēmuma kontā. Kā jau gandrīz jebkurā jaunā uzņēmējdarbībā, pirmie gadi tiek veltīti cīņai par labākā produkta statusu, klientiem, sadarbības partneriem… Turklāt "Aretai" gadījumā cīņa diezgan loģiski ir par globālā tirgus maksātspējīgo klientu nišu, bet šāda tirgus barjeras tipiski ir augstas. Jānis to labi apzinās, bet ir apņēmības pilns un mierīgs. Lielās skandas jeb "Contra 350F" Latvijā pagaidām iegādājies tikai viens klients. Iemesls ir cena 45 000 eiro par pāri. Vidējās jeb "Contra 200F" – 20 000 eiro, bet mazās jeb "Contra 100S "– 7500 eiro.
“Audio tirgū parasti tiek nodalīti divi patērētāju segmenti – hi-fi un "high-end". Lielākā daļa, protams, meklē hi-fi. Tas tiek nopirkts un tiek secināts, ka ir OK, bet nav gluži izcili. Runājot par vidējā un lielā izmēra skandām, "high-end" cenas slieksnis ir no 5000 eiro. Tā ir summa, kurai liela daļa cilvēku jau nevar pārkāpt pāri kaut vai tīri psiholoģiski. Līdz brīdim, kad izdzird kaut ko labāku. Ne velti mēdz teikt, ka visas nelaimes, bet arī daudz kas labs, dzīvē nāk no salīdzināšanas…”
Ko tur slēpt – arī šā raksta autors bija gatavs pameklēt, vai kabatā nav aizķērušies vismaz tie divdesmit tūkstoši, lai mājās esošās vidējā izmēra "Wharfedale" skandas tomēr iemainītu pret mūsu tautiešu ražotajām "Aretai". Neatradās, bet doma par “ja nu gadījumā” galvā aizķērās gan. Subjektīvi melomāniskais un amatieriski audiofiliskais secinājums pēc sev iecienītu skaņdarbu paklausīšanās bija šāds – "Aretai" ir izdevies radīt dzīvu un dzidri niansētu skaņu, taču to ir paveikuši diezgan daudzi. Krietni mazākam lokam ir izdevies tam pieplusot arī dzīvu zemo basu, kas daudziem latvju mūzikas mīļiem tomēr ir ļoti fundamentāli svarīgs aspekts. Turklāt "Aretai" skandas, it īpaši lielās, spēj saglabāt skaņas kvalitāti pat pie kārtīgas privātmājas ballītes cienīgiem decibeliem.
Dārgas skandas, kas vēl savienotas ar gana atbilstošu pastiprinātāju, protams, izklausās garšīgi un smalki. Taču atcerēsimies, ka mūsu dzīvē sen lepni iesoļojušas ērtības straumēšanas servisu izskatā. Jānis nenoliedz "Spotify" uzvarošo esamību mūsdienās, tomēr dod neslēptus mājienus "Tidal" augstas izšķirtspējas failu servisa abonēšanas virzienā. Atšķirība ar šādu aparatūru būs jūtama ļoti, ļoti. Visvairāk viņš cer sagaidīt franču "Qobuz" servisa paplašināšanos arī Latvijas virzienā, jo pats par vislabāko atzinis tieši šā pakalpojuma kvalitāti. Gaidīsim ar audiofilisku interesi, jo Jānis uzsver, ka slikta skaņa neatkarīgi no skanošās mūzikas nokauj garu un izraisa nogurumu. Kamēr kvalitatīva mūzikas atskaņošana sniedz enerģiju un prieku baudīt dzīvi.
“Mana motivācija ir sniegt cilvēkiem risinājumu iegūt iespējami spēcīgākās emocijas no mūzikas viņu pašu mājās. Es redzu, ka ar daudziem, tostarp ļoti dārgiem audio aparatūras produktiem to neizdodas izdarīt pilnībā, jo to dizainā tiek ignorēti daži svarīgi principi. "High-end" segmentā pircējiem nereti tiek sapūsta acīs bieza un dārga migla, mēģinot pārdot eksotiskas tehnoloģijas, kas bieži vien nerada sajūtamu efektu. Savu pasūtījumu skaitu mēs pagaidām neizpaužam, bet to ir aizvien vairāk,” rezumē Jānis.
Ņemot vērā, ka latviešu zīmola "Aretai" skandas tiek samontētas tepat Rīgā un arī to korpusu ražošana notiek pie vietējiem ražotājiem, atliek novēlēt, lai arī turpmāk izdodas nest Latvijas vārdu pasaulē.
Jānis Irbe
Vecums: 48 gadi.
Stils: uzvalks virs T krekla ar uzņēmuma logo.
Dzimis Dobelē, dzīvojis Liepājā, kopš studiju gadiem nu jau ir ilggadējs rīdzinieks.
Studējis IT jomas sistēmu analīzi Rīgas Tehniskajā universitātē.
Strādājis par IT speciālistu vairākos lielos uzņēmumos.
Līdztekus darbam pašmācībā niansēti apguvis skandu elektroniskā un akustiskā dizaina principus.
Dziedājis koros "Kamēr" un "Balsis".
Precējies, trīs bērnu tēvs.
Dzīvo ar skaidri nolasāmu pārliecību, ka ir iespējams un vajag tiekties uz absolūti izcilu mūzikas skanējumu mājas apstākļos.
Internetā ar "Aretai" var iepazīties mājaslapā Aretai.com
Šis raksts un daudz kas cits interesants lasāms žurnāla "Deviņvīri" jaunākajā numurā, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.