"Deviņvīri" testē: vai jaunais "KIA Sportage" ir ideāla viduvējība?

Pirmās paaudzes "KIA Sportage" lielākais trumpis bija dizains – nelielais krosovers tiešām izskatījās visnotaļ sportisks. Pat sportiskāks nekā bija patiesībā. Taču vēlākajās versijās sportiskais izskats kaut kur pačibēja un mašīna kļuva tāda kā apaļīgāka, atgādinot pensijā aizgājušu un apvēlušos sambo cīkstoni. Jaunais "Sportage", pēc visa spriežot, ir atgriezies trenažieru zālē, nometis liekos kilogramus, uzaudzējis muskuļus un atkal ieguvis kārtīga atlēta vaibstus.

Tev acīs bumerangs

Auto dizains ir patiešām interesants un glīts. Skatoties no priekšas, uzreiz ievērojam īpatnējās formas lukturus – tie atgādina bumerangus. Komplektā ar roboto radiatora resti tie rada mazliet izaicinošu tēlu, it kā mašīna teiktu – nāc skrieties! Un jau atkal varam redzēt, ka lēmums nomainīt KIA logo ir bijis ļoti veiksmīgs – jaunais logotips uz motora pārsega un stūres izskatās stilīgi, atšķirībā no vecā, kas bija aizķēries pagājušajā gadsimtā.

Arī no sāniem "Sportage" izskatās neslikti, par ko lielā mērā jāpateicas kosmiskā dizaina riteņu diskiem. Diezgan stilīga ir arī aizmugures daļa, kur galvenais akcents ir garenie lukturi. Vienīgā detaļa, kas man ne pārāk patika, bija melni krāsotā aizmugurējā bampera daļa – tur arī būtu prasījies pēc kādas dizainiskas odziņas.

Kāpjam iekšā! Te mums ir milzīgs un viegli ieliekts displejs, kas sniedzas pāri viduskonsolei. Labi pārskatāms, viss te ir saprotams un viegli pieejams, Būtu jau gribējies, lai displejs ir iestrādāts priekšējā panelī, nevis vienkārši uz tā uztupināts, bet neko darīt – dizaineriem šāds risinājums ir licies labāks. Instrumentu panelis ir digitāls, taču bez liekām cikucakām un izskaistinājumiem. Klimatkontrole ir vadāma gan ar skārienjutīga paneļa palīdzību, gan arī izmantojot fiziskas pogas – arī tas ir labs risinājums, kas nespiež šoferi braukšanas laikā izmisīgi bakstīties pa ekrānu.

Ātrumu pārslēga funkcijas, kā jau jaunākajos KIA modeļos ierasts, pilda grozāms disks ar pozīcijām P, D, R, N. Nav jau gluži ierastā ātrumkloķa raustīšana, taču pierast var ļoti viegli. Var ieslēgt arī sporta režīmu, taču, godīgi sakot, lielas jēgas no tā nav, jo vismaz hibrīda versijai, kas tika Deviņvīru testam, ar dinamiku viss tāpat ir kārtībā.

Ja runājam par ērtībām, tad arī te viss ir labi – vietas pietiekami ir arī aizmugurē sēdošajiem, ieskaitot pat pagara auguma cilvēkus. Arī bagāžnieks pietiekami ietilpīgs vairākām ceļasomām.

Gan pilsētai, gan laukiem

Kā jau teikts, mums testam tika "Sportage" hibrīds, kas ir jaudīgākais no visiem modeļiem, jo kopumā nodrošina 230 zirgspēku jaudu – tāda izmēru un svara automobilim pilnīgi pietiekami. Nebūs gluži raķete, taču apdzīšanas brīžos pilnīgi noteikti nevilksies kā gliemezis. Attiecībā uz degvielas patēriņu specifikācijā kaut kas teikts par nepilniem sešiem litriem, taču realitātē, braucot un īpaši nedomājot par ekonomiju, būs ap septiņiem vai septiņarpus.

Izmēģinājām "Sportage" gan uz šosejas, gan arī uz lauku ceļiem, un abos gadījumos automašīnai nebija kur piesieties. Tā ir stabila, ar ceļu grambām tās piekare tiek galā gana labi – un ko gan Latvijas apstākļos vairāk no auto vēlēties?

Auto ir piebāzts ar visām iespējamajām drošības funkcijām. Kādu gabalu pamēģinājām pabraukt tādā kā autopilota režīmā: ieslēdzot kruīzkontroli, joslu asistentu un sadursmes novēršanas asistentu. Noņemam rokas no stūres – un viss notiek, auto brauc pats, perfekti turoties joslas vidū, nelienot pretējā joslā un ieturot drošu distanci no priekšā braucošā. Ilgi gan tā braukt nevar, jo pēc pārdesmit sekundēm displejā parādās paziņojums, kas aicina uzlikt rokas uz stūres un tā pierādīt, ka šoferis nav nomiris ar infarktu. Pagaidām, ziniet, likumi vēl neļauj mašīnai pa ielām braukāt bez vadītāja līdzdalības. Taču tīri tehniski KIA to varētu.

Dārgi vai ne pārāk?

Tīri emocionāli vērtējot, šī varētu būt ideāla mašīna tiem, kuriem vajag labu un uzticamu auto, lai nonāktu no punkta A punktā B, īpaši nedomājot, ar ko tu brauc un kā tu brauc. Braucot ar "Sportage", viss notiek viegli un nepiespiesti. Jau apsēžoties pie stūres, uzreiz ir skaidrs, kas kur atrodas, bet brauciena laikā nevienu brīdi negribas teikt – lūk, šī lieta gan man nepatīk! Lielisks vidēja līmeņa auto par saprātīgu cenu un bez galvu reibinošām ambīcijām – tā īsumā varētu raksturot "KIA Sportage".

Cik tad tāds maksā? Mūsu izmēģinātā hibrīda versija ir visdārgākā un maksā, sākot no nepilniem 36 000 eiro. Liekas padārgi? Tad var ņemt versiju ar 1,6 litru 150 zirgspēku benzīna dzinēju, kas pieejama pat ar manuālo ātrumkārbu un lētākajā komplektācijā maksās 27 000 eiro. Vidēji labi nokomplektēta auto cena grozīsies ap 30 000 eiro. Patīkami arī tas, ka KIA piedāvā interesantus krāsojumus, kas atšķiras no ierastajiem pelēkajiem un baltajiem toņiem, piemēram, zaļu, oranžu, dzeltenu un bronzas krāsu. Šai mašīnai tādas krāsas piestāv.

FAKTI

"KIA Sportage Hybrid"

Dzinējs: 1,6 litru benzīna + elektromotors

Jauda: 230 ZS

Griezes moments: 350 Nm

Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 8 sek.

Vidējais degvielas patēriņš uz 100 km: 6–7 l.

Cena: no 35 990 EUR

Konkurenti

"Škoda Karoq"

Praktiskā latvieša izvēle – te varam iztikt bez hibrīda, toties saņemam labi saprotamu un zināmu automašīnu un, ja ir vēlēšanās, divu litru dīzeli. Cenas diezgan līdzīgas – jaudīgākā "Karoq Sportline" versija ar 150 ZS dzinēju sākas no 32 000 eiro.

"Hyundai Tucson"

Latvijā populārs krosovers, ko var uzskatīt par ļoti tuvu "KIA Sportage" radinieku. Hibrīda versijām "Tucson" un "Sportage" dzinēja parametri sakrīt pilnībā, tādēļ atliek vien izvēlēties – kurš dizains patīk labāk. Arī cenas ļoti līdzīgas, "Tucson" hibrīda vienkāršākās versijas būs pat mazliet lētākas.

"Jeep Compass"

Izmēru un komforta ziņā visai līdzīgs automobilis, taču drīzāk būs domāts tiem, kuriem patīk izcelties. "KIA Sportage" uz Latvijas ceļiem ir diezgan daudz, bet "Jeep Compass" satikt gadās krietni retāk. Turklāt arī maksā tas dārgāk – puslīdz labā komplektācijā no 30 000 eiro uz augšu, turklāt bez hibrīda iekārtas.