Kā top mūsu armijas arsenāls: "Patria" bruņas Latvijai
Nu jau vairākus mēnešus Nacionālie bruņotie spēki pamazām tiek apgādāti ar bruņumašīnām "Patria", kas daļēji tiek būvētas tepat Latvijā. Pagaidām gan šis projekts ir tikai sākuma stadijā, un pie mums tiek veikta ne pārāk liela daļa darbu bruņumašīnu būvē, taču pārskatāmā nākotnē aina būtiski mainīsies.
Vēl pirms dažiem gadiem doma par to, ka Latvija varētu ražot bruņumašīnas, droši vien mums liktos fantastiska un neīstenojama. Ja šis uzdevums būtu mums jāveic vieniem pašiem, tad droši vien tā arī būtu, taču mūsdienu globalizācijas laikmetā pilnīgi normāli ir kooperēties un ražošanu sadalīt pa dažādām valstīm – pat tāda mēroga koncerns kā "Volkswagen" visus savu automašīnu komponentus neražo Vācijā. Līdzīgi ir ar "Patria" projektu, kurā spēkus apvienojusi Somija un Latvija (sākumā piedalīties plānoja arī igauņi, tomēr beigās apturēja savu darbību šajā pasākumā).
Cēsīs montē jaunās "Patria" bruņumašīnas
Cēsīs sākti Latvijas armijai paredzēto "Patria" jauno 6x6 bruņu transportlīdzekļu gala montāžas darbi.
Kad tika publiskota informācija par to, ka Aizsardzības ministrijas rīkotajā konkursā par bruņumašīnu piegādi armijai un zemessardzei uzvarējis ir "Patria" piedāvājums, daudzi bija neizpratnē – kas īsti šis ir par uzņēmumu un vai tiešām iecere tehnikas ražošanā iesaistīt Latvijas uzņēmumus ir nopietni uztverama. Patlaban jau ir skaidrs, ka viss patiešām ir nopietni – bruņotie spēki jau ir saņēmuši pirmās "Patria" bruņumašīnas, tās ir piedalījušās mācībās, un karavīri tās atzinuši par labām esam.
Bruņumašīnu fabrika Cēsīs
Bet kā tad ar ražošanu Latvijā – bruņumašīnas tiešām top tepat? Pagaidām projekts ir sākuma stadijā. Šobrīd Cēsu nomalē esošajās ražošanas telpās var redzēt pāris "Patria" bruņutransportierus, ap kuriem rosās daži vīri. "Patria" bruņutransportieri uz Latviju šobrīd ierodas jau daļēji sakomplektēti, un Latvijā tiek veikta gala komplektēšana un kvalitātes pārbaude, kas no kopējā transportlīdzekļu komplektēšanas apjoma ir aptuveni 20 procenti. Skeptiķi te iesauksies – ahā, mēs jau zinājām, ka par vietējo ražošanu bija tikai skaisti vārdi, bet patiesībā tā ir blēdīšanās! Tomēr tā nav. Ražošanas tehnoloģiju pārcelšana ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kas tiek veikts pakāpeniski un aizņems aptuveni trīs gadus. Uzņēmums "Defence Partnership Latvia", kas ir "Patria" projekta galvenais virzītājs Latvijā, šobrīd veido jaunu ražotni, kas atradīsies turpat Cēsīs. Jaunās telpas tiks veidotas, iekārtotas un aprīkotas tā, lai tās būtu piemērotas jauno bruņoto transportlīdzekļu pilna cikla ražošanas procesam un uzturēšanai. Transportlīdzekļu detaļas tiek ražotas uzņēmumos Latvijā un ārzemēs, taču visa montāža notiks tepat, nodrošinot jaunas darba vietas un garantējot, ka daļa no bruņumašīnu iegādei atvēlētajiem miljoniem paliek Latvijā, nevis aizplūst uz ārzemēm.
Patlaban vairāki Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumi ("EMJ Metāls", SFM, "LANOS", "Metaro" un "KNK Mefab") ir iesaistīti "Patria" ražošanas ķēdē; tie griež, loka, metina un ražo komplektējošās detaļas bruņutehnikai, kas tiks saražota šīs programmas ietvaros. Tas nozīmē, ka mūsu uzņēmumi nodrošinās komplektējošas detaļas Latvijas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas "Patria" bruņumašīnām, kā arī citām valstīm, kas pievienosies programmai vēlāk. Lai ar šo darbu tiktu galā, metāla meistariem nācies pat apgūt jaunas tehnoloģijas, jo pirms tam ar tik garām metāla detaļām – apmēram astoņi metri – Latvijā neviens nav strādājis. Taču tagad viss notiek un ar lepnumu var teikt, ka "Patria" korpuss ir tapis Latvijā. Tiesa, kopā korpuss vēl pagaidām tiek metināts Somijā, tādēļ loģistikas ķēdīte ir mazliet dīvaina – no Latvijas plāksnes tiek vestas uz Somiju, tur sametinātas korpusā un pēc tam atgādātas atpakaļ uz Latviju. Taču jau tuvāko mēnešu laikā korpusa metināšanas uzdevums tiks uzticēts vienam no Latvijas uzņēmumiem. Vietējo uzņēmumu skaits, kas ir iesaistīts "Patria" projektā, pakāpeniski paplašinās. Jau tuvāko mēnešu laikā "Patria" loģistikas ķēdē tiks piesaistīti vēl divi Latvijas uzņēmumi.
"Defence Partnership Latvia" operacionālais direktors Vasilijs Gračovs saka, ka patlaban sarežģītākais uzdevums ir izstrādāt investīciju plānu, kas ļautu saņemt nepieciešamo aizdevumu jaunās ražotnes attīstībai. Projekta plānošanu un īstenošanu būtiski atvieglo Cēsu novada pašvaldības atbalsts.
Somijas uzņēmuma "Patria" ražotā 6x6 bruņumašīna
Somijas uzņēmuma "Patria" ražotā 6x6 bruņumašīna.
Iespaidīga tehnika
Brīdī, kad Cēsu ražotni apmeklēja "Deviņvīri", tur atradās divas "Patria", kurām tika veikti pēdējie darbi. Iespaidīga izskata un gabarītu braucamais. Trīs tilti, visi velkošie. Pilna masa – 22 tonnas. Garums – astoņi metri, platums – trīs metri. Jauda – 294 kW jeb nepilni 400 zirgspēku. Sākumā domājām, ka bruņumašīnu darbina kravas auto motors, taču izrādās, ka tas ir dzinējs, kādu izmanto kuteros. Savā ziņā jau "Patria" tiešām ir peldlīdzeklis, jo ar to var peldus šķērsot ūdensšķēršļus – šim nolūkam domātas aizmugurē izvietotās dzenskrūves. Par to, lai mašīna nenogrimst, gādā aizmugurē iestrādātās tukšās tvertnes, kas pilda pludiņa lomu un padara "Patria" par amfībiju.
Maksimālais ātrums – 100 km/h. Degvielas bākas ietilpība ir 335 litri, ar ko pietiek aptuveni 600 kilometru braucienam – tātad, rupji rēķinot, nepilni divi litri degvielas uz kilometru. Bruņumašīna var pārvadāt 12 cilvēku. Karavīriem paredzēta vieta aizmugurē, kur izvietoti sēdekļi ar drošības jostām. Par karavīru ērtībām ir padomāts, jo bruņumašīnā ir gaisa kondicionētājs, ir arī sistēma, kas mašīnu iesilda vēl pirms iedarbināšanas. Ir arī dažādas kameras redzamības uzlabošanai, ieskaitot braukšanai naktī. Pat sānu spoguļi ir apsildāmi. Tie cilvēki, kuri pamēģinājuši pasēdēt pie "Patria" stūres un kādu gabalu pabraukt, saka, ka mašīna ir negaidīti viegli vadāma, ņemot vērā tās svaru un gabarītus. Kabīne atgādina robustu kravas mašīnu, kurai amputētas dažas komforta funkcijas, taču vadības princips ir viegli saprotams, un droši vien ar šo spēkratu galā tiktu ikviens daudzmaz pieredzējis autovadītājs. Tiem, kam ir C kategorijas tiesības, te diez vai rastos jelkādas problēmas.
Bruņumašīnas riteņi ir īpaši – gadījumā, ja tos sašauj, riteņi nenolaiž gaisu, bet kompresors gādā, lai spiediens nemazinātos un būtu iespējams pamest apšaudes zonu. Vēl viena īpašā “ekstra” – ar kompresora palīdzību vajadzības gadījumā var samazināt spiedienu riepās. Var strīdēties, kāda bruņumašīna ir labāka – ar riteņiem vai kāpurķēdēm, taču riteņiem noteikti ir vairākas priekšrocības. Piemēram, "Patria" nav nepieciešams pa koplietošanas ceļiem pārvadāt īpašā vilcējā, kā tas būtu ar kāpurķēžu bruņumašīnu, jo ķēdes bojā ceļu. Turklāt arī ekspluatācijā riteņotas bruņumašīnas ir lētākas un spēj bez papildu tehniskās apkopes veikt lielāku distanci.
Arī komandieriem un mediķiem
"Patria" nav tikai karavīru pārvietošanas līdzeklis, bet arī modulāra sistēma, kurā var uzstādīt dažādu bruņojumu – gan ložmetēju, gan mīnmetēju. Izstrādātas arī modifikācijas medicīnas dienestam un komandējošam sastāvam. Domājot par uzlabojumiem, tiek uzklausīts militāristu viedoklis un projektēšanas laikā ievērotas viņu vēlmes. Sūdzību par tehniskās ķibelēm pagaidām neesot, taču te jāņem vērā, ka "Patria" ierindā ir tikai dažus mēnešus.
“Visi ir sajūsmā par "Patria" spējām pārvarēt šķēršļotu apvidu – ir braukts gan purvā, gan bezceļos, gan arī pa ūdeni, un visur bruņumašīna tikusi cauri. Mācībās Vācijā bija ļoti slikti laika apstākļi un dubļi, taču arī ar to "Patria" tika galā. Vajadzības gadījumā bruņumašīnai var uzstādīt īpašas dubļu ķēdes, taču Vācijā laikam pēc tām nebija vajadzības,” saka Gračovs. Būdams atvaļināts pulkvežleitants, kurš pats Latvijas armijā nodienējis 25 gadus, viņš uzsver, ka no militāristu viedokļa "Patria" lielākais pluss ir tas, ka šī ir pilnīgi jauna tehnika, kas būvēta tieši Latvijas armijas vajadzībām, nevis kaut kur ārzemēs iegādāta lietota.
Latvijā ik gadu plānots uzbūvēt apmēram 30 līdz 40 dažādu modifikāciju bruņumašīnu, taču paredzēta iespēja arī kapacitāti palielināt. Rūpnīcā montāžā domāts nodarbināt apmēram 30 cilvēku, taču tas ir neskaitot tos, kuri strādā metālapstrādes uzņēmumos. Ja "Patria" projekts tiešām izdosies tā, kā iecerēts, tad tam ir visas iespējas kļūt par vienu no veiksmes stāstiem.
Kas īsti ir "Patria"?
Uzņēmuma struktūra ir diezgan sarežģīta. "Patria Latvia" simtprocentīgi pieder Somijas uzņēmumam "Patria", kas vēsturiski nodarbojas ar militāro risinājumu pakalpojumiem. Somu "Patria" 50,1 procents pieder Somijas valstij, bet pārējie 49,9 procenti Norvēģijas valsts uzņēmumam "Kongsberg Defense & Aerospace AS". Te vēl var piebilst, ka "Patria" pieder arī 50 procentu Norvēģijas munīcijas uzņēmuma "Nammo". Var teikt, ka tāds neliels ziemeļnieku militāri rūpnieciskais komplekss.
Tātad viss pieder tikai ziemeļniekiem un latvieši ir tikai darbu izpildītāji? Ne gluži, jo Latvijā ar bruņumašīnu būvēšanu nodarbojas uzņēmums "Defence Partnership Latvia", kurā 70 procenti pieder "Patria Latvia" (tātad somiem un norvēģiem), bet 30 procenti Latvijas smago mašīnu remonta uzņēmumam "Unitruck". Tas šajā projektā iesaistījās tādēļ, ka "Unitruck" Cēsīs jau bija telpas, ko varēja izmantot bruņumašīnu montēšanai, bija arī smago automobiļu apkopē uzkrātas zināšanas un gatavība ieguldīt līdzekļus plašākas ražotnes izveidošanai. "Unitruck" nav vienīgais uzņēmums, kas darbojas klasterī, kas saistīts ar šo projektu – vēl te ir vairāki Latvijas metāla apstrādes uzņēmumi. Līgums par bruņumašīnu piegādi paredz, ka 30 procentiem no mūsu valsts ieguldītajiem līdzekļiem caur pasūtījumiem klastera uzņēmumos ir jāatgriežas Latvijas ekonomikā.
Projekts ir ilgtermiņa, jo Latvijas un Somijas aizsardzības ministri ir parakstījuši tehnisko līgumu par kopīgu pētniecības un attīstības programmu, kuras mērķis ir izstrādāt uz "Patria" bāzes jaunu bruņumašīnu sistēmu. Pavisam nesen "Patria" attīstības programmai pieslēgusies arī Zviedrija, nodomu protokolu par pievienošanos projektam parakstījusi arī Vācija.
