Plaukstas lieluma pavasaris: "Deviņvīri" testē "Dacia Spring"
Tas ir mazs. Ne pārāk ērts. Un varbūt arī ne īpaši skaists. Taču tas vēl nebūt nenozīmē, ka šis auto būtu pelnījis tikai smīnu un labākajā gadījumā līdzjūtīgu nopūtu. "Deviņvīri" izmēģināja "Dacia Spring" un ir gatavi dalīties iespaidos!
Atzīšos godīgi – šis bija viens no tiem gadījumiem, kad testa automobilim pakaļ devos ar diezgan aizspriedumainu attieksmi. Taču gluži bez pamata tā nebija radusies. Padomājiet paši – vai ir vērts kaut ko īpašu gaidīt no elektromobiļa, kas maksā apmēram 18 000 eiro? Ja paskatāmies apkārt, tad redzēsim, ka lētākie līdzīgie konkurentu ražojumi maksā no 26 000 eiro uz augšu, turklāt arī tie nebūt nav no tā plaukta, kuros stāv sapņu mašīnas. Pirmie iespaidi, iekāpjot elektriskajā "Dacia", it kā apstiprināja manas ļaunākās aizdomas. Taču, pabraukājot ar mazo mašīnīti pāris dienas, es jau biju gatavs tai daudz ko piedot...
Gulivera komplekss
Tā nu sanāca, ka "Dacia Spring" izmēģināt man bija iespēja pavasara pirmajās dienās, tāpēc personīgi man nav nekādu šaubu par to, kā tulkot auto nosaukumu – skaidrs, ka šajā gadījumā "Spring" ir pavasaris! Ir gan ļaudis, kas norāda, ka tikpat labi šo vārdu var tulkot kā “atspere”, taču internetā man tā arī neizdevās atrast nekādus pierādījumus tam, ka ražotājs būtu domājis konkrēti vienu vai otru nozīmi. Tāpēc uzskatu, ka esmu tiesīgs palikt pie “pavasara”, kas šim vāģim tīri labi piestāv. Latviski sakot – "Dacīte Pavasare". Izklausās taču labāk nekā "Dacīte Atspere", vai ne?
Pietiks par lingvistiku, ķersimies labāk pie tehniskām lietām. Pirmais, ko saproti, ieraugot dzīvē "Dacia Spring" – tas ir mazs auto. Priekšā sēdošie vēl var justies samērā komfortabli, taču aizmugurējiem brauciens baudu nesola. Šķiet, šis ir pirmais auto, kura aizmugurējā sēdeklī es ar saviem 178 cm jutos kā Gulivers, kuram galva duras griestos. Pilnīgi nopietni – cilvēkiem augumā virs 180 cm aizmugurējā sēdeklī nav ko meklēt. Godīgi sakot, arī divi 175 cm gari cilvēki aizmugurē diez vai jutīsies komfortabli. Par trim es pat nerunāju – diez vai atradīsies trīs drosminieki, kuri mēģinās sarūmēties Spring aizmugurējā sēdeklī, lai nobrauktu garāku gabalu par 500 metriem.
Arī bagāžniekā vairāk par pāris somām ievietot neizdosies. Lielākiem elektromobiļiem reizēm vēl viens bagāžas nodalījums ir arī priekšpusē, kur iekšdedzes dzinēja mašīnām atrodas motors, bet "Spring" nekam tādam vietas nav atlicis, jo visu telpu aizņem elektromotors un citi dzelži. Turklāt vairumam elektromobiļu šīs detaļas ir kaunīgi nosegtas ar plastmasas pārsegu, bet "Spring" nav nekā slēpjama un visas “iekšas” ir atstātas apskatei. Tas gan vairāk skaidrojams nevis ar ražotāju īstenotu atklātības politiku, bet ar taupību – arī plastmasas pārsegs maksā naudu, un "Dacia Spring" ir tas auto, kas būvēts pēc visstingrākajiem ekonomijas principiem.
Nekā lieka!
Uz katra soļa var just, ka šis ir auto, kas būvēts ārkārtīgas taupības režīmā. Pēc visa spriežot, inženieriem jau pašā sākumā uz stingrāko ir piekodināts atteikties no visa, bez kā var iztikt. Ātrumu pārslēgam ir pozīcijas D, R un N, taču izpaliek P jeb "Parking" – to aizstāj vecā labā rokas bremzes svira, kas jānovelk, kad esi apstājies. Stūrei abās malās, kur parasti ir kāds ducis podziņu audiosistēmas skaļuma regulēšanai, telefona brīvroku sistēmas vadībai un kruīzkontrolei, ir sarīkota pamatīga tīrīšana un palikušas vien dažas pogas – telefona zvanu pieņemšanai un ātruma limita noteikšanai. Pēdējās nepieciešamība gan rada jautājumus, jo mašīnītes maksimālais ātrums ir 135 km/h, taču no pieredzes varu teikt, ka pie 120 km/h kļūst mazliet neomulīgi, īpaši jau vējainā laikā, kad katra brāzma sapurina auto. Normāls "Spring" ātrums ir līdz 100 km/h, bet vēl komfortablāk šī mašīna jūtas pilsētas apstākļos, kur ātrāk par 70 km/h braukt nedrīkst.
Bez pēdām pazudis ir dažādiem sīkumiem domātais nodalījums zem vadītāja labās rokas, līdzi paķerot arī glāžu turētāju. Ja esi sadomājis ceļā padzert kafiju, tad krūzi nāksies dot blakussēdētājam, lai viņš patur. Instrumentu panelis ir izteikti askētisks, kas nemaz nav slikti, bet mediju sistēmas displejs ir paņemts no iepriekšējās paaudzes "Dacia" ražojumiem – mazs, vienkāršs un maksimāli lakonisks. Taču visas galvenās funkcijas tajā ir saglabātas. Klimatkontrolei nav norādīti grādi, regulēšanas pogai vienkārši iezīmētas astoņas krāsainas iedaļas – divas zilas un sešas sarkanas. Tātad auksts, vēss, viegli siltens, siltāks, vēl siltāks un tādā garā. Sēdekļu apsilde? Kas tā tāda? Stūres apsilde? Par ko jūs runājat?
Taupības politikas sekas redzamas arī apdarē. Plastmasa nav tā pati kvalitatīvākā, sēdekļi – ne pārāk ērti. Ierasto divu vējstikla tīrīšanas slotiņu vietā nākas iztikt ar vienu. Durvis aizcērtas ar skaļu metālisku blīkšķi, kas mazliet atgādina spērienu pa bleķa spaini. Bet, ja ar pirkstu pabakstīsim jumtu, tad jutīsim, kā tas elastīgi ieliecas. Riteņiem ir 14 collu diski – kaut ko tādu pēdējoreiz redzēju, šķiet, kādam deviņdesmitajos gados ražotam auto.
Piespraust tīklam
Ņemot vērā visu iepriekš teikto, laikam jau uzreiz ir skaidrs, ka nekādu sporta auto cienīgu dinamiku no "Spring" nevajadzētu gaidīt. “Uz papīra” viss ir ļoti slikti – ar 44 zirgspēku elektromotoru aprīkotais auto līdz 100 kilometriem stundā ieskrieties spēj vien katastrofālās 19 sekundēs. Šajā ziņā tas laikam spēj konkurēt vien ar smagi piekrautu kravas furgonu. Taču te ir viens būtisks “bet” – lēno paātrinājumu jūt tikai uz šosejas, savukārt pilsētā ar to nekādu problēmu nav. No 0 līdz 50 km/h "Spring" ieskrienas nepilnās sešās sekundēs, kas ļauj pilsētas satiksmes plūsmā justies pietiekami komfortabli. Izbraucot uz šosejas, tik skaisti vairs nav, jo tad saproti, ka sēdi mazā un ne pārāk jaudīgā mašīnītē. Ripinies mierīgi ar 90 km/h un apzinies savu iespēju robežas.
Cik tālu tad ar "Dacia Spring" var aizbraukt, līdz akumulatora uzlādes rādītājs liek manīt, ka jāmeklē elektrības kontaktligzda? Specifikācijā minēti 230 kilometri, un no savas pieredzes varu teikt, ka tas atbilst patiesībai. Tiesa, ar vienu noteikumu – ja nemēģināsi uz šosejas drasēt ar 100 km/h vai vēl ātrāk, jo tad akumulatora rezerves strauji iet mazumā. Prātīgi un ekonomiski braucot, var domāt pat par 300 kilometriem, taču tad būs nepieciešami arī ideāli laika apstākļi – ne pārāk auksti un ne pārāk karsti. Jo gaisa temperatūras faktors var būtiski ietekmēt enerģijas patēriņu.
Ja runājam par akumulatoru, tad mazajai mašīnītei ir vēl viena problēma – tā nav draugos ar lieljaudas ātrās uzlādes stacijām. Bāzes modelim pat nav tādas kontaktligzdas, ko varētu pieslēgt ātrajai uzlādei. Tas nozīmē, ka par galveno uzlādes vietu kļūst mājas elektrības tīkls, kam Spring var pieslēgt uz visu nakti un tad nesteidzīgi lādēt. Publiskajā uzlādes stacijā nāksies patērēt diezgan daudz laika (minimums – stundu), bet laiks šajā gadījumā ir nauda.
Tipisks pilsētnieks
Ar komplektācijas variantiem ražotāji īpaši nav iespringuši, jo izvēles iespējas ir divas – vai nu bāzes versija, vai mazliet dārgākā (nepilni 20 000 EUR) "Comfort Plus" versija. Te nu lai vārds "Comfort" jūs neved maldināšanā – komforta ziņā vienīgā atšķirība ir tā, ka te auduma sēdekļu vietā ir ādas imitācija. Plus vēl uzlādes kontaktligzda, ko var pieslēgt ātrās uzlādes stacijai, taču nelolojot cerības par tiešām ātru uzlādi. Bet acīs krītošākā atšķirība ir ārējā dizaina krāsu akcenti – dārgākajā versijā tie ir oranži, kamēr bāzes versijai zili. Ja izdodas saņemt valsts solīto atbalstu elektroauto iegādei 4000 eiro apmērā, tad "Spring" cena jau kļūst samērā pievilcīga un aprīkojuma līmenim atbilstoša.
Kopumā varētu rasties iespaids, ka "Dacia Spring" ir ne pārāk labs auto, taču tās tas nav. Jāsaprot tikai, kam tas ir domāts. Proti, "Spring" būs ideāls auto tiem cilvēkiem, kuri dzīvo pilsētā vai tās tuvākajā apkaimē un izmantos šo mašīnu, lai aizbrauktu uz darbu pilsētā (Rīgas gadījumā tas nozīmē iespēju bez maksas izmantot publiskās stāvvietas un sabiedriskā transporta joslu, kas nav mazsvarīgi) vai līdz veikalam. Jā, komforta tajā ir pamaz, taču īsās distancēs bez tā gluži labi var iztikt. Toties ir paaugstināts klīrenss, kas ļauj īpaši neuztraukties par Rīgai raksturīgajām sapurgātajām ielām.
Ja esi gatavs pievērt acis uz dažām taupības režīma radītajām neērtībām un tevi neuztrauc apkārtējo viedoklis (sak, ko gan par mani padomās kaimiņi!), tad "Dacia Spring" varētu būt neslikts ģimenes otrais auto. Ekonomiska un diezgan prātīga izvēle pašreizējos nemierīgajos laikos, kad nevar zināt, cik pēc pusgada maksās litrs degvielas.
FAKTI
Dacia Spring
Dzinējs: elektromotors
Jauda / griezes moments: 44 ZS / 125 Nm
Akumulators: 27,4 kWh
Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 19 sek.
Distance ar vienu uzlādi: 230 km
Cena: no 18 000 EUR
KONKURENTI
Renault ZOE
Tajā pašā "Renault" koncernā, kam pieder "Dacia" zīmols, tapis elektroauto, kas ar vienu uzlādi var nobraukt mazliet tālāk (virs 300 km) un ir divreiz jaudīgāks (108 ZS), taču arī dārgāks, jo tā cena sākas no 30 000 EUR. Šī iemesla dēļ pēc tā Latvijā ļaudis nestājas rindā, atšķirībā no "Spring".
Nissan LEAF
Viens no elektroauto nišas celmlaužiem. 147 ZS (ir arī 214 ZS versija), distance ar vienu uzlādi ap 300 km, "Bose" audiosistēma un virkne visādu citu labumu. Taču arī cena atbilstoša – sākot no nepilniem 30 000 EUR.
Volkswagen e-Up!
Cenas un tehnisko parametru ziņā vistuvākais "Spring" konkurents. 83 ZS, paātrinājums no 0 līdz 100 km/h – 12 sekundes, distance ar vienu uzlādi svārstās starp 180 un 250 km. Cena – sākot no 25 000 EUR.
