Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
“Izdevās savienot savu sapni ar darbu,” priecājas Jānis Grunte, kurš radījis spēli “Latvijas Neatkarības karš”. (Foto: Rojs Maizītis)

Kad interesi par vēsturi uzliek uz galda: iznākusi spēle, kurā jāizcīna Latvijas neatkarība 2

9vīri
2021. gada 14. novembrī 07:42 2021. gada 14. novembrī 07:42
  Dace Ezera | Kas Jauns Avīze
Laimīgā kārtā tagadējai paaudzei nav jāmirkst ierakumos, jālej asinis un jāziedo dzīvība karā. Ja ir vēlme sajust vēstures elpu, var piedalīties kauju rekonstrukcijā vai – pat neizejot no mājām – izcīnīt Latvijas neatkarību uz spēles galda.

Ar tādu domu tapusi spēle “Latvijas Neatkarības karš 1918.–1920”. Aizsardzības ministrijas rīkotajā konkursā par spēles radīšanu uzvarēja SIA “Brain Games Publishing”, kas tālākajā gaitā sadarbojās ar Kara muzeja un Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem. Autors ir rīdzinieks Jānis Grunte (36), pieredzējis galda spēļu radītājs.

Godalgots ar spēļu nozares "Oskaru"

“Man spēļu radīšana ir liels azarts un, protams, arī interesants, saistošs un izzinošs darbs. Tas viss sākās 2014. gadā, līdz ar “Brain Games Publishing” dibināšanu. No manis iepriekš radītajām spēlēm visinteresantākā un vislielākos panākumus guvusī ir “ICECOOL”, kas domāta ģimenēm. Tā Vācijā ieguva spēļu pasaules ievērojamāko balvu “Kinderspiel des Jahres”, apbalvojums ir līdzīgs kino pasaules “Oskaram”,” lepojas Jānis.

Ir divi spēles radīšanas veidi. Pirmais – kā izstrādes vadītājs, bet ne autors. “Piedalos procesā, lai to noslīpētu, līdzīgi kā redaktors grāmatām. Otrais – esmu autors, kurš gan rada spēli, gan domā par visu pārējo tās izveidē. Kā izstrādes vadītājs esmu piedalījies vismaz 20 spēļu tapšanā, trīs spēlēm esmu bijis līdzautors,” atklāj Jānis.

Spēle aizraujošā veidā iemāca vēstures faktus. (Foto: Rojs Maizītis)

Zvaigznes sastājās pareizi

Neatkarības kara spēlei viņš ir vienīgais autors. Jau kādu laiku esot domājis, ka vajadzētu izveidot spēli par Lāčplēša dienu, par Bermontiādi, Latvijas Neatkarības karu, līdz zvaigznes pareizi sastājās. “Aizsardzības ministrija izsludināja konkursu, un mēs  uzvarējām. Izdevās savienot savu sapni ar darbu,” priecājas Jānis.

“Amatiera līmenī mani vienmēr ir interesējusi vēsture, paticis lasīt vēsturiskas grāmatas, skatīties šo tēmu filmas. Zināšanas par Latvijas Neatkarības karu guvu un iedvesma radās, lasot Latvijas Universitātes profesora Ērika Jēkabsona grāmatu “Neatkarības kara stāsti 1918.–1920” un Kara muzeja vēsturnieka Jura Ciganova “Latvijas Neatkarības karš 1918.–1920”. Uzzināju daudzus jaunus faktus,” stāsta Jānis.

Lai taptu spēle, pagāja vairāk nekā gads. (Foto: Rojs Maizītis)

Abu minēto grāmatu autori par tā laika notikumiem vēsta no dažādiem viedokļiem, atšķirīgiem skatu punktiem. Latviešiem neatkarības cīņās palīdzēja igauņi, poļi, amerikāņi un vēl citu valstu pārstāvji, bet, ja nebūtu pašu iniciatīvas, tad nebūtu arī kam palīdzēt. Tautieši bija galvenie, kuri izcīnīja un nosargāja savas zemes neatkarību.

Pilnveido darba gaitā

Sākot spēles veidošanu, vispirms top uzmetums uz papīra, rodas prototips, vienkāršs atainojums, un tā jau tiek pamazām spēlēts. “Mana sieva dabūja spēlēt “Latvijas Neatkarības karu” vēl neinteresantā stadijā, kad vēl ne tuvu nebija gatavs,” pasmaida Jānis. Viss pilnveidojas darba gaitā, jo vairāk cilvēku izmēģina topošo spēli, jo vairāk nāk jaunas idejas no malas, autors tad izlemj, kuras ir vērā ņemamas, kuras atmetamas.

“Kad šis process beidzies, sākas darbs vizuālā noformējuma radīšanai. Visas fotogrāfijas, kuras izmantotas spēlē, sagādāja Kara muzejs no saviem arhīviem. Viņi arī konsultēja un bieži rakstīja pavadošos tekstus, piemēram, par tādām vēsturiskajām personībām kā Jānis Balodis un Kārlis Ulmanis,” turpina Grunte.
Interesanti, ka neviens nespēlē pretinieka pusē – to paveic pati spēle, arī reaģējot un pildot darbības spēlētāja vietā. Spēlētāji visi kopā uzvar vai zaudē, kontrolējot gan Latvijas, gan tās sabiedroto spēkus. Līdz ar to spēles gaitā ir daudz dažādu sīku noteikumu, kuri ikvienam spēlētājam jāatceras.

Spēle aizraujošā veidā iemāca vēstures faktus. (Foto: Rojs Maizītis)

“Bērniem vecumā virs 12 gadiem spēli vajadzētu izprast, ja vēl kāds pieaugušais viņiem palīdz. Tā paredzēta plašai auditorijai, un nav pat jābūt īpaši dziļām vēstures zināšanām. Spēle interesantā un aizraujošā veidā iemāca vēstures faktus. Ja arī  spēlētājs neko jaunu neiemācīsies, kaut ko, ko līdz tam nebija zinājis, vienalga atcerēsies un iegaumēs. Tas ir arī galvenais mērķis, kāpēc Aizsardzības ministrija veidoja šādu projektu — lai interesantā veidā iemācītu faktus un pavēstītu Neatkarības kara stāstu plašai auditorijai,” uzsver azartiskais spēļu veidotājs.

Turklāt daudziem jauniešiem mūsdienās ne sevišķi patīk lasīt grāmatas, tāpēc varbūt labāk vēlēsies uzspēlēt aizraujošu spēli.

Būt kopā un stipriem

Daudzi Jānim jau vaicājuši, vai nevajag veidot vēl vienu vēstures spēli – prasa par Barikādēm, Otrā pasaules kara laika beigām, partizānu kustību, daudzi – par 12. gadsimta Ziemeļu Krusta kariem. Ļoti iespējams, tuvākajā nākotnē tas īstenosies.
“Lai taptu “Latvijas Neatkarības karš”, kopš noslēdzām līgumu ar

Aizsardzības ministriju un spēle parādījās veikalu plauktos, pagāja vairāk nekā gads. Tas nav ātrs process, un šī spēle ir arī nedaudz sarežģītāka nekā citas iepriekš veidotās. Pašlaik gan secinu, ka šis projekts ir veiksmīgs, un tas liek domāt, ka nākotnē vērts pētīt vēl citas mūsu valstij aktuālas tēmas,” spriež Jānis.

Lāčplēša dienā viņš visiem novēl turēties kopā, būt stipriem un pārvarēt tās grūtības, kuras pašlaik piemeklējušas mūsu valsti un visu pasauli. “Ja mēs cits citam palīdzēsim, mēs to izdarīsim kopīgiem spēkiem,” optimistiski aicina erudītais spēļu autors.

Citi šobrīd lasa

Andris Keišs pēc kovida pārslimošanas atgriežas saviesīgajā dzīvē
"Viņš ir krietni sliktāks, nekā iztēlojāmies." Navaļnija komanda publicē vairākus simtus "Putina pils" fotogrāfiju 2
Vētra lauž kokus un grāvī apgāžas autobuss: laika apstākļu dēļ Latvijā glābējiem darba netrūkst
Skatīt visus komentārus