Zinātnieks Andris Ambainis: "Man ir bail no tā, ko prognozēju. Neko labu"

Profesoram Ambainim patīk interesēties par dažādām lietām un ar uzzināto dalīties. Runājot par skaitļiem – skaidri redzams, viņš uzskata, ka saslimstība dubultojas aptuveni katru otro trešo nedēļu. Sanāk, ka brīdis, kad slimnīcās pietrūks vietu, būs oktobra beigās. Par to liecina arī Veselības ministrijas aprēķini.

Kovids un ģimene

– Daudzi jūsu kolēģi strādā savos kabinetos, laboratorijās, un par viņiem nekad īsti neuzzinām. Jūs mēs pazīstam kā pilsoniski aktīvu cilvēku.

– Tā ir. Brīžiem man patīk paust savu viedokli par to, kas notiek citās zinātnes jomās, sabiedrībā. Man patīk interesēties par dažādām lietām. Kad kaut ko esmu sapratis, rodas vēlme to arī paskaidrot, ar sasistematizēto informāciju padalīties ar citiem. Latvija ir maza, un brīžiem nav neviena, kas par šīm lietām runā.

– Ko esat definējis par vakcināciju pret Covid-19?

– Atbildot vienā teikumā – vakcinēties vajag. Garā atbilde – Covid-19 un īpaši tā jaunie varianti ir ļoti lipīgi. Epidemioloģiskā modelēšana būtībā ir matemātika. Šajā gadījumā situācija ir tik skaidra, ka to var saprast pat nespeciālists – ņemot vērā vīrusa lipīgumu, gandrīz katrs no mums ar to sastapsies un gandrīz katrs arī inficēsies. Vakcinētam cilvēkam tas noteikti būs vieglāk nekā nevakcinētam.

– Esat stāstījis, ka jums saprašana, definēšana notiek arī caur diskusijām ar ģimenes locekļiem, draugiem.

– Mājās daudz diskutēju ar sievu. Tā saprotu, kuri ir tie jautājumi, kas citiem cilvēkiem ir neatbildēti. Sev formulēju atbildes. Kad man tās kļūst skaidras, mēģinu to kādam izskaidrot – vai nu reālam cilvēkam blakus, vai kādam iedomātam sarunu biedram prātā.

– Bažas jūtamas visapkārt – esat tās sadzirdējis arī no saviem tuviniekiem?

– Pirmās – kā varam uzticēties vakcīnām, ja tās ir tik ātri izstrādātas? Otras lielās bažas, ko esmu dzirdējis no vairākiem radu un draugu lokā, – cilvēkam ir kādas kaites, teiksim, asinsvadu problēmas, un ir bail, vai vakcīna nenodarīs pāri.

– Protams, tuviniekiem kaut ko iesakām ar vislielāko atbildību…

– Par šīm lietām daudz esmu lasījis, pirms to formulēju par savu viedokli. Kad vakcīna nonāk organismā, rodas imūnreakcija, un organisms to iznīcina. Tāpēc var teikt, ka vakcīna mūsos ir tikai dažas dienas. Ja tam ir kādas sekas, tas redzams tuvāko nedēļu laikā. Imunologi saka – pasaules vēsturē vakcīnām nekad nav bijušas sekas, par kurām uzzinātu vēlāk nekā divos mēnešos. Jāsaprot, ka ķīmiskās zāles ir pavisam kas cits. Ir tādas, kuras organismā var uzkrāties, ja tiek lietotas gadiem; tad var būt kādi kumulatīvie efekti. Vakcīna tiek iepotēta tikai divreiz un organismā izšķīst divu dienu laikā.

– Jebkura?

– Jebkura mums zināmā. Tā kā Covid-19 ir tik aktuāls, zinātniskā enerģija, kas veltīta tā vakcīnas pārbaudei, ir pakāpi lielāka nekā parasti. Šis nav rutīnas projekts, ar šo vakcīnu nepilna gada laikā tika vakcinēti miljardi.

Pasaulē bija ļoti liela mēroga projekti, kuros tika sekots vakcinētajiem. Kas notika Izraēlā? Viņi pirmie dabūja vakcīnas apmaiņā pret to, ka savāca visu iespējamo informāciju, kas notiek ar cilvēkiem, kuri tās saņēmuši. Tajā ietilpa arī statistika par visām pēkšņajām sliktajām lietām, kas var notikt. Tika uzskaitīts viss, kas ar miljons cilvēkiem notika pāris mēnešu laikā pēc vakcinācijas. Smagu blakņu bija ļoti maz.

– Esat lasījis atzinumus, pētījumus, ko izraēlieši publicēja?

– Esmu lasījis pētījumu kopsavilkumus, redzējis diagrammas, kuras parāda, kas ar šo miljonu cilvēku notika mēnesi pirms vakcinācijas un kas pēc. Tās ir ārkārtīgi nelielas atšķirības, drīzāk izskatās pēc svārstībām, viena slimība nedaudz biežāk, cita – nedaudz retāk.

– Tas nepierāda, ka būtu kādas problēmas?

– Nepierāda. Ja blakus noliekam risku, kāds ir ar tām pašām problēmām saskarties, saķerot kovidu, un kādas ir slimības sekas… Tas ir simt reižu lielāks.  

– Esat teicis, ka arī jūsu sieva bija bažīga par vakcinēšanos, tomēr izlēma, jo tas bija saistīts ar viņas darbu. Arī tāda var būt motivācija.

– Mana sieva tajā brīdī strādāja Latvijas Infektoloģijas centrā. Viņa nebija amatā, kur būtu tiešs kontakts ar slimniekiem, tomēr ikdienā uzturējās tikai dažus desmitus metru no ēkas, kur ārstēja Latvijas smagākos kovida slimniekus. Viņa skaidri apzinājās risku. Lai kādas būtu bažas, risks saslimt bija daudz lielāks.

Vakcinētā universitāte

– Kā ir Latvijas Universitātē – vai rektors ir uzrunājis pasniedzējus? Cik liels ir vakcinēto procents?

– Bija reklāmas kampaņa, kur dažādu fakultāšu dekāni aicināja vakcinēties, jo paši ir to izdarījuši. Reklāmas rullītis tika demonstrēts uz lielā ekrāna pie Universitātes. Tas bija laikā, kad augstskolā vakcinēties vēl nebija obligāti. Mūs aicināja to darīt, lai nebūtu studiju pārtraukuma, lai nav jāsēž karantīnā.

– Kā ir tagad?

– Kopumā Latvijas Universitātē vakcinēto docentu procents ir starp 80 un 90, mūsu fakultātē – līdzīgi. Vienam kolēģim ir stingra pretvakcīnu nostāja, un ir pāris šaubīgo. Vairākums ir vakcinējušies un ir tajās pašās pozīcijās kā es – iespējams, vakcīna kādam cilvēkam izraisa 39 grādu temperatūru uz vienu vai diviem vakariem, taču izskatās, ka reakcijas nav biežākas kā citām vakcīnām. Salīdzinājumā ar riskiem, kādi ir saslimstot, vakcinēšanās ir labākais variants. Es sev un kolēģiem vairākkārt esmu centies likt kolonnās, kādi ir riski vienā gadījumā, kādi otrā. Pat pieņemot nelabvēlīgāko scenāriju, starpība ir milzīga.

– Vai jūsu pilsoniskā nostāja tiešā veidā darbojas uz šaubīgajiem – jūs viņus uzrunājat, varbūt viņi bēg no jums? Vai gluži otrādi – uzdod jautājumus, uzticas?

– Manā tiešā apkārtnē šaubīgo ir palicis maz. Pārsvarā dzirdu par šaubīgajiem, kas ir kolēģu radi vai manu radu kaimiņi.

– Vai, zinot par jūsu aktivitāti, arī studenti uzdod jautājumus, provocē?

– Nav gadījies…

– Jūs runājat par datoriku, kvantiem?

– Jā, un par algoritmu sarežģītību.

– Esat minējis piemērus, kas labi raksturo pandēmiju.

– Jā, ir tāds skaists piemērs par amerikāņu matemātikas skolotāju, kurš nolēma saviem skolēniem parādīt, ko nozīmē eksponenciāls pieaugums. Viņš piedāvāja darījumu, kā skolēni var izjokot vecākus. Skolēns piedāvā – mēneša pirmajā dienā man pietiks ar vienu centu kabatas naudas, bet ar katru nākamo dienu gribu divreiz vairāk. Tātad otrajā dienā divus centus, trešajā – četrus, ceturtajā – astoņus…

Ja kāds no vecākiem tam piekristu, tad mēneša 31. dienā viņam būtu jāmaksā desmit miljoni dolāru. Tas parāda, cik ātri var augt kaut kas, kas divkāršojas katru dienu. Tas pats attiecas uz saslimušo skaitu, slimnieku skaitu slimnīcās. Pašlaik Latvijā esam divas dubultošanās no brīža, kad slimnīcās pietrūks vietu. Ja slimnieku skaits dubultosies vienreiz un vēl otrreiz, tad slimnīcās vietu vairs nebūs.

Varbūt tomēr politika?

– Vai savos sociālajos tīklos jums ir interesanti lasīt arī antivakseru viedokļus?

– Ir draugi, kuri ir pret vakcīnām, viņi kaut ko ieraksta reizi mēnesī. Īstie antivakseri ir cilvēki, kuri pieteikušies man draugos kā sabiedrībā pazīstamam cilvēkam, un es viņus nejauši esmu apstiprinājis, neiedziļinoties, kas viņi ir. Kādus trīs no tādiem esmu atstājis, ir interesanti paskatīties dinamiku. Sākumā bija informācijas plūsma pret vakcīnām, katru dienu pa diviem ierakstiem, un tad pēkšņi dienā, kad Šlesers dibināja partiju, viņš pārvērtās par cilvēku, kurš katru dienu dalās ar vairākiem tās partijas ierakstiem.

Rodas jautājums – tā ir nejaušība, vai arī šī transformācija bija ieplānota, tā ir partijas spēle, lai vāktu sev vēlētājus? Uztaisīts pretvakcīnu konts, kas pēkšņi pārtop par Šlesera atbalstītāju kontu...

– Vai uzskatāt, ka vecie politiķi, kuri tagad raujas pie varas, būtu izmantojuši jebkādu šūmēšanos sabiedrībā? Varam padauzīties – ja valdība teiktu, ka nekādā ziņā nevajag vakcinēties, viņi kliegtu, ka vajag?

– Pieļauju. Iespējams, mūsu politikā ir cilvēki, kuri vienkārši nostāsies pret valdību, lai kāda tā būtu.

– Metīs kažoku, uz kuru pusi vajag, lai tikai vilktu aiz sevis neapmierinātos?

– Jā, lai vilktu gtos, kurus var aizvilkt. Ja atceramies, 2020. gada martā, kad kovids tikko parādījās, Gobzems aicināja – slēdzam visu, valdība nerīkojas! Tagad viņš aģitē pret vakcināciju, pret maskām, pret valdību.

– Viņu svēta pārliecība, uz ko aicina.

– Šajā situācijā jāsaprot – pretvakcīnu pusē ir cilvēki, kuriem ir savi plāni. Ir pretvakcīnu aktīvisti, kuri cīnījušies pret jebkuru vakcīnu un kuriem šī ir zelta izdevība pret to aģitēt. Un ir Krievija, kas būtu laimīga pārliecināt mūs, ka Rietumu vakcīnas neder un mums jāpērk Sputnik. Noteikti ir cilvēki, kuriem šis ir pārliecības jautājums, bet, kā jau sabiedrībā aktuālai tēmai, te klāt ir arī noteikts skaits cilvēku, kas apzināti duļķo ūdeņus.

– Iespējams, daļa no viņiem ir pat vakcinēti.

– Arī iespējams. Mūsu Saeimā 95 procentiem deputātu ir vakcinācijas sertifikāts.

– Pēc idejas viņiem vajadzētu būt valdības pusē.

– Pēc idejas – jā. Kaut kā rodas sajūta, ka to Saeimas deputātu, kuri mēģina sabiedrību brīdināt par vakcīnu briesmām, ir vairāk nekā to, kas nav vakcinējušies.

Nauda, skaidrs uzdevums

– Teicāt, ka tika koncentrēti visas pasaules spēki, lai vakcīnas radītu ļoti īsā laikā…

– Pirmā lieta, kas jāsaprot – vakcīnu radīšana īsos termiņos īstenībā nav nekas neparasts, jo gripas vakcīna katru gadu tiek radīta no jauna.

– Pielāgojoties tās mutācijām?

– Jā. Un šeit bija jāpielāgo vakcīnu tehnoloģija atšķirīgam vīrusam – tādam, kas zinātniekiem vēl nebija pazīstams. Bet tas nebija arī tāds, ka būtu kādas funkcionālas problēmas, kādēļ pret to būtu grūti izstrādāt vakcīnu. Dažādi apstākļi sakrita ļoti labvēlīgi. Ja skatāmies uz jaunajām vakcīnām Pfizer un Moderna – pirms atnāca kovids, viņi īstenībā gribēja izstrādāt vakcīnu pret vēzi.

– Kāpēc cilvēce līdz šim nav sakoncentrējusi spēkus tam?

– Vēzis ir sarežģīts, jo tā nav viena slimība. Dažādās vēža šūnas cilvēkam no cilvēka atšķiras. Pie tā strādāja Pfizer – kā vakcīnu pielāgot katra atsevišķa cilvēka vēzim, kā izveidot platformu, kur pēc vajadzības varētu taisīt vakcīnas katrai konkrētai vēža formai, kuru ir simtiem. Kad atnāca kovids – labi, tas ir vīruss, bet zinātniekiem bija platforma, uz kuras ātri var taisīt vakcīnas, šo platformu pielāgojot jaunajam vīrusam.

– Esat teicis, ka tas tika darīts, izmantojot datorus, kas būtiski atšķīra šo vakcīnu izstrādi no tā, kā tika darīts iepriekš.

– Tā ir otra atšķirība. Tradicionāli vakcīnas tiek izstrādātas bioloģijas laboratorijā, mēģinot modificēt vīrusu, radīt fragmentu no tā. Šajā gadījumā tas tika radīts datorā un mākslīgi sintezēts.

– Grūti iedomāties, kā tas iespējams. Parasti iztēlojamies zinātniekus laboratorijās pie mēģenēm.

– Beigās tā ir laboratorija ar mēģenēm, bet sākumpunktā tas tiek sintezēts kā ķīmiska viela.

– Netiek sintezēts no reāliem komponentiem, bet datorā kā formula?

– Kaut kā tā. Man kā datoriķim bail kaut ko sajaukt, bet skaidrs, ka process bija daudz datorizētāks un mehanizētāks. Lielais izaicinājums bija uzbūvēt to tā, lai tas strādātu. Tagad mums ir process, ar kuru var ātri radīt ļoti daudz dažādu vakcīnu.

– Arī delta variantam, piemēram?

– Visdrīzāk jā.

– Tas parādījās apmēram pirms pusgada – kāpēc vēl nav vakcīnas?

– Uz to uzreiz nevaru atbildēt. Esmu lasījis, ka delta vakcīna tiek izmēģināta, bet kāpēc tas nenotika trīs mēnešus agrāk, nezinu.

Lai datos nenogrimtu

– Kā jūsu specialitāte mijiedarbojas ar medicīnu, farmakoloģiju? Kas patlaban ir jaunākais, aktuālākais?

– Būtībā dati un datorika ir visur. Medicīna var uzkrāt ļoti lielus datu apjomus, un datorikai tie jāapstrādā. Tas ir liels izaicinājums – vai ar mašīnmācīšanos no datiem varam iemācīties kaut ko tādu, ko nevaram iemācīties citādi. Pirms pāris dienām klausījos, kā Latvijas jaunuzņēmums cenšas uztaisīt mākslīgā intelekta sistēmu, kas prognozēs, kuri vēža slimnieki reaģēs uz jaunajām zālēm un kuri ne.

Kopsavilkums – veselība ir viena no lielākajām problēmām, kuru nespējam atrisināt. Datorika un mākslīgais intelekts ir viena no aktuālākajām tehnoloģijām. Visur pasaulē mēģina pielāgot, lai mākslīgais intelekts kaut ko pateiktu par mūsu slimībām, to, kuras zāles ir vērts lietot. Bioloģijas un medicīnas datu apjomi ir milzīgi, un kaut ko no tiem izdabūt ir liela datoriska problēma, kuru cilvēce tā īsti joprojām nespēj atrisināt.

– Pieredzēju, ka mūsu e-veselība nespēj atrisināt problēmas, kas saistītas ar elementāriem datiem, nav informācijas par saņemtajām potēm. Tāpat ilgi nevarēju dabūt sertifikātu. Tur nav datu par mūsu slimību vēsturi – kaut par pēdējiem desmit gadiem. Ja kaut kas akūti gadītos, ārstiem, kuru rokās nonāksim, nebūs vajadzīgās informācijas.

– Tā nu gan ir taisnība. Citas valstis e-veselības jomā ir daudz tālāk par mums. Lai gan, runājot ar somu kolēģi, sapratu, ka problēmas ar e-veselību ir arī viņiem – tā ir dārga, ne īsti labi strādā. Bet datu apjoms, ko viņi tur ielikuši, ir daudz lielāks, viņi jau risina daudz sarežģītākas problēmas.

– Datu pieejamības dēļ var izšķirties cilvēku likteņi…

– Tieši tā. Mūsu e-veselība nav labā stāvoklī.

– Esmu ar jūsu kolēģiem runājusi – viņi uzskata, ka problēma bija pasūtījumā, komunikācijā. Neesot skaidri definēts, ko vajag, tāpēc izpildījums atpaliek… Bet tie bija miljoni.

– Jā, bet Somijas e-veselība esot izmaksājusi simtiem miljonu, pat tuvu miljardam.

– Nez, vai tas būtu klupšanas akmens. Domājat, ja mēs būtu e-veselības projektā ieguldījuši miljardu, tā būtu labāka?

– Nē.

– Jums nav skaidrojuma? Neesat sev definējis, kas bijusi tā āža kāja?

– Es nezinu. Neesmu bijis tuvumā, man nav pietiekami daudz informācijas. Tā ir tā datorikas puse, ar kuru es nodarbojos mazāk.

– Lietišķā datorika?

– Tieši tā. Informācijas sistēmu inženierija, projektu vadība – ļoti lietišķa zinātne. Skaidrs, ka tur lietas varēja darīt labāk. Kā tieši, tad jājautā maniem kolēģiem.

Kvanti un gara pasaule

– No antivakseriem esmu dzirdējusi apgalvojumus, ka šīs vakcīnas mūs iespaido ļoti smalkos līmeņos. Nobrūkot ne tikai imunitāte, bet viss smalkais lauks, kas ir ap cilvēku, līdz ar to ļoti daudzas sistēmas viņa dzīvē, ķermenī. Saprotu, ka izklausās pēc šamanisma, bet, ja runājam par smalko matēriju – tā kaut kādā ziņā saistās ar kvantu lietām, par ko interesējaties, vai tas tomēr ir kas cits?

– Es teiktu, ka smalkā matērija un kvantu lietas ir divi dažādi lauki. Nevaru pateikt, vai smalkā matērija ir vai nav, kategoriski nenoraidu to, ko sauc par ezoteriku, taču mēģinājumi smalko matēriju skaidrot ar kvantu fiziku man kā cilvēkam, kurš šo jomu pārzina, izskatās neveiksmīgi. Es zinu, kā darbojas kvantu fizika, tādēļ man tie skaidrojumi neliekas ticami. Nesaku, ka kaut kas pārdabisks nepastāv, bet ļoti šaubos, vai tie kvantu fizikas raksti, kurus zinu, spēj to izskaidrot.

– Pieļaujat, ka ir vēl kaut kas smalkāks par kvantiem? Vai tā ir cita dimensija, kuras dēļ cilvēki iet baznīcā, gara pasaule?

– Pieļauju, ka ir gara pasaule. Es to nespēju formulēt nekādi – ne, kā tas izskatās no matemātikas, ne fizikas viedokļa. Jā, es pieļauju, ka ir kaut kas tāds, kam nav izskaidrojuma, bet es nespēju to ielikt kādos eksakto zinātņu rāmjos. Man tāda pasaule liekas ticamāka, ja tai nemēģina piemeklēt neadekvātu skaidrojumu.

– Sanāk, ka cilvēki, kuri apgalvo, ka pēc vakcinācijas nobrūkot smalkās sistēmas, iebilst nevis pret svešas vielas ievadīšanu organismā, bet pret pašu vakcinācijas faktu. Tas varētu izjaukt kādu smalko līdzsvaru…

– Tā kā mēs īsti nezinām, kas ir smalkais līdzsvars, tad uz to ir ļoti grūti atbildēt.

– Un nevar jau zināt, ko viņi domā, tikai mēģinu šķetināt…

– Ja es mēģinātu no savas puses šķetināt, es teiktu, ka mūsu organisms katru dienu sastopas ar neskaitāmām svešām vielām, kas mūsos nonāk ļoti dažādos veidos.

– Ne tikai ēdot vai dzerot, bet arī caur kosmētikas līdzekļiem.

– Jā, caur dezodorantiem. Ieelpojot augu ziedputekšņus.

– Vai gaisu, kas nāk no pretējās mājas loga. Varbūt viņi tur ko vāra lielā katlā…

– Jā, vai smēķē kaut ko reibinošu. Mans zinātnieka jautājums ir tāds – vakcīnā ir sveša viela, bet tā nav tik nepazīstama kā tās, ar ko sastopamies ikdienā. Ir dabiskais vīruss – RNS virkne tauku apvalkā. Un mākslīgā daļiņa, kas ir vakcīnā, arī ir RNS virkne tauku apvalkā. Atšķirības ir sīkās tehniskās detaļās, bet vai tajās ir kaut kas tāds, kas var mūsu organismā ko ļoti būtisku nojaukt tādos veidos, ko neapzināmies? Es drīzāk teiktu, ka nē.

Kur meliem kājas aug

– Publiciste Sandra Veinberga raksta, kā radusies antivakseru kustība. Angļu ārsts Endrū Veikfīlds 1998. gadā paziņoja, ka vakcīnas bērniem izraisot autismu. Pēc tam atklājās, ka viņš sniedzis nepatiesu informāciju, jo sadarbojās ar advokātu birojiem, kas centās tiesāties ar farmakoloģijas kompānijām.

– Būtībā jā. Man liekas, Veikfīlda gadījums vilka pat uz pētījumu apzinātas viltošanas pusi. Temats par autismu un vakcīnām ir pārrakts, un saprotu, ka zinātnieki nekādu saikni nav atraduši. Temats ir interesants no socioloģiskā aspekta. Labi saprotu, kā vecākiem kaut kas tāds prātā var rasties.

Autisms iestājas samērā pēkšņi divu trīs gadu vecumā, un tas ir laiks, kad bērns saņem pietiekami daudz vakcīnu. Ja viņam parādās autisma simptomi, vecāki sāk meklēt cēloni. Vieni to atrod tajā, ka ģimenē ap to laiku ienāca mazāks brālis vai māsa, citi – vakcīnā. Un abi kļūdās. Zinātne ir noskaidrojusi, ka autisma iedīgļi smadzenēs ir konstatējami ilgi pirms tam, kad tiem ir manāmas izpausmes. Tas nav nekas tāds, kas notiek divu trīs gadu vecumā, to īstenībā var prognozēt daudz agrāk.

– Varbūt jau embrionālā stadijā?

– Par to es nezinu, bet pirms gada vecuma gan. Ar smadzeņu encefalogrammu var prognozēt autisma simptomu attīstību. Pietiekami dziļi izmeklējot bērnu, ir marķieri, kas to uzrāda.

– Tas nav veidojums, bet reakcijas, ko konstatē encefalogrammā?

– Jā, reakcijas, ko konstatē izmeklējumos.

– Veiksfīlds tika atmaskots, aizbrauca uz ASV, bet antivakseru kustība joprojām ir ļoti aktīva.

– Te var redzēt sociālu tendenci – tieksmi kaut kādos aspektos virzīties pret rūpniecisko sabiedrību, pret mākslīgo, par dabisko. Man liekas, zem šī varētu kvalificēt ļoti daudzas lietas, kas notiek sabiedrībā. Dažos gadījumos tās nekaitē cilvēkam, piemēram, arī vegānu pārtiku var pietiekami labi sabalansēt, lai ļaunuma nebūtu. Bet dažos gadījumos izpausmes kļūst kaitīgas.

– Un riskantas, teiksim, bērnam.

– Tā gan.

– Kad bažījos, kas notiks, ja draugu mazais bērns saslims, man atbildēja: “Būs mazs zārciņš.”

– Jā, te grūti ko teikt… Ko domāju par Covid-19 vakcīnu un saviem bērniem – visticamāk, mazi zārciņi mums diez vai būs vajadzīgi, tomēr es satraucos par sekām. Var lasīt stāstus, kur bērnam pēc pārslimota kovida katru rītu vēl gadu jādzer zāles, ir reiboņi, pēkšņas galvassāpes. To sauc par garo kovidu, un tas gan ir reāli.

– Te no vakseru puses varētu piesaukt smalko matēriju – kaut kas tam cilvēkam ir izsists no līdzsvara, šīs reakcijas par to liecina. Protams, zinām, ka tās ir slimības sekas.

– Kaut kā tā slimība spēj izsist cilvēku no līdzsvara. Pētījumi liecina, ka tas notiek arī ar bērniem, un nemaz ne tik reti. Tāpēc mēs ģimenē savus bērnus vakcinēsim, tiklīdz tas būs iespējams. Kad palasu tās lietas skaitļu formā – pirms delta varianta parādīšanās kovida bīstamība bērniem bija salīdzināma ar gripu. Un tā arī bērniem var būt smaga. Laikam ir tā, ka pieaugušajam kovids ir daudz bīstamāks nekā gripa. Bērnam kovids ir tikpat bīstams kā gripa, bet tas nenozīmē, ka nav bīstams.

Man ir bail

– Precīzi piepildījās prognozes, kuras izteicāt pandēmijas sākumā. Kas, jūsuprāt, mūs sagaida tuvākajā laikā?

– Man ir bail no tā, ko prognozēju. Neko labu. Pirmā lieta – liela daļa cilvēku, kas nesavakcinēsies, šoziem izslimos Covid-19. Runājot par skaitļiem – skaidri redzams, ka saslimstība dubultojas aptuveni katru otro trešo nedēļu. Sanāk, ka brīdis, kad slimnīcās pietrūks vietu, būs oktobra beigās. Par to liecina arī Veselības ministrijas aprēķini. Kā tiksim tam pāri – vai ar kādiem ļoti striktiem ierobežojumiem, vai būs katastrofāls brīdis, kad slimnīcās galīgi nav vietu, un ir tik slikti, kā nav bijis nekad… Man ir ļoti bail. Tāpēc, ja kādam vēl ir paziņas, kurus var pārliecināt par vakcinēšanos, tas ir jādara. Šis ir tas brīdis.

– Bez vakcinēšanās jums ir svarīgi arī kaut kā citādi stiprināt imunitāti?

– Es sportoju, ēdu ķiplokus, skrienu Magnētā. Maksimāli daudz cenšos pārvietoties kājām, nekāpju transportā. Dzīvoju režīmā, kurā dabiski nostaigāju 10 000 soļu dienā. Man telefonā ir skaitītājs.

– Kaut ko gaišu noslēgumam!

– Gaišais ir tas, ka kādreiz šis viss būs beidzies. Otra gaišā lieta – to medicīnisko tehnoloģiju pielietojumu, kuras tika izstrādātas Covid-19 vakcīnām, domāju, vēl redzēsim tuvāko desmit gadu laikā – un ļoti daudz kur.

– Varbūt sagaidīsim arī pretvēža poti.

– Tā ir procesā, tāpat kā kombinētā pote pret kovidu un gripu. Domāju, medicīna mūs vēl pārsteigs.