Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
No Baibas Klints (pa labi) un Lindas Paulauskas enerģija burtiski strāvo. (Foto: Toms Norde)

FOTO: valdzinošās Baiba Klints un Linda Paulauska ar deju iekarojušas ASV un Krieviju

12. septembrī 05:28
Sandris Metuzāls
No Baibas Klints un Lindas Paulauskas enerģija burtiski strāvo – šķiet, ar to varētu nodrošināt elektrību nelielai Latvijas pilsētai. Abas meitenes ir profesionālas dejotājas un horeogrāfes, kuras daudz sasniegušas ne tikai Latvijā, bet arī aiz mūsu valsts robežām. Ja kādam šķiet, ka dejas ir nenopietna nodarbošanās, tad Baiba un Linda šīs iedomas spēj momentāni izgaisināt. Neļaujiet vieglprātīgo blondīņu tēlam sevi maldināt – patiesībā viņas ir apbrīnojami mērķtiecīgas un darbīgas!

Uz viena viļņa

Jūs esat tik līdzīgas, ka rodas jautājums - tiešām neesat radinieces?

Linda: – Radinieces neesam, taču lielu daļu laika mēs abas tiešām pavadām kopā. Pazīstamas esam jau kopš padsmitnieču vecuma, kad sākām darboties deju pasaulē, taču īstā draudzība sākās studiju laikā Kultūras koledžā, kur mācījāmies horeogrāfiju, tad kopā bijām katru dienu. Māsiņas krāsiņas – tā mūs tur mēdza saukt.

Baiba: – Jā, nu jau vairāk nekā desmit gadus. Ārprāts, laiks skrien vēja spārniem!

Linda: – Kopā esam piedalījušās dažādās nometnēs, organizējušas kopīgus projektus. Kad Baiba ir Latvijā, vienmēr cenšamies kaut ko kopīgi padarīt.

Baiba: – Var teikt, ka esam dvēseļu māsas – viena otrai ļoti līdzīgas! Viena otru ļoti labi saprotam un vienmēr esam uz viena viļņa.

Linda: – Jā, bieži vien ir tā, ka pietiek bez vārdiem saskatīties un abas uzreiz saprotam – nē, šis projekts nebūs mūsējais!

Baiba: – Bieži gadās arī tā, ka vienlaikus pasakām kaut kādas frāzes.

Kopīgi kaut ko darāt tad, kad Baiba ir Latvijā. Tātad daļu laika viņa ir kaut kur citur?

Baiba: – Jā, es jau kādus desmit gadus ceļoju pa pasauli un sniedzu meistarklases. Tāpēc lielu daļu laika pavadu ārzemēs un Latvijā ieskrienu tikai uz pāris nedēļām, lai satiktu draugus. Esmu pieradusi pie tāda dzīvesveida un cenšos ņemt no dzīves visu, ko vien varu, kamēr vēl esmu jauna. Covid laikā gan nācās ar ceļošanu piebremzēt, toties varēju kādu laiku padzīvot un realizēt vairākus projektus kopā ar Lindu.

No Baibas Klints (pa labi) un Lindas Paulauskas enerģija burtiski strāvo. (Foto: Toms Norde)

Linda: – Baiba vairāk darbojas pa Eiropu un Ameriku, es – vairāk pa Krieviju. Zinu visas krievu dziesmas, savukārt Baiba pārzina visas angļu dziesmas. Tā ir mūsu lielākā atšķirība. Viņa ir angļu dvēsele, es – krievu dvēsele.

Tātad pa abām jūs pasaulē noteikti nepazustu...

Linda: – Tieši tā. Es Krievijā piedalījos šovā Tanci na TNT, tāpēc mana auditorija lielākoties ir krieviski runājoša, bet Baiba vairāk laika ir pavadījusi Amerikā un kontaktējusies ar amerikāņiem. Bet būtībā mēs esam viens veselums un pārņēmušas visu pasauli savā ziņā!

No malas var likties, ka dejošana ir diezgan nenopietna padarīšana. Taču, paklausoties jūs, saprotu, ka tā nepavisam nav...

Linda: – Protams, ka tā nav. Cilvēkiem bieži vien šķiet – kas tur īpašs, nodejot trīs minūtes! Taču patiesībā šajās minūtēs ir ieguldīts milzum daudz darba. Piemēram, lai ieliktu Instagram minūti garu deju, tas prasa vismaz sešas stundas – tā ir horeogrāfijas izstrādāšana un darbs ar cilvēkiem. Bet var prasīt arī trīs dienas. Jo tev kā horeogrāfam ir jāsameklē īstie cilvēki, jānodrošina finansējums, meikaps, viss jāsaliek pa vietām. Tas ir dārgs un darbietilpīgs process, ko Latvijā ir grūti nodrošināt, tāpēc daudz nākas strādāt ārzemēs. Ceru, ka arī Latvijā šo darbu kādreiz novērtēs.

Darbs – tā ir šovu veidošana un filmēšanās klipos?

Linda: – Tieši tā. Piemēram, mēs piedalījāmies Samantas Tīnas Eirovīzijas videoklipa veidošanā. Esam strādājušas arī kopā ar Markusu Rivu.

Baiba: – Piedalījāmies Justa Eirovīzijas videoklipa veidošanā.

Linda: – Es vēl veidoju arī Aminatai klipu. Esam piedalījušās šova "X-Faktors" veidošanā.

Baiba: – Patiesībā darbu ir bijis tik daudz, ka visus tos pat grūti atcerēties. Mēs nepiekrītam strādāt par ļoti zemu cenu, tāpēc neesam visos iespējamajos projektos, taču cenšamies izvēlēties tos, kas ir patiešām kvalitatīvi un par kuriem zinām, ka mūsu darbu novērtēs. Nezinu, kādēļ, taču bieži vien šovu veidotāji uzskata, ka pilnīgi pietiek, ka kaut kas tur fonā dejo, bet kvalitātei uzmanību nepievērš. Taču, ja pieaicinātu profesionālus dejotājus un horeogrāfus, tad atšķirību redzētu visi.

No Baibas Klints (pa labi) un Lindas Paulauskas enerģija burtiski strāvo. (Foto: Toms Norde)

No Amerikas līdz Krievijai

Baiba, kā vienkāršai latviešu meitenei ir izdevies izsisties Amerikā un Eiropā? Tur taču savu dejotāju ir tūkstošiem!

Baiba: – Jābūt ļoti lielai vēlmei iet un darīt. Un nevajag ne no kā baidīties! Es nospriedu, ka pietiek sēdēt Latvijā, vajag saņemties un sākt kaut ko nopietni darīt. Zināju, ka gribu nodarboties tikai ar dejošanu, un nolēmu visu veltīt tikai šim mērķim. Sākumā braukāju pa Eiropu un kā studente apmeklēju dejas meistarklases, vienlaikus iepazīstoties ar pasniedzējiem no dažādām valstīm. Vēlāk šie kontakti ļoti noderēja. Ļoti būtiski bija tas, ka uzreiz sevi parādīju kā ļoti enerģiska dejotāja; ja visi deju zālē redz, ka tava enerģija ir patiesa, tad tevi ievēro.

Vēlāk aizbraucu uz Ameriku – vienkārši paskatīties, kas tur notiek, un, ja izdosies, izmēģināt savus spēkus. Tur jau satiku tos pasniedzējus, pie kuriem biju mācījusies Eiropā, viņi mani atcerējās, un parādījās pirmie uzaicinājumi piedalīties videoklipos. Un ķēdes reakcija aizgāja. Ja esi piedalījusies videoklipos, tevi pamana arī Eiropā un seko jauni piedāvājumi, kā arī aicinājumi jau kā pasniedzējai piedalīties nometnēs.

No Baibas Klints (pa labi) un Lindas Paulauskas enerģija burtiski strāvo. (Foto: Toms Norde)

Sākumā es pat apmulsu – es, meitene no Latvijas, bet esmu nonākusi tādā apritē! Tad atpakaļceļa vairs nav. Galvenais – ticēt sev, iet un darīt! Latvijā ir daudz talantīgu cilvēku, taču pie mums kopīgā negatīvā enerģija kaut kā viņus velk uz leju. Tāpēc vajag darboties kopā ar cilvēkiem, kuri dod pozitīvu enerģiju un iet uz priekšu.

Bet Linda tikmēr izvēlējās iet uz priekšu Krievijas virzienā?

Linda: – Jā, man bija diezgan līdzīgi. Man ir sava deju studija Jelgavā, taču Baiba mani iedrošināja iet tālāk. Nolēmu piedalīties Krievijas televīzijas šova "Tanci na TNT" 3. sezonā. Tas bija milzīgs projekts un ārkārtīgi liela konkurence. Piedalījos kastingā un beigās no 8000 dalībniekiem tiku Top 30. Viegli nebija: meistarklases, atlase, bija pašai jārada savs priekšnesums. Kad bijām palikuši tikai 64 dalībnieki, mums bija 12 dienu nometne ar pieciem treniņiem dienā. Daudzi nevarēja izturēt fiziski vai morāli, un, kā jau televīzijas šovā, to visu filmēja. Psiholoģiski tas bija patiešām grūti, taču visa šova organizācija bija ļoti augstā līmenī. Var teikt, ka izgāju cauri īstai armijas skolai, kas mani padarīja spēcīgāku.

No Baibas Klints (pa labi) un Lindas Paulauskas enerģija burtiski strāvo. (Foto: Toms Norde)

Kopumā varu tikai piekrist Baibai: ja strādā kopā ar cilvēkiem, kas enerģiski darbojas un grib visu izdarīt pēc iespējas labāk, tad tu vienkārši nevari palikt maliņā, un nākas turēt līdzi. Man tā bija ļoti laba skola. Man tur būtiski cēlās pašnovērtējums un vēlme strādāt vēl labāk. Pateicoties šim šovam, izveidojās jauni kontakti un pavērās iespējas vadīt meistarklases un piedalīties dažādos projektos. Tas viss dzīvi pagrieza pilnīgi otrādāk. Un Baibai ir pilnīga taisnība – cilvēki no Latvijas var paveikt jebko! Vajag tikai vēlēties un darīt, jo mums ir daudz talantīgu cilvēku!

Baiba: – Lai kaut ko sasniegtu, ir jābūt mērķim un pareizai attieksmei. Zinu, ka daudziem galvenais mērķis ir viens – es gribu būt populārs! Man tas absolūti nebija būtiski, es vienkārši gribēju redzēt, cik tālu ar dejošanu varu tikt, jo man tā ļoti, ļoti patīk. Un, ja cilvēki redz, ka darbojies enerģiski un mērķtiecīgi, tad viņi arī grib ar tevi sastrādāties.

Linda: – Jā, tas ir būtiski – blakus jābūt cilvēkiem, kuri arī grib tiekties uz priekšu. Ir jābūt pareizajai enerģijai, jo tikai enerģija rada enerģiju. Galu galā, ja tev nepatīk tas, ko tu tagad dari, tad maini to! Jo ko gan tu vari zaudēt?!

Robežu nav!

Mūzikas klipos un šovos dejotāji parasti paliek otrajā plānā, jo priekšplānā ir lielie mākslinieki. Vai tas mazliet nekremt, ka jums atvēlēta anonīma fona loma?

Baiba: – Savā ziņā tā ir – kad Amerikā filmējos klipam, neskaitāmas reizes jāatkārto viens un tas pats, taču video šī epizode aizņem tikai pāris sekundes. Tad var tikai rādīt citiem – re, arī es tur biju! Taču arī tā ir laba pieredze, turklāt šādu video tu vari pievienot savam CV.

No Baibas Klints (pa labi) un Lindas Paulauskas enerģija burtiski strāvo. (Foto: Toms Norde)

Linda: – Man šāda greizsirdība nekad mūžā nav piemitusi. Man dziedātājs un horeogrāfija liekas kā vienota pasaule, uz ko jāskatās kopumā.

Baiba: – Skaudības arī man nav, taču ļoti nepatīk, ja mākslinieks tavu darbu nenovērtē un skatās uz dejotājiem kā uz tukšu vietu. Mēs taču esam te, lai padarītu tavu video vai uzstāšanos labāku! Jo viennozīmīgi tas priekšnesums, kurā ir arī deja, padara to efektīgāku.

Ko horeogrāfijā vispār jaunu var izdomāt? Cilvēki taču dejo jau simtiem gadu, un visas kustības kaut kad jau ir izmantotas.

Baiba: – Tendences visu laiku mainās. Ja paskatītos, ko es dejoju pirms pieciem gadiem, man tagad liktos – kas tas vispār ir?! Tas, ko tagad daru, patlaban liekas labi, taču pēc pieciem gadiem varbūt domāšu citādāk. Jo mūzika mainās, un arī deja mainās tai līdzi.

Paskatoties jūsu priekšnesumus, sapratu, ka tagad modē ir hiphops?

Linda: – Jā, taču mēs kā horeogrāfes esam mācījušās gan tautas dejas, gan klasiku, gan breiku un džezu. Kā profesionālas dejotājas mēs zinām pamatus visiem stiliem, tomēr vistuvākais mums liekas hiphops.

Baiba: – Mēs cenšamies sevi neierobežot, jo katrs dejas solis, ko esi apguvis, tev dod jaunas iespējas. Tāpēc cenšamies ķert visu, ko var.

Linda: – Jā, mēs esam radošas, un ar mums var sarunāt visu ko. Varam dejot mežā, varam dejot, sēžot un tikai grozot plecus; deja ir māksla, kas ļauj izpausties no nekā.

No Baibas Klints (pa labi) un Lindas Paulauskas enerģija burtiski strāvo. (Foto: Toms Norde)

Ja jums piedāvātu iestudēt horeogrāfiju operetes izrādei vai Raimonda Paula šlāgerdziesmu koncertam – tiktu galā?

Baiba: – Bez problēmām! Tas, protams, būtu mūsu redzējums, taču varu apsolīt, ka tas būtu skaisti.

Linda: – Tur jau arī rodas tā odziņa, ja izdodas apvienot it kā nesavienojamo!

Dejotājs īsti nav profesija, kurā var raženi darboties līdz pensijai, gluži tāpat kā sportā pienāk kāds brīdis, kad nākas pielikt punktu. Par to esat domājušas?

Linda: – Protams. Taču ar gadiem jau tu kļūsti arvien pieredzējušāks un zini, kā savu talantu pavērst jaunā virzienā. Horeogrāfijas zināšanas tev ļauj strādāt dažādos virzienos: vari rakstīt žurnālam, vadīt savu studiju, strādāt operā un tā tālāk. Vienkārši vajag nepārtraukti attīstīties.

Baiba: – Ir daudz horeogrāfu, kuri ir jau gados, taču turpina strādāt. Galvā viņiem ir horeogrāfijas vīzija, ko viņi parāda ar gados jaunāku asistentu palīdzību. Iespēju patiešām netrūkst, jo deja vienmēr ir dažādu priekšnesumu saistošais elements. Taču pagaidām ir jāuzkrāj enerģija un pieredze, vēl nelauzot galvu par vecumdienām. Tad mēs ar Lindu būsim divas omītes, kas ies pastaigāties Adidas tērpos!

Linda: – Jā, arī tad mēs būsim seksīgas! Astoņdesmit gados uz jahtas, ar kokteiļiem rokās!

Lasāmgabali