Latvijas novadu cīņas: "Deviņvīri" testē, kādu alu izvēlēties Jāņu galdam

Zemgale

Konkursantus no Zemgales atlasīt bija diezgan viegli, jo tur taču ir divas nopelniem bagātas alus darītavas – Tērvete un Bauska. Daudzveidībai prasījās klāt paņemt arī kādu jaunpienācēju, kura lomā nācās iejusties Jelgavas alus darītavas "Viedi" produkcijai.

Tērvetes gaišais 5,3%

Ražotājs: Tērvetes alus darītava, Tērvete

“No pašu zemes nācis” – tā vēsta uzraksts uz etiķetes. To zinām vēl no astoņdesmitajiem gadiem, un, ja jau alus tik ilgi noturējies tirgū, tad tas nevar būt slikts. Vienkāršs un patīkams gaišais alus. Varētu teikt – tīra Jāņu klasika. Nekādu pārsteigumu, bet tas šajā gadījumā ir kompliments. Kā teica "Deviņvīru" fotogrāfs – mokasīnveču alus. Ar to viņš domāja džentlmeņus, kuri vasarā valkā mokasīnus...

Bauskas speciālais tumšais 5,5%

Ražotājs: "Bauskas alus", Bauska

Tumšs un patīkami saldens alus. Jaunības garša – šo alu atceramies vēl no studiju laikiem. Ir lietas, kas nemainās, un tas ir labi. Ja runājam par Jāņiem, tad šis alus derēs vēsam vakaram, kādi jau parasti Jāņos arī iekrīt. Ja gribi alu baudīt, tad šis būs interesantāks nekā Tērvetes, savukārt tērvetnieks vairāk derēs tiem, kuri spiež uz kvantitāti; diez vai "Bauskas tumšo" gribēsies strēbt litriem. Tas ir alus, ko vakarā izdzer pāris pudelītes.

Sombrero 3,7%

Ražotājs: alus darītava "Viedi", Jelgava

Padomju laikus piedzīvojušie noteikti atceras, ka nezināmu iemeslu dēļ uz Jāņiem tirgū kopā ar jāņuzālēm varēja iegādāties arī kartona sombrero. Kādēļ tie bija nākuši modē – kas to vairs spēj izskaidrot. Lai vai kā, tāpēc alus ar nosaukumu "Sombrero" mazliet asociējas ar līgošanu. Uz etiķetes rakstīts, ka arī Latvijā esot karstas dienas (to, ka parasti gadā to nav vairāk par piecām, reklāmisti ir noklusējuši) un tādās noderēs viegls kukurūzas alus. Alus krāsa ir izteikti gaiša. izteikti skābens un viegls – karstā dienā tiešām varētu būt labs. Etiķete gan nav īpaši veiksmīga – pārāk samudrīta, un pat nosaukumu grūti izboksterēt.

Vidzeme

Ar Vidzemes kastingu mums gāja visgrūtāk – tieši šajā novadā ir visvairāk alus darītavu. Turklāt gan lielu, gan mazu, jo arī tā sauktā craft jeb amatalus meistari lielākoties bāzējas tieši Vidzemē. Tāpēc lūdzam piedošanu visiem tiem Vidzemes aldariem, kurus šoreiz nesanāca pieminēt.

Jancis 5,2%

Ražotājs: "Peldu brūzis", Rīga

Kā gan Jāņu alus testā mēs varējām ignorēt alu ar nosaukumu "Jancis"? Ļoti putojošs, apveltīts ar spēcīgu apiņu aromātu. Izteikti rūgtens – šā iemesla dēļ papildporciju mums īsti negribējās. “Garšo pēc koka televizora – tā, kas redzams uz etiķetes,” teica mūsu fotogrāfs. Intereses pēc pāris pudeles uz Jāņiem paņemt, taču diez vai visu vakaru pavadīsi "Janča" kompānijā, pārmaiņai prasīsies kaut ko vienkāršāku. Mazliet atgādina meiteni ar dažādas krāsas acīm, jo smarža un putas kaut kā negaidīti kontrastē ar garšu.

Brūža kvasa iesala alus 4,2%

Ražotājs: "Cēsu alus", Cēsis

Atslēgas vārds nosaukumā ir “kvass” – šis alus gan smaržo pēc kvasa, gan garšo tāpat. Mīlīgs, ļoti patiks meitenēm. Taču arī "Deviņvīru" redakcijas kungiem likās garšīgs – mazliet saldens, taču ne tik pārsalds kā medalus. Daudz šādu kvasalu droši vien neizdzersi, taču garšas ziņā tas ir viens no interesantākajiem. Jāņu siers gan te klāt noteikti nederēs. Īstenībā grūti pat iedomāties, kas te derētu klāt, varbūt tumšā šokolāde?

Zvejnieka dēls 6%

Ražotājs: "Ziemeļu enkurs", Rīga

Te nu mēs kļuvām par mārketinga upuriem, jo iekritām uz nosaukumu un pudeles noformējumu. Šis ir alus ar garšaugiem, kuru vidū izteikti dominē rozmarīns. Mazliet dīvaini – kāds gan zivīm sakars ar rozmarīnu? Smaržā garšaugu aromāts vēl nav tik ļoti izteikts, bet garšā gan. “Jūtos, kā ar mēli nobraucis pa omes dobi,” teica fotogrāfs. Labi tas vai slikti – tas ir gaumes jautājums. Taču ne velti šo alu tirgo mazajās pudelītēs – pāris litrus vienā piesēdienā diez vai izdzersi.

Latgale

Latgalē alus izvēle nebija pārāk sarežģīta, jo te par līdera pozīciju cīnās divas alus darītavas – Rēzeknes un Daugavpils. No to piedāvātā klāsta tad arī atlasījām konkursantus. Jocīgi, ka Latgales pusē mazo darītavu nav ne tuvu tik daudz kā Vidzemē; šo caurumu ģeogrāfijā prasītos aizlāpīt.

Latgales gaišais 5%

Ražotājs: "Rēzeknes Bryuvers", Rēzekne

Gaišais alus, kas darināts pēc tradicionālas klasiskās tehnoloģijas – tā rakstīts uz etiķetes. Varētu būt taisnība, taču rezultāts iznācis pat pārāk tradicionāls. Ja jāsalīdzina ar "Tērvetes gaišo", Latgales brūvējums zaudē vienos vārtos. Arī etiķete diezgan neizteiksmīga un vairāk asociējas ar astoņdesmitajiem gadiem, nevis "Instragram" un "Tesla| laikmetu.

Latgales tumšais 5,5%

Ražotājs: Daugavpils alus darītava, Daugavpils

Šis ir alus ar izteiktu miežu aromātu, vēsta etiķete. Tā īpaši miežus garšā nejūt, taču rezultāts iznācis itin labs. Ja tas tiešām taisīts pēc labākajām latgaliešu tradīcijām (arī to mums stāsta uzraksts uz pudeles), tad tradīcijas nudien nav sliktas. Garša interesanta un piesātināta, arī etiķete iznākusi glīta un interesanta – tā vien vilina paņemt pudeli no plaukta.

Rēzeknes Bryuvers tumšais 5%

Ražotājs: "Rēzeknes Bryuvers", Rēzekne

Tā kā nevienu Latgalē tapušu alu, kas solītu pārsteigumu, mums veikalā atrast neizdevās, tad nācās ņemt vēl vienu tumšo – šoreiz no Rēzeknes. Latgalieši, kā redzam, ir konservatīvi ļaudis un ar eksperimentiem, brūvējot meloņu vai kukurūzas alu, neaizraujas. Smarža šim tumšajam ir interesantāka nekā Daugavpils alum, taču garšas ziņā sanāk aplauziens – gaidi, ka tā būs tikpat piesātināta un bagātīga kā smarža, taču cerētais izpaliek. Divu Latgales alus darītavu duelī nākas dot priekšroku Daugavpilij.

Kurzeme

Te mums ar konkursantiem gāja grūti. Rodas iespaids, ka kurzemnieki alu principā nedzer, jo turienes alus darītavas uz vienas rokas pirkstiem varētu saskaitīt pat gatera strādnieks ar 30 gadu stāžu. Labi, ka jau sen zināmajai Užavas darītavai kompāniju veido krietni jaunākā Aizputes darītava, citādi mums trīs Kurzemes alus tā arī neizdotos atlasīt...

Užavas gaišais 4,6%

Ražotājs: Užavas alus, Ventspils

Viegls un patīkams alus, kādu Jāņos noteikti var izdzert daudz. Ja salīdzinām ar Tērvetes gaišo, tad tam garša mazliet rūgtenāka un izteiktāka, taču nav teikts, ka tas ir pluss vai mīnuss. Ļoti līdzīgi aliņi, ļoti latviski. Varētu teikt – alus dzeramais. Vienīgais ieteikums – varbūt pienācis laiks jaunam etiķetes dizainam, jo tajās, kas tapušas pirms gadiem desmit, ir pārāk daudz zelta. Tas gan attiecas ne tikai uz "Užavu" vien.

Užavas tumšais alus 4,9%

Ražotājs: "Užavas alus", Ventspils

No visiem tumšajiem, kas piedalījās šajā sacensībā, užavietis izrādījās visneizteiksmīgākais. Krāsa gan ir tumša, taču garša vairāk velk uz gaišo alu. Ja pērkot esi cerējis tikt pie izteikti pilnasinīga tumšā alus, var sanākt vilšanās – piedzīvojuma te nebūs. “Labs alus, bet vajag vairāk emociju,” teica "Deviņvīru" fotogrāfs.

Aizputes muižas alus 4,8%

Ražotājs: Aizputes alus darītava

Vienīgais kviešu alus mūsu sarakstā – Latvijā tas nav diez ko populārs, mēs esam pieraduši pie ierastajiem gaišajiem vai tumšajiem. Ja esat šā žanra cienītājs, tad Aizputes darītava piedāvā ļoti tradicionālu kviešu alu ar izteiktu skābumiņu. Jāņu vakaram šī varbūt būtu mazliet dīvaina izvēle, taču kāpēc gan ne? Pilnīgi noteikti ne dīvaināka par garšvielu alu. Daudz šo neizdzersi – miežu alus nav latviešu dzēriens.

Dzeguzes ola

Pētot veikalu piedāvājumu, atradām arī vienu ļoti īpatnēju alu. Spriežot pēc uzrakstiem uz šiltes, šis nepārprotami ir "Vidzemes alus" – galu galā tieši tā tas arī saucas. Lai nerastos pārpratumi, turpat blakus norādīts, ka tas tapis Vecgulbenes alus darītavā. Tomēr pārpratumi rodas gan, jo mazākiem burtiņiem uz tās pašas etiķetes norādīts, ka to ražo SIA "Vincere" Daugavpilī... Tāds, lūk, Vidzemes un Latgales alus hibrīds. Korķēsim vaļā un paraudzīsimies, kāds tas iznācis!

Vidzemes oriģinālais 4,8%

Ražotājs: Vecgulbenes alus darītava/SIA "Vincere", Daugavpils

Bet iznācis ir kaut kas dīvains visos iespējamos veidos – gan izcelsmes, gan garšas ziņā. Liekas, garšā var sajust tādu kā pelējumu, bet varbūt tur vienkārši virsroku ņēmis raugs. Kaut gan rakstīts, ka šis ir “dzīvais” alus, garšā tāds iespaids nerodas. Katrā ziņā papildporciju negribas prasīt, ne smarža, ne garša nerada vēlmi turpināt attiecības ar šo alu. Lai kur tas arī būtu tapis, receptūru prasītos mazliet pielabot.

Un uzvarētājs ir...

Nekādu Ameriku mēs neatklājām, tikai apstiprinājām to, ko jau zinājām – alus ziņā interesantākie Latvijas reģioni ir Vidzeme un Zemgale. Ņemot vērā mazo alus darītavu teritoriālo izvietojumu, vislielākā daudzveidība noteikti ir Vidzemē – tā tas būtu pat tajā gadījumā, ja mēs “aiz borta” atstātu Rīgā dislocētos brūžus. Lielāku pārstāvniecību prasītos no Latgales, jo tur taču alus brūvēšanas tradīcijas ir tik senas un pamatīgas! Bet par Kurzemi varam teikt tikai vienu – kurzemnieki, saņemieties! Jūs taču arī varat!

Ja runājam konkrēti par šā testa dalībniekiem, tad gaišo alu konkurencē mums vislabāk patika Tērvetes un Užavas alus. Taču, būsim godīgi, būtībā tas ir uz tā rēķina, ka eksperimentu nolūkā kā Vidzemes pārstāvi mēs paņēmām "Janci". Kā teica mūsu fotogrāfs: “Es no Vidzemes būtu ņēmis "Brāli"...” Un tad jau rezultāts varbūt būtu cits.

Tumšā alus līderi ir Bauska un Cēsis. Tēlaini izsakoties, "Bauskas tumšo" varētu saukt par veco un nopelniem bagāto čempionu, ko sāk izkonkurēt "Cēsu Brūža" alus. Trešajā vietā Latgales tumšais, taču šajā gadījumā tā noteikti ir uzskatāma par godalgoto vietu.

Netradicionālo alu kompānijā izvēli izdarīt bija visgrūtāk. Beigu beigās vienojāmies, ka garšas ziņā mums visinteresantākais likās "Zvejnieka dēls", taču saprotamākais bija Aizputes kviešu alus. Bet, kādu alu uz Jāņiem izvēlēties jums, tā ir katra paša izvēle!