Kosmisko vaibstu duelis: "Hyundai Tucson" pret "Cupra Formentor"

Viens no cenas ziņā demokrātiskākajiem krosoveriem tagad ir kļuvis par jaunāko tehnoloģiju iemiesojumu un ticis pie hibrīda versijas. Pārmaiņas "Hyundai Tucson" nepārprotami ir nākušas par labu.

Iepriekšējās paaudzes "Hyundai Tucson" atmiņā palicis kā laba un uzticama, taču no skata diezgan necila automašīna. Jaunā paaudze, pēc visa spriežot, ir cieši apņēmusies šo iespaidu izkliedēt, jo tagad "Tucson" izskats jau pa gabalu sludina – paskaties, es taču esmu stilīgs, es esmu ņiprs un agresīvs! Iepriekšējais "Tucson" dizaina ziņā centās izpatikt pilnīgi visiem – sākot no hipsteriem un beidzot ar pensionāriem (turklāt vairāk varbūt pat otrajiem), taču jaunais nepārprotami liek manīt, ka ir īsts 21. gadsimta automobilis, kas domāts tiem, kuri ir draugos ar mūsdienu tehnoloģijām.

Kosmonauta seja

Par tehnoloģijām parunāsim mazliet vēlāk, taču pagaidām uz mirkli pakavēsimies pie automašīnas izskata. Pateicoties itin slaidajam siluetam, no sāniem auto izskatās sportisks. Aizmugurei zināmu šarmu piešķir lukturi, kas atgādina sarkanus ilkņus, un gaismas diožu josla, kas stiepjas pāri visām aizmugures durvīm. Vispretrunīgāko emociju gammu rada automašīnas priekšpuse. To dizaineri ir izveidojuši tik agresīvu un kosmisku, ka brīžam liekas – vai tikai viņi nav mazliet pāršāvuši pār strīpu. Personīgi man radiatora reste likās “pārmudrīta”, taču tas ir tikai mans viedoklis, ko varam norakstīt uz pusmūža krīzes izpausmēm. Gados jaunākiem ļaudīm droši vien šāds dizaina risinājums liksies aizraujošs un simpātisks.

Auto iekšienē gan īpašas kosmiskā dizaina izpausmes nav manāmas. Drīzāk pretēji – te viss ir diezgan vienkāršs un utilitārs. Stūre pat liekas mazliet garlaicīga, tai tieši būtu derējis neliels modernisma piesitiens. Mērinstrumentu panelis ir mūsdienu automašīnām tradicionālais – digitālais displejs, kurā redzami spidometra rādījumi, braukšanas režīms, degvielas patēriņš un cita derīga informācija. Mazliet neierasti vienīgi tas, ka displejs vienkārši uzkabināts uz priekšējā paneļa, nevis tajā iestrādāts, nav arī ierastā saulessarga virs tā.

Viduskonsolē ir vēl viens displejs un klimata vadības bloks. Te "Hyundai" ļaudis ir atteikušies no parastajām pogām, tās aizstājot ar skārienjutīgām ikonām; braucot tas varbūt nav labākais risinājums, taču pilnīgi noteikti labāks par "SEAT/Cupra" izvēlēto risinājumu ar glāstāmām strīpiņām priekšējā panelī – līdz tām veltītajai kritikai mēs vēl nonāksim. Pārmaiņu gars vēl labāk izjūtams brīdī, kad pastiep roku pie ātrumu pārslēga; tradicionālās sviras vietā te iekārtojušās trīs pogas, ar kurām var ieslēgt neitrālo režīmu, "Drive" un atpakaļgaitu. Un blakus vēl P jeb "Parking". Skaidrs, ka mūsdienu automātiskajām ātrumkārbām visu regulē dators, kam pilnīgi pietiek ar pāris pogām, tomēr ierastā ātrumu kloķa tik un tā kaut kā pietrūkst.

Kamīns tavā audiosistēmā

Salona iekārtojuma ziņā "Tucson" zvaigznes no debesīm negrābj, taču tehnoloģiskajā ziņā gan "Hyundai" ir jaunajā automašīnā sabāzuši visu, ko vien var iedomāties. Sadursmes novēršanas sistēma, braukšanas joslu un aklo zonu palīgsistēmas sen vairs nav nekas jauns, taču tas, ka, ieslēdzot pagrieziena rādītāju, instrumentu panelī parādās ekrāns, kurā var redzēt, kas notiek mašīnas sānos attiecīgajā pusē – lūk, tā gan ir novitāte! Tā ļauj aklo zonu kontrolēt dubulti – gan ar sensora palīdzību, kas signalizē, ja blakus brauc cits auto, gan vizuāli, izmantojot miniatūras kameras, kas iebūvētas sānu spoguļos. Protams, gan jau būs tādi, kas teiks, ka bez šāda jauninājuma var gluži labi iztikt, turklāt tas tikai palielina to detaļu skaitu, kas ar laiku var iziet no ierindas, taču, sēžot pie stūres, pie šīs palīgsistēmas pierod diezgan ātri.

Ir arī daudz citu noderīgu palīgsistēmu. Tas, ka straujas bremzēšanas gadījumā automašīna automātiski ieslēdz avārijas gaismas, ir manīts arī dažos citos auto. Taču palīgierīce, kas, stāvot sastrēgumā vai pie luksofora, ar skaņas signālu dod ziņu, ja esi aizdomājies un nogulējis, ka priekšā braucošais ir uzsācis kustību, gan ir noderīgs jaunums.

Automašīnas mediju sistēmas datorā var bakstīties ilgi – te var gan regulēt salona apgaismojumu, gan dažādus citus iestatījumus un regulējumus. Brīžiem var uzdurties pat kaut kam ļoti aizkustinošam – kā audiosistēmas sadaļai ar nomierinošām fona skaņām. Ja nevēlies klausīties repu vai džezu, vari ieslēgt okeāna bangu šalkoņu, lietus čaboņu vai kamīna sprakšķēšanu. Es, pieskaņojoties aiz loga redzamajai ainai, izvēlējos ziemas skaņas ar sniega gurkstēšanu zem kājām un priecīgu bērneļu gavilēm. Ļoti tematiski. Vismaz kamēr neesi ar auto iegrimis kupenā tā, ka bez traktora netiec ārā…

Ziemas apstākļiem ļoti noderīgi ir arī tas, ka auto ir apsildāmi sēdekļi un stūre. Ir arī sēdekļu ventilācija, kas savukārt noderēs vasarā. Panorāmas kamera, kas atvieglo parkošanos, arī ir. Visāda papildaprīkojuma un “ekstru” te ir tik plašā klāstā, kādu parasti var ieraudzīt vienīgi "premium" klases automašīnās, taču tur par visiem šiem labumiem parasti noplēš pāris tūkstošus. Protams, arī šajā gadījumā tie gluži nav par velti, tomēr kopējā summa ierakstās vidējā statistiskā pilsoņa veselā saprāta rāmjos.

Hibrīda valdzinājums

Ja jau pieminējām ziemu, tad tā ir īstais laiks, lai pārbaudītu, vai automašīna tiešām ir pelnījusi pretendēt uz krosovera vai, ja vēlaties, “parketa džipa” nosaukumu. Lai to noskaidrotu, nav pat jābrauc nekur tālu – pietiek pamēģināt noparkoties kādas sen netīrītas ielas malā, laužoties pāri sniega sanesumiem un kupenām. Nekādu problēmu – ar šo uzdevumu "Tucson" tiek galā godam. Labi, aizbrauksim tad līdz kādam Pierīgas mežam un paskatīsimies, ko "Tucson" teiks par turienes kupenām! “Ak, nieki vien!” – lūk, ko "Tucson" teica par piesnigušu meža ceļu, kurā ar parastu vieglo auto neviens prātīgs cilvēks nemēģinātu iegriezties. Protams, triekt mašīnu dziļā kupenā nav prāta darbs, taču piesnigušā ceļā – mierīgi. Vajadzības gadījumā var ieslēgt īpašo sniega režīmu, kas palīdz rausties cauri sniega segai.

Bez sniegam un slidenam ceļam domāta braukšanas režīma ir vēl arī smiltīm un dubļiem domātie, taču tos izmēģināt man iespēju nebija. Toties izmēģināju braukšanai pa pilsētu un šoseju domātos režīmus. Tādi te ir tikai divi – "Eco" un sporta. Pamaz, bet, izrādās, pilnīgi pietiekami. Pirmais vairāk domāts braukšanai pilsētā – ja pārāk enerģiski nespiedīsi gāzes pedāli grīdā, tad auto iespēju robežās izmantos tikai elektromotoru, tā ļaujot ieekonomēt degvielu. Dinamiskāk braucot, pieslēgsies arī iekšdedzes dzinējs – uzrāviens būs straujāks, taču arī degviela tiks patērēta. Bet uz šosejas var ieslēgt sporta režīmu, kurā uz pilnu klapi tiek izmantota iekšdedzes dzinēja jauda, elektromotoru pieslēdzot brīžos, kad vajadzīgs lielāks paātrinājums, piemēram, apdzenot. Dinamika abos režīmos ir ļoti pieklājīga – 230 “zirgi” liek sevi manīt.

Nekad nebūtu domājis, ka kaut ko tādu teikšu, taču "Tucson" gadījumā man sporta režīms gandrīz likās lieks – arī "Eco", neraugoties uz vegāniski ekoloģisko tēlu, patiesībā piedāvā gana dinamisku braukšanu. Ar hronometru nemērīju, taču, pēc sajūtām spriežot, neesmu drošs, vai sporta režīms ir daudz dinamiskāks un sportiskāks par "Eco". Bet varbūt man vienkārši pārāk iepatikās klusi elektriskais uzrāviens pilsētā pie luksofora...

Ekonomiskais faktors

Borta dators gan rādīja, ka auto ar visu elektromotoru tik un tā patērē ap deviņiem litiem benzīna uz 100 kilometriem, taču jāņem vērā, ka patēriņu palielināja gan visi iespējamie sildītāji, gan mans ne pārāk ekonomiskais braukšanas stils. Pieņemu, ka, prātīgi braucot, patēriņu var diezgan būtiski samazināt.

Ja runājam par ērtībām, tad vietas pietiekami daudz ir arī aizmugurē sēdošajiem. Auto gaita ir patīkami viegla un mīksta, ceļa nelīdzenumi uz nerviem nekrīt.

Cik tad tas viss maksā? "Deviņvīru" rokās bija nonācis auto vispilnīgākajā komplektācija, kas maksā nepilnus 39 000 eiro. Nav lēti, taču atcerēsimies par visām daudzajām “ekstrām”, ko par šo naudu saņemam, panorāmas jumtu ieskaitot. Taču ir arī lētāki varianti, piemēram, ar 150 zirgspēku motoru aprīkots hibrīds maksās no 31 990 eiro, bet “tīra” 1,6 litru benzīna versija ar tikai priekšējo riteņu piedziņu dabūjama, sākot no nepilniem 23 000 eiro. Dīzeļiem cenas svārstās no 25 000 līdz 35 000 eiro.

FAKTI

"Hyundai Tucson MY2"

Dzinējs: 1,6 litru benzīna hibrīds

Jauda / griezes moments: 230 ZS / 350 Nm

Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 8,3 sek.

Degvielas patēriņš: ap 7 l/100 km

Cena: 38 990 EUR

Hārlejs uz četriem riteņiem

Gribi izteikti sportisku krosoveru par saprātīgu naudu? Te tas ir – "Cupra Formentor"! Automobilis, ar kuru iespējams pārsteigt tos, kuriem patīk pie luksofora aiztraukties visiem pa priekšu...

Izbraucot ar jauno auto ielās, var manīt, ka viens otrs uz to noraugās ar neizpratni – pag, kas tas ir par zīmolu? Kas tas par simbolu grezno radiatora resti – nav taču ne "Mercedes" zvaigzne, ne "Volkswagen" burti, ne Audi apļi, bet kaut kas pavisam neredzēts! Jā, zīmols ir jauns, taču patiesībā "Cupra" vēsture ir diezgan sena.

Mazliet ģeogrāfijas

Vispirms tiksim skaidrībā par jaunā auto nosaukumu. Ar "Cupra" viss tā kā būtu skaidrs – agrāk šajā vārdā dēvēja "SEAT" sportiskos modeļus, bet nu jau pāris gadus tas ir kļuvis par atsevišķu zīmolu. No mārketinga viedokļa droši vien pareizs gājiens, jo burtu kombinācija "SEAT" ar īpašu sportiskumu vairumam no mums jau gadus divdesmit neasociējas (ap to laiku "SEAT" beidza startēt pasaules rallija čempionātā), savukārt Cupra ir visas iespējas sākt rakstīt jaunu vēsturi no baltas lapas. Jāteic, ka arī logotips, kuram saknes meklējamas seno cilšu zīmēs un kas simbolizējot stabilitāti, progresu un panākumus, ir visnotaļ izdevies – vienlaikus mazliet mīklains un izteikti agresīvs. Vārdam Cupra saknes meklējamas tālā pagātnē, jo tā dēvēta kāda no dievībām, ko sensenos laikos pielūdza Dienvideiropas iedzīvotāji. Bet ko nozīmē "Formentor"? Izrādās, tam nav nekāda sakara ar ķīmiskiem procesiem (jo prāta uzreiz nāk fermentācija...) – patiesībā tā sauc zemesragu Maļorkas salā. Man gan nez kādēļ visu laiku uzbāzīgi galvā līda cits angļu valodas vārds – "tormentor" jeb mocītājs. Un var jau arī tam piemeklēt paralēles – "Cupra" savā ziņā ir tāds kā melnais zirdziņš, kas, sastopot uz šosejas ambiciozus jauniešus pavecos BMW, tiešām var kļūt par provokatoru un mocītāju, kad izrādās, ka auto ar dīvaino logo mierīgi iekabina “bembim”...

Auto dizains ir atbilstošs ambīcijām – mašīnai, kuru uz priekšu dzen iespaidīgs 310 zirgspēku motors, ir jāizskatās sportiskai un agresīvai. Un tā "Formentor" arī izskatās. Izteikti zems siluets, ko īpaši labi var sajust, nostājoties blakus, piemēram, "Volkswagen Touran", kas sliesies labu gabalu augstāk. Taču, neraugoties uz to, ka auto ir pazems, sēdēt tajā ir ērti, un arī aizmugurējos sēdekļos galva nedursies griestos. Agresīvo izskatu uzsver gan Cupra logo, gan riteņu diski.

Gan pēc izmēriem un izskata, gan pēc jaudas "Formentor" gribas salīdzināt ar "Porsche Macan" vienkāršāko versiju. Un jāteic, ka salīdzinājums ir nepārprotami "Cupra" labā, jo "Formentor" ir gandrīz par 65 “zirgiem” vairāk nekā lētākajam "Macan" (310 ZS pret 245 ZS), vietas aizmugurē sēdošajiem ir vairāk, bet maksā tas gandrīz uz pusi lētāk. Porsche gan varētu būt pārāks apdares materiālu ziņā, taču vai tas ir tādas cenas starpības vērts – tas nu paliek katra paša ziņā. Protams, jaudīgākie "Macan" modeļi pārspēj "Formentor" vienos vārtos, taču tur arī cenas cipari ir vēl graujošāki.

Pogu jautājums

Tie, kuri ir braukuši ar "SEAT", apsēžoties pie "Formentor" stūres, sajutīsies kā mājās. Instrumentu panelis ir tāds pats kā citos "SEAT" modeļos, tāpat arī mediju centra displejs, kas gan ir mazliet paaudzies izmēros. Atšķiras tikai stūre, ko rotā "Cupra" logo; tas nenoliedzami izskatās stilīgāk par diezgan garlaicīgo "SEAT" logotipu. Klāt nākušas arī divas uz stūres atsevišķi novietotas lielas pogas – dzinēja iedarbināšanai un braukšanas režīma pārslēgšanai. Kaut ko līdzīgu es jau kaut kur esmu redzējis... Ā, pareizi, "Porsche"! Ne velti visu laiku tik ļoti gribējās vilkt paralēles ar "Macan".

Viss priekšējā paneļa izkārtojums ir labi saprotams un loģisks, taču braukšanas laikā var rasties kaitinošas problēmas, kas saistītas ar klimata kontroli. Proti, tāpat kā "SEAT" modeļos ražotājs tradicionālās klimatkontroles pogas ir aizstājis ar skārienjutīgiem sensoriem, ko vajag maigi paglāstīt, lai paaugstinātu vai pazeminātu gaisa temperatūru salonā, kā arī regulētu audiosistēmas skaļumu. Teorijā tas varbūt darbojas lieliski, taču, traucoties pa šoseju, ir diezgan ķēpīgi bakstīties gar sensoriem tā vietā, lai tīri uz tausti pagrieztu pogu. Tas pats attiecas uz sēdekļu apsildi – to var aktivizēt tikai caur displeja izvēlni, nevis ar vienu pirksta kustību nospiežot attiecīgo pogu. Te šādas pogas nav. Paldies, ka vismaz stūres apsildi var ieslēgt ar podziņu, kas atrodas uz stūres, nevis kaut kur displeja dziļumos. Pārlieks minimālisms, kā redzam, ne vienmēr ir praktisks.

Par minimālismu mazliet šķendēties gribas arī brīdī, kad pārslēdz braukšanas režīmus, jo es tikai pēc kāda brīža atradu, kur ir redzams, kādu no tiem es esmu izvēlējies, – tā ir mazītiņa ikona virs spidometra. Varēja būt kāds labāk saskatāms risinājums. Bet citādi mērinstrumentu panelī viss ir skaidri un labi saprotams, tas pats attiecas arī uz multimediju sistēmu. Ļoti simpātisks ir risinājums, kas vēsta par to, ka “aklajā zonā” atrodas cits auto; vairumā citu mašīnu par to vēsta sānu spogulī mirgojoša gaismiņa, taču te iedegas gaismas diodes durvju augšpusē, blakus spogulim. Stilīgi.

Paldies, ka šajā auto ražotājs ir saglabājis ātrumpārslēga sviru – lai arī no tās pāri palicis viens mazs knibulis, tomēr labāk nekā "Tucson" trīs pogas. Uzslavu pelnījuši ir "Formentor" sēdekļi, kas kaut kā pamanās būt vienlaikus gan ērti, gan sportiski. Blakus ātrumpārslēgam ir pāris nelieli nodalījumi dažādiem sīkumiem (viens no tiem īpaši piemērots mašīnas atslēgas novietošanai), mazliet dziļāk ir telefona bezvadu uzlādes plaukts.

Baikera sapnis

Bet lai nu paliek visi sīkie kreņķi par podziņām. Ne jau to dēļ kāds pirks vai nepirks "Formentor", bet gan braukšanas prieka dēļ. Un tā te ir pārpārēm. 310 zirgspēki un 400 ņūtonmetru griezes moments – šādi parametri vien jau liek uz "Formentor" raudzīties ar cieņu. Vēl jo lielāka tā kļūst, kad apsēdies pie stūres un iespied grīdā gāzes pedāli. Šis ir tas gadījums, kad ir ļoti būtiski, kādu braukšanas režīmu esi izvēlējies. Tie ir vairāki: komforta, bezceļa, sporta un īpašais "Cupra" režīms. Par pirmajiem diviem īpaši nav ko stāstīt: komforta vairāk domāts braukšanai pa pilsētu, bet bezceļa var aktivizēt, piemēram, piesnigušā mežā – darbojas labi, pārbaudīts dzīvē.

Sporta režīms automobilim piešķiļ citu dzirksteli. Mašīna uzreiz kļūst jutīgāka pret pieskārieniem gāzes pedālim, braukšana ir daudz dinamiskāka, motora skaņa – īsteni sportiska. Patiesībā gan te ir kāda viltība – skaņas veidošanā talkā nāk audiosistēma, radot iespaidu, ka motors rēc draudīgāk, nekā tas ir patiesībā. Taču nevar noliegt, ka iespaidu uz viegli bērna prātā esošiem vīriešiem tas atstāj graujošu, īpaši jau kombinācijā ar zvērīgo mašīnas uzrāvienu.

"Formentor" ir vēl viens slepenais ierocis – "Cupra" režīms. Tajā dinamika ir apmēram tāda pati kā sporta režīmā, taču auto “balss” mainās līdz nepazīšanai. Nu jau dusmīgo rūkoņu papildina arī ducīga murdoņa. Sajūta tāda, it kā būtu nonācis čoperī uz četriem riteņiem, un tā vien gribas atvērt motora pārsegu, lai palūkotos, vai tur kaut kur nav rakstīts "Made by Harley-Davidson". Jo skaņa ir diezgan līdzīga. Jā, arī tā lielā mērā ir mākslīgi radīta, taču izpūtēja “atraudziņa”, kas rodas, nometot gāzi, gan ir pavisam īsta. Lai vai kā, šo auto var ieteikt kaislīgiem motobraucējiem ziemas mēnešiem, kad viņu divriteņu spēkrati atpūšanas garāžā; uzrāviena un skaņas pavadījuma ziņā "Cupra" vismaz daļu motobraukšanas izjūtu kompensēs. Jāliek gan aiz auss, ka iekšpusē skaņa ir labāk dzirdama nekā ārpusē.

Tiesa, man pašam motocikla nav, un pēc pusstundas "Cupra" režīma motocikliskā burbuļošana man sāka apnikt. Pirmajās desmit minūtēs tā no sirds sajūsmināja, otrajās sāka garlaikot, bet trešajās apnika tiktāl, ka es pārslēdzos uz sporta režīmu, kas saglabāja aizraujošo braukšanas dinamiku, taču piedāvāja pierastāku audioceliņu.

Ja abstrahējamies no skaņu pasaules, tad jāteic, ka uz šosejas "Formentor" ir karalis – ātrs, ducīgs un dinamisks. Taču, arī nobraucot nost no šosejas, nekrīt ar seju kupenā; lauku un mežu ceļi tam nav nekas svešs. Piekare ir pacieta, taču ar to šāda tipa mašīnās, kurām piemīt sportiskas ambīcijas, ir jārēķinās. Jāsamierinās arī ar diezgan lielu degvielas patēriņu – man tā arī neizdevās (kaut gan īpaši jau arī necentos) panākt, lai borta dators rādītu mazāku skaitli par 11 litriem uz 100 kilometriem. Gan jau mazliet to uz leju varētu dabūt, taču par pieciem vai sešiem litriem gan varat aizmirst.

Budžeta klases sporta vāģis

Kopumā jāteic, ka "Formentor" atstāj ļoti labu iespaidu. Ja gribas kaut ko sportisku, taču vienlaikus arī Latvijas ceļiem piemērotu un ģimenes budžetu pilnībā neiznīcinošu, tad šī varētu būt viena no labākajām izvēlēm. Nav jau gluži tā, ka "Formentor" varētu dabūt par sviestmaizi un lietotu vasaras riepu komplektu, taču arī aknas nevajadzēs pārdot. "Deviņvīri" testēja sportiskāko versiju "Formentor VZ", kas maksā 36 900 eiro, kas patiesībā nav astronomisks skaitlis; īsti pat nenāk prātā neviens konkurents, kas piedāvātu līdzīgu auto par tādu cenu, jo pat lētākās alternatīvas būs krietni virs 40 000 eiro. Turklāt ir pieejamas arī vienkāršākas un lētākas "Formentor" versijas – ar divu litru motoru un 190 zirgspēkiem par 32 300 eiro un ar 1,5 litru un 150 zirgspēkiem par 28 900 eiro. Pēdējā gan personīgi man liekas pilnīgi lieka modeļu listē, ja "Cupra" vēlas uzsvērt izteikti sportiskā zīmola tēlu, taču droši vien mārketinga speciālistiem ir kaut kādi savi apsvērumi.

FAKTI

"Cupra Formentor VZ"

Dzinējs: 2 litra benzīna

Jauda / griezes moments: 310 ZS / 400 Nm

Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 4,9 sek.

Degvielas patēriņš: ap 9 l/100 km

Cena: 36 900 EUR

Epiloga vietā

Saprotu, ka vismaz daļa lasītāju šajā vietā uzdos jautājumu – bet tu pats kuru no abām mašīnām izvēlētos? Ja godīgi, grūti atbildēt, jo iestājas neliela personības dalīšanās. Veselais saprāts runā par labu "Hyundai Tucson" – praktisks auto, daudz palīgierīču un “ekstru”, kas ievērojami atvieglo ikdienas dzīvi. Plus vēl hibrīds, kas ir gan dinamiski, gan ekoloģiski. Braukšana ar šo auto man patiešām patika, arī cena saprātīga. Taču tajā pašā laikā otrs “es” saka – bet kā tad paliek ar sportiskā "Cupra Formentor" rēkoņu un ellīgo uzrāvienu?! Turklāt paskaties, cik smuki izskatās "Cupra" logo – nevar ne salīdzināt ar "Hyundai" ovālo bļembu! Un arī otrajam “es” ir sava daļa taisnības – patika jau man arī "Cupra" huligāniskais stiliņš. Tomēr neesmu drošs, vai pēc dažiem mēnešiem tas man neapniktu – līdzīgi kā ar sarkanu automašīnas salonu, kas pirmajās dienās liekas satriecoši stilīgs, taču pēc mēneša sāk krist uz nerviem. Bet to laikam var noskaidrot tikai empīriskā ceļā ilgākā laika posmā.