Ne tikai krāsojums un bākugunis: apskatām visu laiku ikoniskākos policijas auto

Elektriskie rati

1899.

Smieklīgā izskata rati patiešām ir pasaulē pirmais policijas automobilis, ko 1899. gadā iegādājās ASV Ohaio štata Ekronas pilsētas policijas departaments. Mūsdienu “zaļajiem” sirdi noteikti sildīs fakts, ka tas bija elektroautomobilis. Uzmeistarojis to bija vietējais mehāniķis, vārdā Frenks Lumiss, kurš par savu darbu paprasīja 2400 dolāru. Elektriskie rati varēja attīstīt 26 kilometru ātrumu stundā un bez akumulatora uzlādes nobraukt gandrīz 50 kilometrus. Vēl viens ievērības cienīgs fakts ir tas, ka domāti šie rati bija dzērāju nogādāšanai policijas iecirknī...

"Buick Special"

1936.

Trīsdesmitajos gados, kad Amerikā pilnā sparā ritēja cīņa ar Alu Kaponi, Džonu Dilindžeru un citiem gangsteriem, policistiem bija nepieciešama jaudīga un uzticama automašīna. Tādu piedāvāja "Buick", aprīkojot policijai domātās automašīnas ar prožektoriem, šaušanai parocīgiem logiem un pat ar ložu drošiem stikliem. Noderīgs komplekts, ja zini, ka kuru katru brīdi var nākties iesaistīties apšaudē ar vīriem, kuri nedomājot ķeras pie saviem "Thompson" automātiem...

"Buick Century 68"

1955.

"Buick Century" bija viena no pirmajām automašīnām, kas tika būvēta īpaši policijas vajadzībām. Nav brīnums, ka tas notika ASV – valstī, kur automašīnu skaits bija vislielākais. Policistiem bija nepieciešams automobilis, kas varētu patrulēt uz šosejām un vajadzības gadījumā ne tikai dzīties pakaļ pārkāpējiem, bet arī tos panākt, un vienu no labākajiem risinājumiem piedāvāja "Buick". Būtībā tā bija kombinācija no vairākiem "Buick" modeļiem, no viena paņemot virsbūvi, no otra motoru, no trešā bremzes. Iznāca ne pārāk dārgs un nosacīti viegls automobilis, aprīkots ar 236 zirgspēku V8 dzinēju. Par šedevru šo auto nosaukt bija grūti, taču vēsturē tas tomēr palika kā policijas automašīnu celmlauzis.

"Renault 4CV"

1955.

Piecdesmitajos gados "Renault" pēc Parīzes policijas prefektūras pasūtījuma uzbūvēja 75 īpašas automašīnas, par pamatu ņemot populāro modeli "4CV". No standarta auto policijas mašīnas atšķīrās ar paplašinātājiem sānu logiem – tie bija domāti tam, lai policisti varētu braucot šaut uz bēgošajiem bandītiem. Cik efektīvs bija šis risinājums – par to vēsture klusē. Taču zināms, ka 2017. gadā vienu šādu auto izsoļu nams "Bonhams" pārdeva par 39 100 eiro.

"Ferrari 250 GTE"

1965.

Pat mūsdienās uz šosejas sastapt policijas "Ferrari" var apmēram tikpat reti kā Latvijas mežos skudrulāci. Likuma sargus, kuriem būtu pa kabatai šādas klases auto, ir vērts meklēt vienīgi valstīs, kur valda izšķērdīgi naftas šeihi. Un vēl arī Ferrari dzimtenē Itālijā, kur policisti pie "Ferrari" tika vēl sešdesmito gadu vidū. Tas bija laiks, kad mafijas locekļi brauca ar jaudīgiem automobiļiem, kuriem policisti ar mazlitrāžas mašīnām nekādi netika līdzi. Lai pieliktu punktu gangsteru visatļautībai, Armando Spataforas komandētajai “lidojošajai brigādei” jeb "Squadra Volante" piešķīra divus "Ferrari" ar 237 zirgspēku jaudu, ar kuriem tad likuma sargi uz ceļiem tvarstīja bandītus. Viens auto gan drīz vien neglābjami cieta avārijā, bet otrs godam nokalpoja vairākus gadus un pēc tam tika pārdots kādai privātpersonai. Privātīpašumā tas ir saglabājies vēl šobaltdien un ir vienīgais privātais auto Itālijā, kuram ļauts pa koplietošanas ceļiem pārvietoties, aprīkotam ar policijas bākuguni.

"Dodge Polara"

1966.

Labākais sava laika policijas automobilis. Sešdesmitajos gados uzbūvēt ikdienas braukšanai domātu vāģi, kas līdz 100 kilometriem stundā ieskrienas 6,3 sekundēs – tas bija vērā ņemams sasniegums. Auto bija aprīkots ar 375 zirgspēku motoru un bija salīdzinoši viegls, tāpēc sasniedza ne vienu vien rekordu, ieskaitot "Chrysler" izmēģinājumu trasē fiksēto ātrumu 236 kilometri stundā. Policisti par šo mašīnu bija sajūsmā, un nav brīnums, ka Amerikā "Dodge Polara" sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito sākumā bija populārākais lielceļu patrulēšanas auto.

"Porsche 911"

1967.

Vācu autobāņu kvalitāte un atteikšanās no ātruma ierobežojumiem uz ātrgaitas ceļiem jau sešdesmitajos gados kļuva par vispārēju apbrīnas objektu. Taču, lai varētu uzturēt uz maģistrālēm kārtību, policistiem bija nepieciešamas automašīnas, kas vajadzības gadījumā varētu panākt pārkāpējus. Par šādu brīnumieroci kļuva "Porsche 911" – jau tajos laikos diezgan dārgs, taču arī ļoti ātrs auto, ko vācu policisti nokrāsoja balti zaļā krāsā. Autobāņu patruļas poršus izmantoja līdz pat deviņdesmitajiem gadiem, kad finansiālu apsvērumu dēļ pārsēdās uz lētākām un tikai mazliet mazāk jaudīgākām mašīnām. Taču tagad atkal šur tur Vācijā var manīt pa kādam "Porsche" policijas krāsojumā.

UAZ-469

1972.

Padomju milicijas automašīnas jau pa gabalu varēja atpazīt pēc dzeltenzilā krāsojuma. Miliči brauca ar žiguļiem un moskvičiem, tomēr laikabiedriem vislabāk atmiņā palicis milicijas bobiks, kura oficiālais nosaukums bija "UAZ-496-AP". Tautā to mēdza saukt arī par “zaķīšu pirtiņu” vai “melno bertu” (kaut gan melns šis auto nebija, nosaukums vienkārši bija saņemts mantojumā no senākiem laikiem). No standarta bobika milicijas auto atšķīrās ar aizmugurē ierīkoto arestantu nodalījumu divām personām. Ar satriecošu dinamiku automašīna nevarēja palepoties – maksimālais ātrums 100 kilometri stundā, bet paātrinājums līdz šādam ātrumam prasīja 23 sekundes –, toties tam bija labas caurgājības spējas, kas uz padomju valsts draņķīgajiem ceļiem lieti noderēja.

"Wartburg 353W"

1975.

Kamēr Rietumvācijā policisti traucās pa autobāņiem ar "Porsche 911", tikmēr viņu Austrumvācijas kolēģiem nācās iztikt ar krietni pieticīgāku braucamo – "Wartburg 353". Šā modeļa mašīnas sāka ražot jau sešdesmitajos gados, izmantojot 1938. gada DKW projektu, un tām bija tikai viena laba īpašība – tās bija lētas. No visiem citiem aspektiem "Wartburg" bija ripojoša nelaime, kurā neviens rietumnieks no laba prāta iekšā nekāptu. Auto bija šaurs un neērts, aprīkots ar trīs litru 115 zirgspēku motoru. Austrumvācijas policija šo mašīnu varēja atļauties izmantot tikai tāpēc, ka aizbēgt no tās tāpat neviens nevarēja, jo visi sociālisma pilsoņi brauca ar tieši tādām pašām vai vēl sliktākām.

"Lamborghini Gallardo", "Lamborghini Huracan"

2004.

Diezgan lielu sensāciju sarūpēja Itālijas policija, papildinot savu garāžu ar diviem "Lamborghini Gallardo" superkāriem (5 litru motors, 493 zirgspēki), ko likuma sargiem “uzsauca” ražotājs. Vienu gan drīz vien viņi sadauzīja, bet dažus gadus vēlāk vietā saņēma citu modeli, "Lamborghini Huracan". Tas ir vēl ātrāks: 5,2 litru dzinējs ar 602 zirgspēkiem līdz 100 kilometriem stundā spēj ieskrieties nepilnās trijās sekundēs. "Huracan" tiek izmantots nevis likumpārkāpēju vajāšanai, bet galvenokārt donoru orgānu transportēšanai – īpaši tiem auto priekšgalā iebūvēta neliela saldētava.

"Dodge Charger"

2006.

Kopš 2006. gada koncerns "Daimler Chrysler" piedāvā automašīnas "Dodge Charger" policijas versiju ar pastiprinātu rāmi un 340 zirgspēku dzinēju, kas 100 kilometrus stundā ļauj sasniegt sešās sekundēs. Auto iznāca tik veiksmīgs, ka 2012. gadā izspieda no tirgus veco "Ford Crown Victoria", kas no deviņdesmitajiem gadiem skaitījās Amerikā policijas pieprasītākais auto. Kad ražotājs policistu iecienītos V8 dzinējus nomainīja ar ekonomiskākajiem V6, likuma sargi gan sākumā tā kā mazliet pakurnēja, taču viņiem nācās ieklausīties priekšniecības argumentos par degvielas ekonomiju. Patlaban "Dodge Charger" kalpo likuma sargiem ne tikai ASV, Kanādā un Meksikā, bet arī Čehijā, Kuveitā, Bahreinā un Apvienotajos Arābu Emirātos.

"Caparo T1"

2007.

Pirms kāda laiciņa Birmingemas policija publikai atrādīja savu ātrāko automobili – "McLaren" 1. formulas komandas inženieru radīto "Caparo T1". Teorētiski tajā brīdī visiem motorizētajiem likumpārkāpējiem vajadzēja nodrebēt šausmās, saprotot, ka glābiņa vairs nav – divvietīgā automobiļa 3,5 litru V6 dzinējs ļāva 100 kilometrus stundā sasniegt 2,5 sekundēs. Taču patiesībā policijas supervāģis ielās tā īsti pat neparādījās, jo tā prezentācija bija domāta kā profilakses pasākums, liekot autobraucējiem aizdomāties par to, ka šoseja nav tas pats, kas sacīkšu trase. Turklāt šis auto nemaz nebija policijas īpašums, bet gan uz laiku izīrēts un nokrāsots likuma sargu krāsās. Paši policisti atzina: lai gan auto ir satriecoši ātrs, ikdienā ar to patrulēt uz šosejām būtu nepraktiski, jo tam nav bagāžnieka, turklāt arī izkāpšana no "Caparo" ir diezgan neērta un prasa vairāk laika nekā izkļūšana no parastas automašīnas.

"Alfa Romeo Giulia Quadrifoglio"

2016.

Kaut kad sensenos laikos itāļu likuma sargi jau bija izmantojuši "Alfa Romeo Giulia" automašīnas, taču vēlāk pārgājuši uz lētākiem un ekonomiskākiem spēkratiem. 2016. gadā autobūvētāji nolēma karabinieriem sagādāt mazliet prieka un sarūpēja viņiem dažus īpašus "Giulia Quadrifoglio" sedanus. Šo mašīnu vadītāji droši vien novērtēja 503 zirgspēku jaudu un paātrinājumu līdz 100 kilometriem stundā 3,9 sekundēs. Bez šīm "Giulia" likuma sargu autoparku papildināja vēl 800 krietni vienkāršāki un lētāki "Fiat" automobiļi.

"Chevrolet Caprice"

2017.

"Chevrolet Caprice" ir auto ar garu vēsturi – to sāka ražot vēl tālajā 1966. gadā, un kopš tā laika tas ir piedzīvojis sešas paaudzes. Standarta versijā tas ir diezgan garlaicīgs un nepretenciozs auto, ieturēts klasiskajās amerikāņu tradīcijās. Taču jau septiņdesmitajos gados "Chevrolet" sāka ražot arī policijas vajadzībām domātas šā auto modifikācijas ar indeksu 9C1. Tās jūtami atšķīrās no parastajiem mirstīgajiem domātajām automašīnām, jo bija aprīkotas ar tērauda rāmi, labākām bremzēm, metāla plāksnēm priekšējo sēdekļu atzveltnēs (lai aizmugurē iesēdinātais aizturētais nevarētu iedurt policistiem mugurā), jaudīgākiem dzinējiem, izturīgāku piekari un citiem uzlabojumiem. Standarta versijā policijas "Caprice" tika aprīkota ar 300 zirgspēku 6 litru V8 dzinēju, taču pēc pasūtītāja vēlmēm varēja uzstādīt arī 355 “zirgu” motoru, kas līdz 100 kilometriem stundā ieskrējās sešās sekundēs. Nu jau pāris gadus "Caprice" vairs neražo, arī policijas versiju ne.

"BMW i8"

2017.

Pirms dažiem gadiem reklāmas nolūkos BMW noslēdza līgumu ar Čehijas policiju, uz pusgadu iznomājot tai sportisko elektromobili i8. Doma bija skaista un labi saprotama – policija un autobūvētāji kopīgiem spēkiem ievieš “zaļās” tehnoloģijas. Diemžēl pasākums beidzās jau pēc mēneša, jo elektromobilis avarēja; tika ziņots, ka tā vadītāju piemeklējis infarkts vai insults, bet blakus sēdošais policists guvis muguras traumas. Tomēr pēc Čehijā piedzīvotās neveiksmes "BMW i8" pavisam no policijas radara nav pazudis – ar šā modeļa mašīnām eksperimentē vācu policisti un, protams, arī uz visām superātrām un jaudīgām mašīnām kārie Dubaijas likuma sargi. Citu BMW elektroautomobiļa modeli – krietni lētāko i3 – izmanto Losandželosas policija, kas pasūtījusi 100 šādas mašīnas. Savukārt Luksemburgas policistiem ir "Tesla Model S" elektromobiļi – galu galā tāda izmēra valstī nav jāuztraucas, ka atpakaļceļā no uzdevuma akumulators varētu izlādēties.

"Bentley Continental GT"

2013.

Dubaijas policisti visas pārējās pasaules kolēģu vidū izceļas ar ekskluzīvu autoparku. Grūti būs nosaukt kādu dārgu un sportistu automobiļu zīmolu, kas nebūtu pārstāvēts Dubaijas policijas tehniskajā klāstā. Te ir gan "Aston Martin One-77" (modelis, kas izgatavots tikai 77 eksemplāros un maksā apmēram pusotru miljonu dolāru), gan "Ferrari FT", gan pat divi "Bugatti Veyron" 987 zirgspēku superautomobiļi, ko droši var saukt par pasaules ātrākajiem policijas auto. Kā arī daži "Bentley Continental GT", kuru cena sākas no 200 000 dolāru. Kam Dubaijas policistiem vajadzīgas tik ātras automašīnas? Pirmkārt, ar tām vajadzības gadījumā var ķert biezos arābu jaunekļus, kuriem patīk dulla braukšana un maka biezums ļauj iegādāties sportiskas mašīnas. Otrkārt, tūrisma veicināšanas nolūkā – dārgās policijas mašīnas ir viens no objektiem, ko ārzemju tūristi labprāt fotografē, tā veicinot pozitīva valsts tēla veidošanu.