Tumsonīgo eiropiešu aizspriedumi pret vudū lellēm. Patiesība ir krietni citādāka

Tieši baltie amerikāņi un eiropieši, slēpjoties aiz “miermīlīgās kristietības” aizsega, visus mudina turēties pa gabalu no vuduisma rituāliem un nolādē vudū lelles. Taisnības labad jāsaka, ka melnā maģija un “slikto adatu” duršana it nebūt nav vuduismu raksturojuši rituāli, tieši otrādi – ņemšanās ap Vudū lellēm ir šīs reliģijas sekundāra padarīšana.

Pie tam tajās var durt arī “labās adatas”, un paranoiskās bailes no vudū lellēm, kāda savulaik piemita Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī, nav racionāli izskaidrojamas. Jā, pirms 12 gadiem Parīzē pārdeva Sarkozī vudū lelles ar klātpieliktām prezidentu nolādējošām adatām. Tomēr valstsvīra cienīgāk būtu saviem pavalstniekiem norādīt, ka pastāv divu veidu lelles – gan labās, gan sliktās. Ienaidnieka lellēs adatas dur, ja tās prototipam grib nodarīt sāpes, bet mīļotā lellē - vēlot labklājību un laimi. Pie tam lelles prototipam labu vai sliktu var nodarīt tik tai gadījumā, ja lelles pagatavošanā iestrādāts kāds viņa “materiāls”, piemēram, matu loka vai asins piliens.

Vudū radīja “baltie mežoņi”

Vudū nevar šauri uzskatīt tikai un vienīgi par melnās maģijas rituālu – vuduisms ir sarežģīta filozofiska sistēma, kas radusies Beninas pilsētā Vidā, kura 16. gadsimta sākumā kļuva par eiropiešu melno vergu biznesa “loģistikas centru”, no kurienes uz Ameriku izveda vergus. Vietējie afrikāņi tad arī bēdīgi slavenajā “neatgriešanās punktā”, pieminot savus vergturībā aizvestos tautas brāļus, veica “garu atgriešanas rituālus”, kas sevī integrēja Romas katoļu un rietumafrikāņu pagānisma jeb animisma tradīcijas. Savā ziņā vuduismu pat var uzskatīt par monoteisku jeb viendievības ticību, tāpat kā kristietību, islāmu vai jūdaismu, kas par visa radītāju uzskata vienu Dievu, kuram “pakalpo” zemāka ranga dievības, ko kristietībā varam saprast ar eņģeļiem vai svētajiem.

Vudū piekritēji tic, ka pasaules radītājs ir viens visvarens Dievs, kurš diemžēl ir atsvešināts no laicīgās pasaules un tāpēc jāpielūdz Āfrikas tautu folklorā izceltie gari. Vuduisma rituāli katru gadu 10. janvārī ar jaunu sparu atdzimst Vidā un tajos piedalās melnādainās rases pārstāvji gan no Āfrikas (Beninas, Togo, Angolas, Nigērijas), kā arī Karību jūras valstīm, uz kurām tika aizvesti vergi (Kubas, Haiti, Dominikas).

Primitīvi uzskatīt, ka Vudū saistās tikai ar šausminoša paskata šamani, kurš bez žēlastības triec adatas lupatlellēs, tā upurim pieburot neciešamas sāpes. Rietumāfrikā, protestējot pret melnādaino apspiešanu un paverdzināšanu, radušās reliģijas nosaukums cēlies no Kongo tautas valodas vārda “vudū”, kas tulkojumā nozīmē – “dievība”.

Vudū rituāli – katolicisma “produkts”

Vudū rituālos izmantotie talismani ir auduma maisiņi, kas pildīti ar dažādām ārstnieciskām zālītēm un akmentiņiem. Tie, rituālā aktivizēti, atnesot veiksmi, un simbolizē aizsardzību pret ļaunajiem gariem. Vudū sekotāji uzskata, ka starp redzamo dzīvo pasauli un neredzamo garu pasauli pastāv saikne, kas ir īstenojama caur upurēšanu, lūgšanām un dažādiem rituāliem. Atkarībā no nepieciešamības Vudū skulptūras (lelles) var izmantot gan agresīviem, gan aizsardzības nolūkiem.

Mūsdienu rietumnieciskajā popkultūrā par vudū biežāk runā lellīšu durstīšanas sakarā, un lielai daļai tas saistās ar kaut ko baisu un tumšu. Realitātē viss ir citādi. Tā galvenokārt ir reliģija, kuras sekotāji godina dievišķos garus un viņu mirušos senčus, piedāvā viņiem mazus upurus, svin reliģiskās brīvdienas un piedalās ceremonijās.

Protams, šajā reliģijā pastāv arī burvestības. Priesteri nodarbojas ar slimnieku dziedināšanu, lāstu noņemšanu un tā tālāk. Līdzās “baltajiem tēviem” ir arī melni un ļauni burvji, kas praktizē melno maģiju. Tieši ar viņiem tad jāsaista viss briesmīgais, kas veicinājis aizspriedumaino uzskatu veidošanos par vudū.

Vudū bija vergu savdabīga reakcija uz pazemojumiem, kas viņiem bija jāpārcieš vergu tirdzniecības laikā. Savulaik vergi piespiedu kārtā tapa kristīti par katoļiem un tas izskaidro to, ka viņu reliģijas dievības pēc formas ir līdzīgas katoļu svētajiem, kā arī to, ka vuduisti savos rituālos izmanto katoļiem saprotamus sakrālus priekšmetus - statujas, sveces, relikvijas un tamlīdzīgi. Galu galā abas reliģijas pielūdz vienu augstāko Dievu un tic pārdabisko būtņu esamībai un dzīvei pēc nāves.

Vuduisma asiņainie rituāli

Vudū rituālu galvenā sastāvdaļa ir mūzika un deja, kurā “tīrīšanas upuri” un dažādi talismani izglābj no ļauna.

Vuduisms no ļaunuma palīdzēja atbrīvoties pat veselai valstij – Latīņamerikas zemei Haiti, kurā nu vudū ir valsts oficiālā reliģija. Diemžēl vienu ļaunumu izdzina ar citu ļaunumu. 1791. gadā Haiti izcēlās sacelšanās vudū priesteru vadībā. Līdz tam salas rietumu daļā Spānijas varas iestādes bija aizstājušas franču iestādes. Izmantojot to, ka franču kolonistu garu un kareivīgumu sagrāva monarhijas sakāve Francijas revolūcijas laikā, arī vuduisti nolēma sākt cīņu.

Pēc asiņainas upurēšanas ticīgie iekrita reliģiskā transā un devās iznīcināt savus saimniekus. Tas bija briesmīgs laiks, īsts slaktiņš, kurā neapžēloja ne sievietes, ne bērnus. Sacelšanās turpinājās, līdz valstī palika tikai viens balts vīrietis. Un 1804. gadā pēc nemiernieku pilnīgas uzvaras Haiti kļuva par neatkarīgu republiku, un vuduisms kļuva par valsts oficiālo reliģiju. Līdz šim vairāk nekā 80 procenti Haiti iedzīvotāju ievēro vudū kultu. Tomēr “attīstītās valstīs” tik asiņainā slaktiņā sasniegto neatkarību nevarēja atbalstīt un joprojām, pat pēc vairāk nekā 200 gadiem, Haiti valdošajam režīmam nav tā labākā slava.

Vudū templis Rīgā un Viņķele kā vudū lelle

Vudū saistās ne tikai ar asiņainiem slaktiņiem un dēmoniskiem rituāliem, bet arī ar veiksmes un laimes pieburšanu. Rietumu pasaulē par to liecina “voodoo” vārda izmantošana azartspēļu biznesa, par ko liecina, ka pašā Rīgas centrā – viesnīcā “Latvija” atvērts kazino “Olympic Voodoo Casino” (tagad gan tas Covid-19 uzlikto ierobežojumu dēļ slēgts). Internetā arī rodams skaidrojums šādai kazino maģijai:

“Vudūir cilvēku kopiena no visas pasaules, kura izmanto virtuālās pasaules. Mūsu platforma ir paredzēta kā līdzeklis, lai uzlabotu jūsu pieredzi virtuālajās pasaulēs, palielinātu drošību un saziņu, kā arī radītu iespējas saņemt naudu”.

Bet vairumam latviešu vudū tomēr saistās ar kaut ko baisu. Piemēram, 2015. gadā bēdīgi slavenajā “čekas citadelē” - Stūra mājas pagalmā kāds mākslinieks, kurš sevi dēvēja par “Some 1”, krustā piesita vudū lelli, kurā visās iespējamās vietās varēja iesist naglas. Tas pat izraisīja nelielu starptautisku skandāliņu, jo austrumu kaimiņvalsts vēstniecība uzskatīja, ka šī lelle simbolizē krievus un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Bet mums jau netrūkst arī pašmāju vudū lelles prototipu. 2019. gada novembrī pravietiskus vārdus no Saeimas tribīnes teica nu jau deputātes mandātu nolikusī zaļzemniece Dana Reizniece-Ozola  par nu jau atstādināto veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP), kura arī toreiz arī bija nokļuvusi kritiķu krustugunīs: “Saprotu, ka Viņķeles kundze šobrīd tiek izmantota kā vudū lelle, kurā dur adatas, lai sāpētu visai valdībai un visai koalīcijai. Tikai atšķirība ir tāda, ka dur vudū lellē jeb Viņķeles kundzē, bet pārējiem nesāp”.