Toreadora ārija jeb "Deviņvīri" testē "SEAT Leon"
Jaunais SEAT Leon ir gatavs par vietu zem saules tā sauktajā tautas automašīnu klasē paspēkoties ar tuvākajiem asinsradiniekiem Volkswagen Golf un Škoda Octavia. Deviņvīri 400 kilometru testa braucienā mēģināja noskaidrot, cik pamatotas ir karstasinīgā spāņa ambīcijas.
Latvijā SEAT ražojumiem jau kopš laika gala neklājas viegli. Konservatīvajam latvietim pietiek jau ar faktu, ka auto ir tapis Spānijā, lai to momentāni izsvītrotu no sapņu auto saraksta – nu, vai tad tie dienvidnieki spēj uztaisīt mašīnu mūsu skarbajam klimatam!? Fakts, ka jau 30 gadus SEAT (starp citu, vai zinājāt, ka nosaukums atšifrējas kā Sociedad Espanola de Automoviles de Turismo jeb Spānijas tūrisma automobiļu apvienība?) ir vācu koncerna Volkswagen paspārnē, latvieša aizdomīgumu spēj mazināt tikai pa daļai. Jo vai gan tā varētu būt, ka spāņu temperaments iet kopā ar štovētiem kāpostiem un pelēkajiem zirņiem?
Spāņu paelja un krējuma karote
Vienmēr esmu brīnījies, kā gan lielie autobūves koncerni pamanās vienu un to pašu automašīnu uztaisīt vairākās versijās, nomainot vienīgi nosaukumu, firmas zīmi un apdares detaļas. Jaunais Leon ir uzskatāms piemērs, jo tapis uz visiem labi zināmās Volkswagen Golf platformas, kas izmantota arī jaunajā Škoda Octavia. Vai šīs trīs automašīnas ir līdzīgas? Neapšaubāmi. Vai tām ir vairāk par trim atšķirībām? Pilnīgi noteikti. Un tieši šo atšķirību dēļ Leon liekas iznācis visnotaļ simpātisks.
Par satriecoši skaistu šo auto īsti nosaukt nevar, taču būsim reālisti – ar elpu aizraujošām formām mūsdienās pārsteidz reta automašīna, jo pāri visam ir funkcionalitāte un drošība. Un, ņemot to visu vērā, jāatzīst, ka dizaineri ir pastrādājuši godam. Radiatora reste automobilim piešķir mazliet agresīvu izskatu, bet no sāniem auto rada sportisku iespaidu.
Iekāpjot iekšā, jūties patīkami pārsteigts, jo esi gaidījis, ka šīs cenu kategorijas automašīnas salons būs vienkāršāks un askētiskāks. Taču tā tas nav. Apdarē izmantoti kvalitatīvi materiāli, kuriem ir patīkami pieskarties. Mazliet robusta sākumā šķiet sēdekļu apdare, jo audums liekas parupjš, taču pieņemu, ka to droši vien ir viegli kopt. Pirmajā brīdī sēdeklis pat it kā likās neērts, taču drīz vien iemanījos to pieregulēt savai mugurai, un iznākumā pat pēc vairāk nekā 400 nobrauktajiem kilometriem neradās vēlme rausties laukā un izlocīt kājas.
Apsēžoties pie stūres, man kā klasisku vērtību cienītājam uzreiz iepatikās instrumentu panelis. Protams, tas ir digitāls, taču dizaineri nav pārspīlējuši ar visvisādiem specefektiem un ne pārāk vajadzīgas informācijas izvilkšanu priekšplānā. Viss labi saskatāms un saprotams, tas pats sakāms arī par vadības pogām uz stūres. Viduskonsolē ir iekārtojies liels displejs, kurā var regulēt gan automašīnas iestatījumus (uzreiz gan jāteic, ka, braukšanas laikā bakstoties skārienjutīgā displejā, nav diez ko ērti pārslēgties no ekonomiskā režīma uz sportisko un veikt tamlīdzīgas manipulācijas), gan vadīt mediju sistēmu. Cenšoties sekot modes tendencēm, SEAT ļaudis ir mazliet pārspīlējuši ar skārienjutīgo funkciju ieviešanu – klimatkontroli un mūzikas skaļumu var regulēt, velkot ar pirkstu pa paneli, kas atrodas zem displeja. Pa kreisi – būs vēsāk vai klusāk, pa labi – siltāk un skaļāk. Tehniskā progresa vārdā jau, protams, var piešauties arī pie šādas vadības, taču, godīgi sakot, vecā labā grozāmā skaļuma poga un fiziski sataustāmas klimatkontroles pogas bija krietni ērtākas.
Bet tā tad arī vienīgā skābā krējuma karote spāņu paeljā. Viss pārējais salona iekārtojumā man patika, un var tikai pabrīnīties, cik daudz visādu labumu ražotājs ir salicis ekonomiskās klases auto. Te ir gan iespēja pieslēgt viedtālruni caur CarPlay, gan tālruņa bezvadu uzlāde, gan ļoti kvalitatīva audiosistēma, gan joslu asistents un sistēma, kas ļauj automātiski ieturēt distanci līdz priekšā braucošajai mašīnai. Patīkami, ka izvēle ir latviskota, turklāt normālā latviešu valodā, nevis google latvian. Netrūkst pat atgādinājuma pirms izkāpšanas no auto neaizmirst salonā mobilo telefonu. Acij tīkams un ērts risinājums ir durvju augšpusē iestrādātās gaisa diodes, kas sāk mirgot, brīdinot par aklajā zonā esošu transportlīdzekli. Vienīgais, kā pietrūka testa mašīnā, bija atpakaļskata kamera, taču par tās trūkumu mēs nudien nepārdzīvojām.
Kopumā jāteic, ka salona iekārtojums man likās stilīgāks nekā tuvākajam konkurentam un radiniekam – škodai. Škoda interjers un vadības bloks ir caurcaurēm funkcionāls, savukārt SEAT savam ražojumam ir pratuši piešķirt zināmu eleganci. Tēlaini izsakoties, Leon mazliet atgādina toreadoru – veikls un izmanīgs, bet tajā pašā laikā arī stilīgs.
Ātri un ekonomiski
Mums testam tika Leon ar 1,5 litru benzīna dzinēju un mehānisko ātrumkārbu – versija, kurai Latvijā varētu netrūkt piekritēju, jo tā ir par 2000 eiro lētāka nekā līdzīgi aprīkots auto ar automātisko ātrumkārbu. Tik kompaktam un vieglam automobilim šāds motors ir ļoti piemērots – tā 150 zirgspēku jauda garantē, ka uz ceļa jutīsies droši un komfortabli. Nav jāuztraucas par iespējamo jaudas trūkumu apdzīšanas brīdī – piespied gāzes pedāli, un ar strauju palēcienu būsi garām lēnajam kravas automobilim.
Uz ceļa auto turas stabili, ar grambām un nelīdzenumiem tiek galā līgani un bez dramatiskas kratīšanās. Arī bruģis un lauku ceļi neliek saviebties kā zobu sāpēs. Īsi sakot, braukt ar Leon ir ērti un patīkami. Un arī ekonomiski – lai arī necentāmies braukt taupīgi, vidējais degvielas patēriņš turējās ap sešiem litriem uz 100 kilometriem. Braucot prātīgāk, droši vien varētu šo rādītāju pabīdīt vēl uz leju. Degvielas ekonomijas nolūkos dzinējs brīžos, kad ātrums ir ne pārāk liels un vienmērīgs, mēdz automātiski atslēgt divus no četriem cilindriem – tiesa, algoritmu, kad un kādās situācijās tas notiek, mums tā arī neizdevās atkost.
Kaut gan vizuāli auto izskatās neliels, tomēr arī aizmugurē sēdošajiem vietas ir pietiekami. Mazliet lielāku varbūt būtu gribējies bagāžnieku, taču paturēsim prātā, ka šis tomēr nav liels universālis. Ja gribas lielāku bagāžnieku, tad jāraugās uz Leon Sportstourer, kas gan būs mazliet dārgāks.
Kopumā jāteic, ka automobilis ir patiešām simpātisks. Un arī cenas ziņā pievilcīgs – mūsu diezgan bagātīgi nokomplektētais testa modelis maksā ap 21 000 eiro. Par 25 000 eiro jau var dabūt auto ar visām “ekstrām”, bet taupīgajiem ļaudīm un korporatīvajiem klientiem ir pieejama versija ar viena litra motoru par 17 500 eiro. Ir varianti.
Gribētos teikt, ka Seat Leon ir reāls pretendents uz Latvijas Gada auto titulu, taču atcerēsimies, ka mums ir darīšana ar praktiskajiem latviešiem. Un gan jau viss būs kā daždien – Leon gan izpelnīsies labas atsauksmes, taču uzvarēs Škoda...
FAKTI
Seat Leon
Dzinējs: 1,5 l benzīna
Jauda: 150 ZS
Degvielas patēriņš: ap 6 l/100 km
Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 7,7 sek.
Cena: no 20 000 EUR
Konkurenti
Ford Focus
Izmēru ziņā Ford Focus ir ļoti tuvs Leon, taču dzinēju ziņā ir atšķirības – Ford uzsvaru liek uz dīzeļiem (1,5 litru ar 120 ZS) un hibrīdiem (1 litra ar 155 ZS). Hibrīda lētākās versijas cenas ziņā var konkurēt ar Leon, taču te jāskatās uz aprīkojumu – Focus šajā ziņā mazliet atpaliek.
Volkswagen Golf
Vācu klasika, kas jau sen komentārus neprasa. Taču ar klasiku mēdz gadīties tā, ka ar laiku tā sāk apnikt. Turklāt SETA Leon ir kāds pluss salīdzinājumā ar Golf – cena. Leon būs kādu tūkstoti lētāks nekā vācu ražojums. Vai ir vērts piemaksāt, lai tiktu pie īsta vācu auto, tas nu paliek katra paša ziņā.
Škoda Octavia
Octavia un Leon ir ļoti tuvi radinieki, jo būvēti uz tās pašas platformas, uz kuras arī Volkswagen Golf. Taču Škoda piegājiens tomēr kaut kā netverami atšķiras no SEAT – Leon iznācis mazliet stilīgāks nekā māsiņa Octavia. Kaut praktiskajam latvietim droši vien tuvāks būs Škoda pamatīgums un vienkāršība. Abu auto cena līdzīga.