Latvijas noslēpumi: zīmīga bilde ar Uzvaras parka tapšanu
Kaut gan tā nopietni Uzvaras parka projekta attīstīšanai valsts pievērsās tikai Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā trīsdesmito gadu beigās, tomēr parka labiekārtošanas darbi palēnām norisinājās arī agrāk.
Tiesa, ne ar tādu vērienu, kā bija iecerējis vadonis. Līdz pat 20. gadsimta sākumam šī Pārdaugavas teritorija netika izmantota, jo savulaik tur bija atradušies nocietinājumi un Krievijas impērijas kara resors bija gatavs vajadzības gadījumā tos atkal tur ierīkot. Tikai 1908. gadā pilsētas vadība saņēma atļauju teritorijas labiekārtošanai un sāka tur zemes uzbēršanas un līdzināšanas darbus. Topošo parku nodēvēja par Pētera parku, taču visi darbi apstājās līdz ar Pirmā pasaules kara sākumu.
Divdesmitajos gados iecerētā parka līdzināšanas darbi atsākās, taču vēl arvien šī apkaime vairāk atgādināja laukus nekā galvaspilsētas nomali – te ganījās govis un laiku pa laikam norisinājās sporta spēles. Apmēram tāpat viss izskatījās arī trīsdesmito gadu sākumā, kā varam redzēt šajā 1933. gada fotoattēlā. Vēlāk Ulmaņa grandiozos parka iekārtošanas plānus izjauca padomju okupācija, bet astoņdesmitajos tur uzslēja Sarkano armiju slavinošu memoriālo ansambli.
