Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents par pandēmiju, mediķu algām un Krievijas meliem: “Nekas vēl nav beidzies”

Jauns.lv piedāvā spilgtākos Fūrmaņa citātus no šīs intervijas: 

* Fūrmanis uzskata, ka Covid-19 uzbrukums vēl nav beidzies. Atviegloti uzelpot mēs varēsim tikai tad, kad būs izstrādāta efektīva vakcīna pret šo koronavīrusu, kuras pašlaik nav: “Noteikti var teikt, ka mēs nekur neesam izgājuši (no pandēmijas). Nekas nav beidzies, viss vēl turpinās!

To, ka esam beigu posmā, varēsim tikai tad, kad būs efektīga vakcīna, kas ja ne novērsīs saslimšanu, tad mazinās tās smago formu”.

Bet kādēļ Latvijā, salīdzinoši ar citām valstīm, ir samērā veiksmīgi izvairījusies no lielā pandēmijas uzliesmojuma? Te Fūrmanis uzteic gan to, ka mūsu valdība savlaicīgi reaģēja uz pandēmijas draudiem, nosakot ārkārtējo situāciju, gan arī sabiedrību, kas apzinīgi ievēroja visus ierobežojumus (distancēšanos, lieku veikalu neapmeklēšanu, roku mazgāšanu, palikšanu mājās un attālinātu darbu).

Savā ziņā te lomu nospēlējusi latvieša ziemeļnieciskā dabā, jo mēs tā kā itāļi neuzskatām, ka esam sasveicinājušies tikai tad, ja viens otru esam 17 reizes nobučojuši. Tāpat mūsu kultūrā nav pieņemts sēdēt pārbāztās kafejnīcās, kā to labpatīk darīt karstasinīgajiem dienvidniekiem.

* Covid-19 ienesis arī pozitīvas pārmaiņas ātrās palīdzības ārstu darbā, kaut arī mediķiem neērtības sagādā individuālo piesardzības līdzekļu lietošana. Ja vēl februārī ātrās palīdzības mediķi uz izsaukumiem brauca bez brillēm un maskām, tad tagad šīs lietas ir kļuvušas par neatņemamu viņu ekipējuma sastāvdaļu, kas reizēm sagādā neērtības:

“Tagad ir grūtāk elpot, varbūt tas brīžiem traucē fokusēties uz kaut kādām lietām. Ja cimdi ir netīri, nevar aizskart masku un jāmaina cimdi…”.

Tomēr nevar teikt, ka pēc pandēmijas izsludināšanas “darbs ir palicis vājprātā vairāk. Drīzāk tas ir reducējies. Ja agrāk cilvēki uz slimnīcu brauca pēc visa, piemēram, lai nomērītu puņķa garumu vai izrautu ērci,” tad tagad tiek meklētas alternatīvas.

Kā šī laika ieguvumu viņš min attālinātās konsultācijas iespējas internetā un pa tālruni. Ir ļoti labi, ja cilvēks var saņemt attālinātas konsultācijas, nebūdams fiziskā kontaktā ar ārstu, kas nepieciešams tikai nopietnākos gadījumos. Vienlaikus Fūrmanis arī neuzskata, ka tagad cilvēki nogaida “līdz pēdējam” un ielaiž slimības, baidoties doties pie dakteriem: “Neesmu novērojis, ka pieaug smago slimnieku skaits tāpēc, ka viņi neiet pie ārsta”.

* Pašlaik apmēram 150 miljonu cilvēku apdzīvotā Krievija lepojas ar to, ka tai izdodas ierobežot koronavīrusa izplatību, kaut arī tā ir otrajā vietā pasaulē aiz ASV, kur ir vieslielākā inficēšanās ar Covid-19 vīrusu. Šo valstu oficiāla statistika ir vairākas reizes atšķirīga -  ja 328,2 miljonu apdzīvotajās ASV ir inficējušies 1,55 miljoni, tad Krievijā – “tikai” teju 320 miljoni. Vai Krievijas publicētajiem skaitļiem var ticēt? Fūrmanis saka: “Es neticu nevienam vārdam, kas nāk no viņiem (Krievijas). Lai viņi stāsta ko grib!”

Viņš saka, ka Krievija pēc visa spriežot, slēpj patieso Covid-19 upuru skaitu, norādot ka mūsu lielajā austrumu kaimiņvalstī par koronavīrusa upuriem uzskata tikai tos, kuri nepārprotami miruši no Covid-19. nevis tos, kuru nāvi veicinājusi inficēšanās:

“Viens ir, ja cilvēks nomirst no Covid-19 izraisītās elpošanas mazspējas. Bet otrs ir tas, ka Covid-19 izraisa vai pastiprina sirds mazspēju, kā rezultātā pacients mirst. Abos gadījumos nomirst no infekcijas. Tikai pirmajā gadījumā vīruss ir 100% nāves iemesls, bet otrajā – to ietekmējis. Es joprojām neticu nevienam vārdam, kas nāk no Krievijas”.

* Drīz būs pagājis gads, kopš Stradiņa slimnīcas krīzes situācijā pagājušā gada jūlijā pamatīgi saķērās un ar savstarpējiem apvainojumiem bārstījās toreizējais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Zemgales reģionālā centra vadītājs Roberts Fūrmanis un veselības ministre Ilze Viņķele. Pandēmijas krīzes laikā abu konflikts, kas līdz tam ik pa laikam atkal uzplaiksnīja, tā kā pieklusis. Nu Fūrmanis atkal atminējies savu saķeršanos ar Viņķeli.

Atgādināsim, ka pērnvasar Fūrmanis Viņķeli apvainoja haotiskā panikas celšanā laikā, kad Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā notika evakuācija dēļ viltus zvana par tur izvietoto spridzekli. Savukārt ministre Fūrmani apvainoja dzeršanā. Vēlāk Fūrmanis Viņķeli arī nosauca par “nāves eņģeli”, jo šī valdība neesot spējusi izpildīt mediķiem solīto algu celšanu.

Vai Fūrmanis šo konfliktu ir aizmirsis un kāda ir viņa pašreizējā attieksme pret veselības ministri?

“Savu darbu, kas jāizdara, Viņķele izdarīja. Bet mūsu sasniegumi (pandēmijas apkarošanā nav Ilzes Viņķeles nopelni. Ilze Viņķele kā ministre jau ienāca esošā cilvēku grupā, komandā un mūsu sasniegums ir kolektīvais nevis Viņķeles nopelns.

Savu viedokli attiecībā pret Viņķeli neesmu mainījis. Ne jau uzskatu, ka Viņķele ir slikta veselības ministre, bet mums ir viedokļu atšķirības, kas veidojās krīzes situācijā, kad bija spridzināšanas draudi Stradiņa slimnīcā. Šobrīd viņa savu darbu dara, ļausim pabeigt! Un tad, kad situācija būs mierīgāka, arī spriedīsim, kurš labāks, kurš sliktāks”.

* Latvijas mediķi regulāri rīko protesta akcijas, lai panāktu apsolīto algu palielinājumu. Taču solīts makā nekrīt, joprojām ir palikušas tikai cerības, ka kaut kad nezināmā nākotnē algu pielikumu varētu sagaidīt. “Runājot par naudām – esam bijuši čakarēti visu laiku,” saka Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents:

“Esam čakarēti visu laiku – gan 2018. gada decembrī un 2019. gada oktobrī, gan šī gada martā, kad bija dažādi lēmumi. Joprojām uzturam prasību, ka finansējums veselības aprūpei ir nepietiekams. Latvijas veiksmes stāsts (Covid-19 apkarošanā) nav vis saistīts ar sakārtotu veselības sistēmu, bet gan ar sabiedrības iesaisti.

Finansējuma nepietiekamība ir aktuāla, bet mēs ar viszemāko finansējumu Eiropas Savienībā esam sasnieguši gandrīz vislabāko rezultātu attiecībā uz Covid-19. Tas liek aizdomāties par Latvijā strādājošo ārstu (augsto) kvalifikāciju”.