“Corona” uzvaras gājiens Latvijā: korona pirmskara “perēkļi” - Rīgā un Liepājā
Tikai pēdējos mēnešus mēs kā velns no krusta bēgam, izdzirdot vārdus “Corona” vai “Korona”, bet bija laiki, kad latvieši ar šiem vārdiem lepojās un ar tiem rotājās no papēžiem līdz pat matu galiņiem. Tiesa gan, tas bija mierlaikos – vēl pirmskara Latvijā. Iespējams, ka vienam otram vecmāmiņa vēl dižojas ar pie savas štātes kleitas piešūtu “Corona” pogu.
“Corona” (tulkojumā no daudzām valodām, piemēram, čehu un spāņu – kronis) par nepiedienīgu vārdu nekad nav uzskatīts. To par savu zīmolu izvēlējās desmitiem uzņēmumu. Pirmskara Latvijā simtiem cilvēku izmantoja importa “Corona” rakstāmmašīnas, velosipēdus un cementdakstiņu preses. Padomju laikā gardi vilkām slaveno kubiešu “Corona” cigāru dūmu, bet vēl pavisam nesen ar baudu dzērām slaveno meksikāņu alus šķirni “Corona”, kas bija iekarojusi visu pasauli.
Bet arī Latvijai ir savi slavenie “kroņa zīmoli”, ar kuriem mēs ne tikai lepojāmies, bet arī rotājāmies un pucējāmies, ejot godos. Ar “Corona” ķemmi dāmas varēja sakārtot frizūru, bet vīri ar “Corona” krēmu līdz zilbinošam spīdumam novicot zābakus.
Liepājas “Korona” saņem pirmā Latvijas Valsts prezidenta Čakstes pateicību
Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados visslavenākā Latvijas “Korona” vārda nesēja bija Jelgavas un Liepājas Ādas fabriku apvienība, kuras galvenā ēka atradās Liepāja, Bāriņu ielā 1. Pirms apvienošanās ar jelgavniekiem Bāriņu ielā “Korona” saimniekoja kā tikai vienīgi vēju pilsētas uzņēmums. Un visnotaļ sekmīgi…
“Korona” bija viens no Liepājas lepnākajiem un prestižākajiem uzņēmumiem. Par tā spožajiem panākumiem pirmajās lapās ziņoja ne tikai vietējais “Kurzemes Vārds”, bet arī valsts mēroga dienas laikraksti. “Korona” izstrādājums pat rotāja mūsu pirmā prezidenta Jāņa Čakstes apartamentus, par ko valsts pirmā persona “Koronai” izteica īpašu pateicību.
1925. gadā oficiālās ziņu aģentūras izplatīja šādu ziņu: “Liepājas ādu fabrika “Korona” saņēmuse valsts prezidenta pateicības rakstu par dāvinājumu – māksliniecisku izstrādāto Valsts ģerboni no Latvijā ražotām krāsainām ādām”. “Korona” līdz pat valsts neatkarības zaudēšanai 1940. gadā lepni nesa Latvijas vārdu – tā rīkoja vienas no grandiozākajām 18. novembra svinībām Liepājā, vairākkārtīgi tika apbalvota kā labākais rūpniecības uzņēmums gan vietēja, gan nacionāla mēroga komercizstādēs, tās vadībā bija redzami un cienījami Liepājas pilsoņi.
Pēc Otrā pasaules kara rūpnīca turpināja savu profilu, bet nu tā jau saucās par Liepājas Apavu fabrika, kura darbojās līdz 1995. gadam. Tagad ēka jau pārdesmit gadus stāv pamesta un to nopirkusi SIA “Liķiera fabrika”. Ēkas īpāšnieks - SIA “Liķiera fabrika” valdes loceklis Ivars Kesenfelds neatklāj kāds liktenis gaida šo namu. Vietējam laikrakstam “Kurzemes Vārds” vien noteicis, ka mājai tiek veikts “rekonstrukcijas projekts”. Kas tur būs nākotnē viņš neatklāj, vien piebilst, ka tas nebūšot dzīvojamais projekts.
Bet diez vai tur atkal būs kāda tik slavena ražotne kā “Corona”, kas ražos visā Latvijā slaveno pašmāju “Korona”, ko pagājušā gadsimta divdesmitajos gados avīžu pirmajās lappusēs reklamēja kā labāko Ziemassvētku dāvanu: “Corona” – labākais apavu krēms! Liepājnieki mēļo, ka “Corona” vietu tagad nolūkojis lielbodnieku tīkls “Maxima”.
Slavenais “Corona” Sarkanais stūrītis: Staļins ar Ļeņinu mākslīgajā ragā
Ja Liepājas “Korona” (vai vēju pilsētas hronikas rakstītāji) brīžiem putrojās ar sava uzņēmuma un ražojuma zīmola pirmo burtu, tā īsti netiekot skaidrībā ar pirmo burtu – vai latviskais “K”, vai ārzemniecisks “C”, tad Rīgas “Corona” gan bija konsekventa.
Jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados melns uz balta bija rakstīts, ka Jumāras (tagad Ernsta Birznieka-Upīsa) ielā 15 atrodas mākslīgā zīda un raga, kā arī pogu un ķemmju rūpnīca “Corona” (vēl viena “Corona” ražotne atradās Silmaču ielā). Pēcāk “Corona” par “Corona” konsekventi dēvēja arī komunisti un nacisti.
Šodien gan tā īsti nevar saprast, kur Jumaras ielā tad šī rūpnīca atradusies - vai pašreizēja namā ar 15. numuru, kurā šodien atrodas alus krodziņš un pirmskara specifikai ļoti atbilstošais pērļu rotu veikaliņš, vai tālāk - dziļāk sētā, rūpnieciskajā zonā.
Atšķirībā no Liepājas “Korona” par Rīgas “Corona” īpaši daudz vēsturisku liecību nav saglabājušās. Bet tā strādājusi gan pirmajos Ulmaņlaikos, gan Staļinlaikā, gan nacistu okupācijas laikā. Par to ziņas tādos tā laika oficiālajos izdevumos kā “Aizsargs”, “Cīņa” un “Tēvija”.
Visvairāk par Rīgas “Corona” gan rakstīja 1940. gada rudenī, sakarā ar “okupācijas sasniegumiem”:
* “Pogu fabrikai “Corona” savs sarkanais stūrītis. 14. septembrī pogu fabrikā “Corona” atklāja sarkano stūrīti. Iznāca sienas avīzes 1. numurs, kas izceļas ar glīto apdari. (Ļeņina un Staļina attēli veidoti no mākslīga raga). Fabrikā 46 strādnieki. Kultūrpolitiskais seminārs viņiem kopīgs ar austuves “Tekstilag” un pogu fabrikas “Rota” strādniekiem. Seminārā pašlaik iztirzā Staļina Konstitūciju. Lektors komisārs B. Ginsburgs. Fabrikas disciplīna apmierinoša. Starp fabrikas komiteju, administrāciju un komisāru laba sadarbība. Fabrikai paredzēti lieli pasūtījumi”.
(“Cīņa”, 1940. gada 16. septembris)
* “Mākslīgā raga ražojumu un pogu fabrikas “Corona” fabrikas kolektīvs kopēji sanāksmē nolēma sekot ,,Sarkanās zvaigznes” aicinājumam un noslēgt sociālistiskās sacensības līgumu, ar to atzīmējot PSRS Augstākās Padomes vēlēšanas. Produkcijas plānā no 15. nov. līdz 31. dec. galalila pogu ražošanā strādnieki apņemas pārsniegt paredzēto daudzumu par 30 proc. Tāpat par 30 proc. pārsniegt produkciju laikā no 31. dec. līdz 12. janv. 1941. g. Nolēma arī noorganizēt iekšējo sociālistisko sacensību starp strādniekiem un maiņām, sacensības laikā vismaz 30 proc. no jaunpieņemtiem strādniekiem padarot par kvalificētiem strādniekiem. Iztirzāt Staļina Konstitūciju un vēlēšanu likumu strādnieku kopējās sanāksmēs. Izdarīt plānveidīgu mājas aģitāciju, izplatīt vēlēšanu uzsaukumus, dodot šim darbam vismaz 10 proc. fabrikas strādnieku. Dot 10 proc. darbinieku vēlēšanu komitejai”. (“Padomju Latvija”, 1940. gada 18. novembris)
